Novembris – vējš, lietus un pirmais nopietnais sals no kokiem norāvuši pēdējās rudenīgās lapas. Aukstākos rītos zāli un koku zarus klāj sarma. Dzeltenīgajos saules staros, kas uz īsu brīdi izspraucas starp mākoņiem, tā mirdz kā dārgi dimanti. Bet virs galvas aiztrauc pēdējie zosu kāši, arī gulbji pulcējas baros, lai dotos turp, kur siltāks.
Arnim Paškevičam, kurš ikdienā medī mednieku kolektīvā Mežotne, viesmedībās izdevies nomedīt skaistu mežakuili. Īsā telefonintervijā mednieks stāsta: “Esmu samērā jauns, taču ļoti azartisks mednieks. Dzinējmedībās ik sestdienu parasti dodos uz mednieku kolektīvu Mežotne. Taču šoreiz ar kolēģiem no mednieku kolektīva bija iespēja aizbraukt viesmedībās.
Ceļā devāmies agri no rīta, lai jau deviņos visi būtu ierindā medību vietā. Pirmajā mastā briežiem izdevās izskriet no masta. Arī otrajā mastā bija brieži un veiksme bija citu mednieku pusē.
Un tad pienāca arī manas trofejas masts. Mežā viss bija ļoti klusu. Neatskanēja neviens brakšķis. Arī suņi nerēja. Un tad sākās šaušana! Šāvieni atskanēja te vienā, te otrā masta pusē. Man, protams, pretī nenotika nekas.
Nodomāju – šī nav mana veiksmīgā diena. Pēkšņi saklausīju trokšņus. Kāds tuvojās! Sastingu… Beidzot ieraudzīju brūnu pleķi. Atcerējos medību vadītāja vārdus: “Šaut tikai uz skaidri redzamu mērķi!” No masta izlīda rukši! Viens, otrs, trešais! Parādījās sivēnmātes. Vēroju dzīvniekus, kuri bija aptuveni divdesmit metru attālumā.
Viss bars gāja man garām. Nopakaļus nāca liels kuilis! Nolēmu to gan garām nelaist! Viens precīzs šāviens, un kuilis sabruka uz vietas. Lielais laimests bija rokā! Ļoti skaista trofeja. Lielākais, ko esmu nomedījis.
Trofeju atdevu apstrādāt pieredzējušam speciālistam. Pats to vēl neesmu apguvis.
Es ar medību gudrībām iepazīstinu arī savus četrus bērnus. Vakaros izbraucam pa platībām un vērojam dzīvniekus termokameras attēlos. Rādu, kā atpazīt dzīvnieku takas, un stāstu, ko tie mežā dara. Bērniem ļoti patīk, līdz lieta nonāk pie medījuma vēdināšanas. Viņi tam vēl nav īsti gatavi. Bet medībās viņi piedalās. Patīk. Un ne tikai dēliem, bet arī vecākajai meitai. Jo vairāk būs mednieku, jo labāk! Protams, nevaru apgalvot, ka visi kļūs par medniekiem, taču viņi zinās kas ir medības un kāda tām ir nozīme. Tāpat iemācīsies, cik svarīgi ir lietot uzturā labu gaļu. Medījuma gaļa mūsu daudzbērnu ģimenei ir liels pienesums – katrs desas līkums, pelmeņi, citi gaļas izstrādājumi, ko iegūst no medījuma.”