Avots: TV3.lv
Ir pagājuši 10 gadi, kopš Latvijā ienāca Āfrikas cūku mēris – slimība, kas ir letāla ikvienai meža vai mājas cūkai, kas ar to saskaras. Šo gadu gaitā daudz ir darīts, lai slimību apkarotu, taču eksperti situāciju joprojām sauc par “stabili sliktu”. Kā notiek cīņa ar Āfrikas cūku mēri, un vai ir cerības to Latvijā pavisam izskaust?
Dabiskos apstākļos Āfrikas cūku mēris izplatās vidēji ar ātrumu 10 līdz 15 kilometru gadā, un šobrīd Latvija piedzīvo otro uzliesmojuma vilni. Pirmais bija 2014.gadā, kad vidēji četru gadu laikā tas pārgāja visu Latviju, otrs sācies ap 2021. gadu, un tas noticis Krievijas pierobežā.
PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītājs Mārtiņš Seržants norāda: “Būtībā 2020. – 2021.gadā atsevišķās vietās tika novērots populācijas blīvums pat lielāks nekā pirms mēra, jo īpaši tas bija Latgales reģionā, un attiecīgi slimībai ienākot atkārtoti no Krievijas, Baltkrievijas 2021.gada vasarā bija, kur izplesties.”
Tieši mežacūku populācijas ierobežošana šobrīd esot vienīgais veids, kā slimību apkarot. Ja zvērus neiznīdē mednieki, to izdarīs mēris, jo slimība nokauj 90 procentu populācijas. Šobrīd mežacūku skaits Latvijā esot ap 26 000, bet vajadzētu teju trīsreiz mazāk.
PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītājs Mārtiņš Seržants: “Protams, ka mēs nerunājam par to, ka mēs likvidējam visas mežacūkas, tas fiziski nav iespējams. Šis cikls ir jāpārtrauc uz 2 līdz 3 gadiem , kad populācija jātur zema.”
Un nav jau tā, ka neviens neko nedara – mednieki godprātīgi izpilda noteiktās medību kvotas, citus gadus tās pat pārsniedz, taču izmedītie apjomi slimības ierobežošanai vienalga neesot pietiekami.
“Mednieki, kas medī, to dara. Vienkārši Āfrikas cūku mēris pie esošās kārtības un intensitātes tāpat izplatās, jo mežacūka ir tāda ļoti atjaunoties spējīga, pieaugumi ir 200-300%. Vienā brīdī var likties, ka mežacūka nav un mēs nemedījam, bet pēc viena, diviem gadiem ir trīsreiz vai četrreiz,” skaidro Valsts mežu dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
To, ka zema mežacūku populācija ir vienīgais instruments, kā kaut nedaudz ierobežot slimības izplatību, akceptē arī mednieki. Tomēr viņi arī nenoliedz – 10 gadu laikā daudzi tomēr atslābuši, jo reģionos, kur slimība nupat gājusi pāri, dzīvnieku īsti nav un tādēļ nomedīt tos ir grūtāk. Turklāt, ne visi gatavi ziedot brīvo laiku šādam darbam.
Visu rakstu lasi ŠEIT!