Apsardzes kamera pagalmā naktī fiksē lāci. Sākotnējā informācija liecināja, ka tas fiksēts Baltinavā, bet vēlāk saņēmām informāciju, ka lācis pagalmā fiksēta Atašienes pagastā, Jēkabpils novadā. Ar žurnālu sazinājusies Sintija Balode, kas monitoringa ietvaros apsekojusi konkrēto vietu. Sintija raksta: “Uz vietas tika novēroti pēdu nospiedumi. Diemžēl neizdevās atrast virzienu, kādā tas bija pārvietojies tālāk, jo vairāk netika atrasti pēdu nospiedumi.”
Arī meža kameras nofilmējusi vienu sāls laizītavā. Savukārt mednieks medību laikā satiek lāceni ar lācēniem! Četrotne novērota meža masīvā, netālu no vietas, kur martā lācis uzbruka un savainoja akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži darbinieku.
Mednieku biedrības Šķilbēni vadītājs Jānis Šakins stāsta, ka devies palīgā piegaudot vilkus uz Liepnas apkaimi. 15. jūlija vakarā lijis lietus, tāpēc piegaudot devušies sestdien.
“Vienā no krustojumiem atstājām automašīnu un tālāk gājām kājām. Bijām nogājuši aptuveni puskilometru. Pulkstenis bija ap 11 vakarā. Uzgaudoju un gaidījām vilku atbildi, taču pelēči klusēja. Pēkšņi uz ceļas kāds parādījās. Pirmajā brīdī likās, ka alnis iet pāri ceļam 120 metru attālumā. Taču tad uz ceļa izvēlās vēl trīs gabali, taču mazāki. Tā bija lācene ar trim lācēniem! Kolēģis man bakstīja sānos un čukstēja, ka laiks ātri atgriezties automašīnā, kamēr mazie nav nolēmuši painteresēties, kas mēs tādi esam. Lācene to izdzirdēja un pacēlās uz pakaļķepām. Paskatījās uz mums un lieliem lēcieniem ieskrēja mežā. Lācēni bija laba aitu suņa lielumā, savukārt lācene bija ļoti liela. Kad viņa piecēlās uz pakaļķepām, es tai būtu bijis tikai līdz krūtīm.
Šī nav vienīgā reize, kad esmu sastapies ar lāci. Pirms gadiem diviem, ap pusnakti ejot no medību tornīša, mūsu ceļu krustojās. To, ka esmu satapies ar lāci, sapratu vērojot to termokamerā.
Lāču paliek arvien vairāk. Pat ogotāji sāk baidīties iet mežā, vaicā mums, medniekiem, kur ir lāči un kā tos nesatikt…,” tā Jānis Šakins.