Arvien biežāk manām lāča klātbūtni – pēdas pludmalē, video ar lāci pagalmā vai pie medību torņa, nupat visus pārsteidza video rullītis, kurā redzams lācis, kas netraucēti peldas. Ar lāčiem samērā bieži satiekas arī mednieki, jo gluži vienkārši ir biežāk mežā nekā citi Latvijas iedzīvotāji. Latvijā brūnie lāči (Ursus arctos) ir aizsargājami dzīvnieki. Lai gan to skaits pēdējos gados ir palielinājies, lāču medības Latvijā nav atļautas un tuvākajā laikā par šādu iespēju nav plānots lemt. Tikmēr Igaunijā brūnā lāča medības ir atļautas un sezona ilgst no 1. augusta līdz pat oktobra beigām. Šogad drīkst nomedīt kopumā 96 lāčus. Jūlija beigās lāči kļūst īpaši aktīvi – tie mielojas ar labību, zirņiem un dažādiem labumiem mežā. Tāpēc, kā jau katru gadu, ap šo laiku sākas arī ķepaiņu medību sezona. Pārsteidz fakts, ka vien pāris kilometru attālumā no Latvijas Igaunijas robežas iespējams iegādāties Igaunijā medītu lāču gaļas konservus. Vai tas vispār ir legāli, zinot, ka lācis ir aizsargājamo sugu sarakstā.
Igaunijā patlaban mīt aptuveni 900–950 lāču, tā apliecina Vides departamenta monitoringa dati. Šogad nomedīt drīkst 96 jeb aptuveni desmito daļu no kopējās lāču populācijas valstī.
Tāds esot arī šīs sugas ikgadējā pieauguma apmērs, vēstīja departaments. Medību sezona ilgs līdz oktobra beigām.
Jautājums par to, vai ir legāli iegādāties lāču gaļas konservus un ievest tos Latvijā radās tāpēc, ka foto medniece Linda Lejiņa savā Facebook kontā ievietojusi ierakstu: “Lāču gaļas konservi veikalu plauktos Igaunijā. Šo delikatesi iespējams iegādāties veikalos tikai pārdesmit metrus no Latvijas – Igaunijas robežas. Cena ap 15 eiro par 240 gramu smagu kārbu. Pirmais, kas nāk prātā – vai man ir tiesības ievest šo produktu Latvijā? Pieņemu, ka drīkst, lai gan lāču medības Latvijā nav atļautas.
Jautājums drīzāk ir morālas dabas – kā gan var ēst omulīgo, draudzīgo ķepaini, pasaku varoni, meža valdnieku, kura lielākie grēki ir pārbiedētas ogotājas vai nomaļas bišu dravas apciemojums. Lāča gaļa lielai daļai latviešu ir tabu, līdzīgi kā gulbja vai zirga gaļa. Saprotams, sabiedrības attieksme sāks mainīties līdz pirmajai reālajai aci pret aci saskarsmei ar cilvēku. Redzot, kā pieaug Latvijas lāču populācija, tas ir tikai laika jautājums. Cerēsim, ka šī sastapšanās nebūs traģiska ne cilvēkam, ne zvēram. Bet pagaidām lāči ir neaizskarami.”
Ņemot vērā, ka brūnais lācis (ursus arctos) ir CITES (1973. gada Vašingtonas konvencijas jeb Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām ) dzīvnieks, ar šo jautājumu vai lāču izcelsmes produktus iespējams ievest un iegādāties Latvijā vērsāmies pie Dabas aizsardzības pārvaldes departamenta direktores Gitas Strodes. Viņas atbilde:
“Jā, ja dzivnieks ir legāli nomedīts (Igaunijā medības notiek, atļaujas tiek izsniegtas atbilstoši nosacījumiem un ievērojot Biotopu direktīvas prasības, bet, protams, tas neliedz NVO vai citiem to apšaubīt). Attiecībā uz CITES jomu, legāli nomedīta lāča tirdzniecībai ES ietvaros tiek izsniegts CITES sertifikāts. Pirms dažiem gadiem šos pašus konservus varēja iegādāties Rīgā, delikatešu veikalā un pārbaudot to izcelsmi, Igaunijas CITES uzraudzības iestāde apliecināja, ka izsniegtie sertifikāti ir īsti. Līdzīgi var iegādāties arī ziepes no lāču taukiem. Arī Ziemeļvidzemes tirdziņos tādas tiek tirgotas, pati personīgi esmu iegādājusies kontrolpirkumu un pārliecinājusies, ka ziepju gabaliņiem dota norāde par CITES sertifikāta numuru un sazinoties ar Igaunijas kompetentajām iestādēm saņemts apliecinājums, ka viss ir legāli. Attiecīgi Latvijas pusē arī ik pa laikam tirdzniecībā parādās Igaunijā iegūtu lāču produkti, un līdz šim kontroles ietvaros no CITES viedokļa viss bijis legāli. Ja Latvijā kāds izdomātu ražot vilku gaļas konservus, saņemot CITES sertifikātus, arī tos varētu legāli tirgot un ES ietvaros pārdot.”
Ņemot vērā lāču skaitu Latvijā, iespējamība tos satikt dabā ir salīdzinoši neliela. Turklāt normāla savvaļas dzīvnieka uzvedība ir centieni izvairīties no cilvēka. Ja tomēr gadās satikt lāci, jāievēro daži padomi. Lielākoties lācis vispirms cenšas pretinieku izzināt un nobiedēt, taču, ja cilvēks izturas nosvērti un mierīgi, dzīvnieks parasti atkāpjas. Lācim nedrīkst skatīties acīs, jo šādu rīcību tas uztver kā izaicinājumu, kas provocē uzbrukumu. Nedrīkst pagriezties ar muguru pret zvēru un skriet projām, jo tas var izsaukt plēsēja instinktu, kad tam jāķer bēgošs medījums.
Lai izvairītos no sastapšanās ar lāci:
-pastaigas laikā turies uz meža takām un ceļiem;
-ar savu uzvedību netraucē citus dabas baudītājus un meža iemītniekus, bet laiku pa laikam –uzkāp kādam zaram, ierunājies vai iedziedies;
-rūpīgi vēro dabu sev apkārt, lai dzīvnieka klātbūtni varētu laikus pamanīt;
-ja mežā šķērso nepārredzamu vietu, tad pastiprināti liec par savu klātbūtni manīt.
Ja esi pamanījis lāci:
-netuvojies lācim, nemēģini to panākt vai aiztikt dzīvnieku vai tā mazuļus;
-iespējami ātri, bet neskrienot, dodies prom no tikšanās vietas;
-negriez lācim muguru – atkāpies atmuguriski;
-neskaties lācim acīs – dzīvnieks var to uztvert kā izaicinājumu;
-uzvedies klusi, līdz dzīvnieks dodas savās gaitās.
“Vinnij, ej mājās!” Kad mežacūku vietā atnāk lācis un nemaz nedomā doties prom!
Septembra numurā par aļņu selektīvu medīšanu
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam