Kurš ir visacīgākais un manīgākais no medījumiem? Protams, tā ir zoss, kura paļaujas uz savu izcilo redzi un acīgumu.
Spīdīgas ieroča metāla daļas, balta seja, rokas bez cimdiem, nomedīta zoss, kas ar vēderu gaisā peld ūdenī, un citas nianses ir tas, kas liks zosu baram sagriezties un lidot prom. Tomēr šis ir viens no azartiskākajiem un interesantākajiem medību veidiem, un tiem, kuriem ir iespējas medīt zosis, bieži vien šis medību veidu kļūst par tādu kā apsēstību.
Medī zosis gan purvos, kur tās lido atpūsties, gan arī uz laukiem, kur tās dodas baroties. Purvos medības notiek pārlidojumu laikā vakaros un, iespējams, arī rītos, bet uz laukiem tas iespējams no rītiem un nereti pat visas dienas garumā. Lai medītu uz laukiem, ir vajadzīgi mānekļi un iespēja labi nomaskēties.
Purvā, kur mānekļus ienest ir ļoti grūti, ir jāzina, kur parasti zosis sēžas atpūsties. Tad iespējams tās sagaidīt konkrētās vietās.
Daudz kas ir atkarīgs no veiksmes, bet ir daži pamatprincipi, kas jāielāgo, lai medības būtu sekmīgas.
Zosu laiks – slikts laiks
Nomedīt zosi labā laikā pārlidojumos rudenī ir liela veiksme. Ja ir labs un saulains laiks, zosis migrē pāri ceļā uz ziemošanas vietām un to kāši ir dzirdami pa gabalu, bet lido augstu, reti nosēžoties. Barošanās vietās gan arī labā laikā var paveikties, ja ir pareizi izlikti mānekļi un atrastas vietas, kur tās sēžas. Tomēr lietainā, mākoņainā un vējainā laikā, arī miglā – zosis meklēs vietas, kur atpūsties un pārlaist sliktos laika apstākļus.
Tādēļ tad, kad 15. septembrī sākas zosu medību sezona, gaidiet vēju un lietu un dodieties medīt zosis. Tas iespējams arī ezeros, kur zosis arī laižas pūsties. Ja rudenī migrācijas laikā iekrīt slikts laiks, visticamāk zosu medības būs sekmīgas.
Ieteicams medību suns
Putnu medībās suns ir neaizstājams palīgs. Ja zoss ir ievainota un iekrīt ūdenī, tā mēģinās bēgt prom pa sauszemi, ja nevar palidot. Dažas minūtes, un putns jau ir pazudis viršos vai garā zālē. Tādēļ suns būs ne tikai tas, kurš ievainoto putnu atradīs, bet arī noķers, ja tas skries prom. Bez suņa purva viršos vai garā zālē savainoto putnu atrast gandrīz nav iespējams, ja vien nejauši neuzkāpj tam virsū. Putni mēdz ne tikai slēpties, bet doties prom tādā virzienā, kas cilvēkam varētu šķist neloģisks. Suņa asais deguns būs tas, kas palīdzēs šādās situācijās.
Piedevām vēl suns būs tas, kurš putnu iznesīs no ūdens. Ja sunim ir plāna spalva un to nesargā tauku kārtiņa, ieteicams aukstajā rudens laikā suni ietērpt speciālā neoprēna kostīmā, kas ne tikai pasargās četrkājaino draugu no nosalšanas, bet arī nomaskēs.
Piesauc ar svilpi
Latvijā elektroniskas dzīvnieku balsu atdarināšanas ierīces medībās ir aizliegtas, tāpēc nekas cits neatliek, kā pašam ar īpašas svilpes palīdzību piesaukt zosis. Ar svilpi var atdarināt skaņas, kas liecina par zosu barošanos vai arī to, ka šajā vietā ir droši. Ar svilpi darboties ir grūti, jo viena kļūda, un zosis būs prom, bet, apgūstot šo mākslu, izredzes uz medījumu ir lielākas.
Jo tālāk purvā, jo tālāk jānes
Pašlaik normatīvie akti nenosaka maksimālo nomedīto putnu skaitu vienā medību reizē, bet iesakām medniekiem pret šo medījumu izturēties atbildīgi. Jāmedī tā, lai tiktu atrasti visi savainotie putni, kā arī ar domu, lai negatīvi neietekmētu zosu populācijas, tādēļ jāmedī ilgtspējīgi. Tomēr nomedīto zosu skaitu ietekmē arī tas, cik tālu medījums jānes ārā no purva. Zoss, it īpaši sējas zoss, ir smaga, ja nomedītas kādas piecas, tad tie būs 15 līdz 20 kilogrami.
Tādēļ var paņemt līdzi mugursomu un kādu maisiņu, lai medījumu vieglāk iznest no purva. Zoss ir karalisks medījums, kuru grūti iegūt. Tas ir arī ļoti gards medījums, tāpēc to sašaut un pamest ir ne tikai neētiski un necienīgi, bet arī muļķīgi.
Mānekļi palīdz
Mānekļi gan pīļu, gan zosu medībās palīdzēs iegūt labu rezultātu, jo liek putniem domāt, ka konkrētajā vietā jau iesēdušās sugasmāsas. Tomēr, ja medības notiek tālu purvā, mānekļus tur ienest būs grūti, tādēļ var izmantot nomedītās zosis. Zosi noliek tā, it kā tā tupētu uz zemes, bet galvu atstutē ar kociņu, lai izskatītos, ka putnam pacelta galva.
Ja nomedīto zosi nomet uz zemes ar vēderu gaisā, tuvumā nelidos vairāk neviena cita zoss, jo tas liecina par to, ka šajā vietā draud briesmas.
Galvenais – maskēšanās
Ūdensputniem un arī, protams, zosīm galvenā maņa ir redze, tādēļ arī medniekam jābūt kārtīgi nomaskētam. Var izmantot speciālos tērpus, kas cilvēku pārtaisīs par krūmu puduri, var izmantot īpašas teltis, kas ļaus medniekam maskēties, bet var izmantot arī apģērbu ar kamuflāžas rakstiem, kas saplūst ar apkārtējo vidi, tāpat sejas maskas, cepures un arī cimdus. Jāskatās, lai apģērbs, cepure vai cimdi nebūtu gaišāki nekā apkārtējā vide, jo arī tādu niansi zosis pamanīs.
Tāpat arī jānomaskē suns, it īpaši tad, ja tas ir gaišā krāsā, jo arī to zosis pamanīs. Tādēļ arī tieši ūdensputnu medībām tiek radīti gludstobra ieroči ar kamuflāžas pārklājumu ne tikai uz laides, bet arī uz stobra, lai acīgajam ūdensputnam ierocis nebūtu pamanāms.