Mednieki un mežsaimnieki, kas daudz laika pavada mežā, bieži sastopas ar lielajiem plēsējiem – vilkiem, lūšiem, arī lāčiem. Ja agrāk bija jāiztiek ar stāstījumu, mūsdienās šīs tikšanās ir iespējams piefiksēt kaut vai ar tālruņa kameru. Tas atver pavisam jaunu skatu uz šo dzīvnieku uzvedības niansēm. Kādu ļoti interesantu tikšanos piedzīvojis mednieks Laidu pusē.
Video skaties žurnāla Medības Youtube kanālā!
Šeit Elgara stāsts:
Neparastu tikšanos ar lūsi medībās piedzīvojis mednieks Elgars, kurš medī Kurzemē, Laidu pusē, Raņķu mednieku klubā.
“Vakarā braucām medībās. Es ieņēmu vietu uz lauka tehnoloģiskajā sliedē. Varbūt 10 minūšu pastāvēju, ne ilgāk. Tad apgūlos zālīte un sāku gaidīt mežacūkas, bukus. Jutu, ka netālu kāds staigā un tad es arī viņu ieraudzīju. Lūsis jau bija vairs tikai 15 metru attālumā, varbūt pat mazāk. Lūsis tuvojās un man palika neomulīgi. Lēnām piecēlos kājās un paņēmu bisi.
Domāju, jāpabaida, lai iet projām, taču lūsis nebaidījās un šņākdams nāca man virsū, savukārt es atkāpos.
Aizgāju līdz automašīnai un tikai pēc tam sapratu, ka ņemot jaku, uz lauka izkritušas atslēgas. Savukārt lūsis pa meža malu man sekoja un es nevarēju iet atpakaļ. Zvanīju sievai, lai brauc ar otru auto, uzbraucām uz lauka un tikai tā atguvi savas atslēgas. Labība liela un nevar saprast, kur lūsis palika un cik tas bīstams.
Notiekošo izdevās nofilmēt, lai gan rokas no uztraukuma trīcēja un sirds leca no krūtīm laukā.
Es domāju, ka tā bija lūšu kaķene, kurai tuvumā bija kaķēni. Tā domā arī citi apkaimes mednieki,” atklāj Elgars.
Lasi un abonē žurnālu Medības!
