Mednieks Ivars vakaru pavadījis mežā, medījot mežacūkas. Tā kā neko neizdevās nomedīt, devies mājās jau tumsā. Ienācis savā sētā un dzirdējis, kā pa mežu kaut kas brakšķ. Ar termokameru Pulsar Helion 2 XQ38F nolēmis palūkot, kas tad tur staigā. Izrādās pagalmā ganās vesels briežu bars. Ēdot zāli. Galvenais uztraukums, lai brieži nesāktu mieloties ar krūmmellenēm! Tā, nedaudz pafilmējis, Ivars nolēma briežus tomēr no sētas aizbiedēt.
“Tiš ārā no mana dārza! Nekaunīgi palikuši!” Kad briežu bars sētā mielojas
Kas garšo meža dzīvniekiem?
Jaunie priežu dzinumi ir aļņu ēdienkartes stabila sastāvdaļa, uz tiem viņi ir kā uzburti. Priežu skujās esošie fitoncīdi uzlabo gremošanu, veselībai vajadzīgs arī C vitamīns. Tādēļ jaunaudzes, kuru augstums nepārsniedz aļņa deguna līmeni, ir nopietni apdraudētas. Ja priedei nolauzta galotne, no tās nekāds lietaskoks vairs neizaugs.
Stirnām un aļņiem garšo arī kārkli un blīgznas, taču šo krūmu apgraušana mežkopjus neuztrauc. Tomēr tas jāņem vērā, ja gribat audzēt kārklu plantāciju klūgu ieguvei.
Stirnas mēdz uzēst arī egļu jaunos dzinumus, taču šie bojājumi nav masveidīgi. Stirnas apgrauž arī avenāju galotnes, zem sniega izrok un uzēd mellenāju dzinumus. Var apgrauzt arī pīlādžus. Interesanti, ka dzīvnieki neēd upeņu zariņus, laikam nepatīk to spēcīgais aromāts.
Kokus, krūmus un lakstaugus var dalīt trīs grupās:
• garšīgie – tos stādīt nav jēgas, jo zvēri drīz vien nograuzīs;
• indīgie – tādus stādīt nedrīkst;
• negaršīgie, bet ne indīgie – tos var droši izmantot dzīvnieku laukumu apzaļumošanai.
Briežiem, stirnām, aļņiem un kazām visiecienītākie ir kārkli, to jaunos dzinumus zvēri notiesā gardu muti, bet resnākajiem zariem mizu nograuž pa tīro. Arī apses tiek atzītas pat garšīgām, zaķiem un briežveidīgajiem patīk to sulīgā miza. Liepu zarus var pagrauzt, taču bez lielas sajūsmas. Par kļavām zvēri neizrāda lielu interesi, bet, ja nekā cita nav, var uzēst. Mežā zvēri kļavas neaiztiks, jo var atrast ko garšīgāku. Ja galīgi nav ko ēst, var apgrauzt arī baltalkšņus un melnalkšņus, taču parasti tos neaiztiek. Stirnām garšo arī gobas.
Interesanti, ka bērzu zarus dzīvnieki neēd, kaut gan bērzs nav indīgs (mēs taču dzeram bērzu sulu, bet bērzu lapu vai pumpuru tēju lietojam kā urīndzenošu līdzekli).
Kārklu miza garšo arī pavisam mazām radībām. Piemēram, kanārijputniņiem un papagaiļiem būrītī iesaka iekārt dažādas graudzāles un zaļumus, lai putniem būtu gan vitamīni, gan nodarbošanās. Ziemā, kad svaigu zaļumu nav, putnus iepriecinās arī tīrā vietā, tālāk no ceļiem griezti kārklu, liepu, kā arī upeņu un augļu koku zariņi (tikai tad, ja tie nav migloti ar ķimikālijām!). Izrādās, ka kārklu zaru buntītei kanārijputniņi rūpīgi noknābā visu mizu, bet liepu zariņiem izēd tikai pumpurus. Putniem nedrīkst dot ceriņu un filadelfu (tautā tos saucam par jasmīniem) zariņus, jo šie krūmi ir indīgi!