No žurnāla Medības 2016. gada arhīva!
Kurš no mums, medniekiem, var palepoties, ka savās pirmajās medībās izdevies ieraudzīt lāci? Daudzevietim Mārcim Kļaviņam medību dieviete bijusi īpaši labvēlīga. Dienā, kad Mārcis ieguva mednieka apliecību, viņa Zalves apkaimē, kluba Jūrnieks medību platībās ļāva satikt pašu meža saimnieku.
“Biju nule ieguvis mednieka apliecību un nolēmu doties viesmedībās, tiesa gan, kā vērotājs, jo ieroča man vēl nebija,” stāsta Mārcis Kļaviņš. “Kopā ar paziņu ap astoņiem vakarā iekārtojāmies medību tornītī kviešu lauka malā. Iepriekš viņš no šī tornīša jau bija nomedījis vairākus rukšus.Simt metru attālumā ieraudzījām āzīti, kurš pagrozījās un pēkšņi ieskrēja mežā. Tad uz pusstundu iestājās klusums. Beidzot iznāca mežacūkas, taču patālu. Pamanīju vēl kādu tumšu siluetu. Paziņa ieskatījās tēmēklī un klusu noteica, ka cūka tā neesot – ausis pārāk apaļas. Vēl pēc mirkļa viņš nočukstēja: lācis! Mēģināju nofotografēt ar tālruni, taču ķepainis bija pārāk tālu. Pēkšņi viņš sāka čāpot uz mūsu pusi. Nobijāmies. Kameru pārslēdzu uz videoierakstu un sāku filmēt. Jo tuvāk lācis nāca, jo bailīgāk kļuva. Kājas pat notirpa. Lācis pienāca aptuveni 15 metru no tornīša, pacēla galvu, pagrozīja to un iegāja mežā. Gar bērzu, pie kura piestiprināts tornītis, viņš aizslāja vien triju metru attālumā. Tad atkal iznāca uz lauka, mirkli paskatījās un iegāja atpakaļ mežā pat neatskatījies. Lāci brīvā dabā un tik tuvu vēroju pirmo reizi. Iepriekš biju redzējis tikai pēdas.”
Video žurnāla Medības Youtube kanālā!
Aculiecinieks. Lāči Ramatā
Žurnāla Medības pielikums: Plēsēji un grauzēji!
