Latvijā Āfrikas cūku mēris nav izskausts un jaunu gadījumu uzliesmojumi Kurzemē un Latvijas pierobežā norāda uz negatīvu tendenci. Tāds ir viens no galvenajiem atzinumiem, kas izskanēja Valsts zinātniskā institūta “BIOR” rīkotajā preses konferencē 14.jūlijā.
Mežacūku skaits šajā medību sezonā pieaudzis līdz 26 000 indivīdiem par spīti tam, ka pagājušā medību sezonā nomedītas 19262 mežacūkas, kas ir par 4000 tūkstošiem vairāk nekā sezonu pirms tam. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis norādīja, ka mežacūkas saimnieciskais pieaugums ir līdz 200-300 %, tām paplašinājusies teritorija, jo rukšu skaits samazinājies, un tagad ir dots signāls populācijai vairoties. Tādēļ arī tiek novērots mežacūku skaita pieaugums. Valters Lūsis arī norādīja, ka mežacūku skaits ir visā Latvijas teritorijā izlīdzinājies, jo vairāk nav tādu vietu, kur ir ievērojami vairāk mežacūku nekā citviet Latvijā.
Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants norādīja, ka Kurzemes rietumu daļā šobrīd ir vērojams uzliesmojums, kas nav nekas neparasts, jo mēris šobrīd ir sasniedzis šīs teritorijas. Bažas rada divi citi uzliesmojumi – viens Tukuma novadā, Ķemeru Nacionālā parkā un piegulošās teritorijās, otrs – valsts pierobežā. Mārtiņš Seržants norādīja, ka dabas aizsargājamās teritorijās medības notiek ierobežoti, kas varētu būt viens no faktoriem, kādēļ tur konstatēts aktīvs infekcijas uzliesmojums.
Atbildot uz žurnāla “Medības” uzdoto jautājumu, Valters Lūsis atbildēja, ka spēkā esošie normatīvie akti paredz, ka mežacūku medības Āfrikas cūku mēra apkarošanas nolūkos var notikt praktiski jebkurā Latvijas vietā. Viens no medību tiesību lietotājiem ir Dabas aizsardzības pārvalde, kuras pārraudzībā ir desmitiem tūkstošu hektāru medību platības, kurās noteikti mīt mežacūkas. Saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem, Dabas aizsardzības pārvaldes pārraudzītajās medību platībās līdz šim nomedīto mežacūku skaits ir bijusi apaļa nulle. Valters Lūsis arī uzsvēra, ka dabas aizsargājamās teritorijas ir veidotas ar noteiktu mērķi, tādēļ būtu svarīgi sabalansēt visas intereses.
Žurnāls “Medības” norādīja uz to, ka šīs platības, kurās nenotiek mežacūku medības, var ne tikai kļūt par infekcijas perēkļiem, bet vīruss no šīm platībām var izplatīties arī uz piegulošajiem medību iecirkņiem.
Uz to Mārtiņš Seržants skaidroja, ka attiecībā uz Ķemeru Nacionālo parku, tieši mednieki bija tie, kas norādīja uz to, ka šajās platībās ir izveidojies mežacūku rezervuārs, piegulošās teritorijās tika atklātas ar mēri slimas mežacūkas. Rezultātā Dabas aizsardzības pārvalde deva iespējas medniekiem šajās platībās medīt mežacūkas. Mārtiņš Seržants aicina medniekus vērsties pie Valsts meža dienesta, ja tiek secināts, ka kādā vietā ir izveidojies mežacūku rezervuārs, kur medības nenotiek. Būtu svarīgi par to informēt atbildīgās iestādes, lai meklētu risinājumus un infekcijas izplatības draudus novērstu. Gadījums Ķemeru Nacionālajā parkā liecina par to, ka problēma ir risināma.
Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks uzsvēra: “Tā no Dabas aizsardzības pārvaldes kā medību tiesību lietotāja puses ir milzīga bezatbildības. Apmēram 80 tūkstošos hektāru dabas teritorijās gadiem ilgi netiek rīkotas mežacūku medības. Es pat teiktu, ka tas ir noziegums, jo kamēr visā valstī tiek izmantoti milzu resursi un arī līdzekļi, lai apkarotu Āfrikas cūku mēri, Dabas aizsardzības pārvalde milzīgas platības ir padarījusi par vīrusa infekcijas perēkļiem. Mans jautājums – kurš par to atbildēs?”
Norādām, ka Medību likums paredz pienākumu medību tiesību lietotājam, medījot samazināt mežacūku populācijas blīvumu piekritīgajā medību platībā atbilstoši Valsts meža dienesta noteiktajam minimālajam mežacūku nomedīšanas apjomam līdz brīdim, kad Latvija tiek atzīta par brīvu no Āfrikas cūku mēra.
2021. gadā atklāta 161 ar Āfrikas cūku mēri slima mežacūka.
Atgādinām, ka joprojām ir svarīgi ziņot par beigtām atrastām mežacūkām. Atlīdzība par vienu atrastu mežacūku – 30 eiro.