Viens no veidiem, kā veicināt pīļu populācijas palielināšanos, ir mākslīgo pīļu ligzdu ierīkošana. Taču, lai pīles šo ligzdu izvēlētos par perēšanas vietu, tā jāierīko, ņemot vērā vairākas nianses. Kādas, to stāsta mednieks un ornitologs Andris Stīpnieks.
Ligzdas izgatavošana
“Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā izgatavot mākslīgo pīles ligzdu, ir izmantojot gana stingru metinātā žoga fragmentu, sienu un kvalitatīva ruberoīda vai jumta seguma loksni.
Sieta vienu galu apliec tā, lai veidotos cilindrs 28 centimetru diametrā. Stiepļu galus rūpīgi fiksē ar plakanknaiblēm. Uz pārējā stiepļu pinuma liek ruberoīda loksni, aptuveni četrus centimetrus biezu siena vai salmu kārtu un to visu satin rullī, rūpīgi fiksējot stiepļu galus, lai tie stingri turētos.
Kādreiz valdīja uzskats, ka siens nepieciešams arī ārpusē, lai ligzdas vieta izskatītos dabiskāka, bet laika gaitā ir pierādījies, ka tam nav būtiskas nozīmes. Tieši pretēji – siens ārpusē sapūst un konstrukcija kļūst vaļīga,” skaidro Andris Stīpnieks.
Būtiskākas kļūdas
Pati lielākā kļūda – ligzda tiek izgatavota, uzstādīta un… aizmirsta. Ligzda ir jāapkopj katru gadu! Jāpapildina ligzdas materiāls. Ja ligzda izgatavota kā dēļu tunelis, no tās sienu izpūš ārā daudz ātrāk. Savukārt pīle cenšas veidot ligzdu no savām dūnām, bet olas no tādas ligzdas tik un tā var izripot un dēļi pavasaros nenodrošina pietiekamu siltinājumu.
Ligzdu nedrīkst ierīkot uz saliņām un sauszemes, jo Amerikas ūdele ne tikai labi peld un rāpjas, bet arī spēj uzlēkt ļoti augstu.
Nav vēlams ierīkot laipiņas ligzdas galā. Uz tām var sēdēt ne tikai pati pīle, bet arī nolaisties plēsīgie putni, lai ielūkotos vai iekļūtu ligzdā.
Svarīgi padomi
Ligzdas ierīkošanu un apkopi parasti veic ziemas beigās, kad vēl iespējams pārvietoties pa ledu. Ja ledus nav, jāizmanto laiva. Reizi gadā jāpārliecinās, vai stabs nav kļuvis ļodzīgs, vai nav sapuvusi ligzdas pamatnes fiksācijas vieta. Tāpēc ērti, ja stabs ir garāks – sapuvušo vietu var nozāģēt un pamatni piestiprināt no jauna.
Tāpat jāpārliecinās, vai no naglām ziemā nav nokabinājies pretūdeļu aizsargs. Tāpēc līdzi jāņem plāns skārds, ko aptīt ap stabu tad, ja aizsargs ir nogrimis un nav paceļams.
Ligzdas konstrukciju var papildināt ar atbalsta dēlīšiem sānos, veidojot tādu kā silīti. Tas konstrukciju padarīs daudz izturīgāku.
Veidojot koka konstrukcijas, jāizmanto naglas, nevis skrūves, kas laika gaitā, kokam mitrumā piebriestot, var nolūzt. Naglas tikai nedaudz izkustas.
Ja tiek mainīts stabs, jauno stabu ieteicams likt ne tuvāk par diviem metriem no vecā staba. Arī tad, ja veco stabu nozāģē līdz ar ūdeni, tā joprojām ir vieta, no kuras ūdelei atsperties lēcienam. Veco stabu nevajadzētu atstāt, jo tā ir ērta vieta, kur apsēsties kādam plēsīgajam putnam.