– Vudbafalo nacionālais parks ir lielākais nacionālais parks Kanādā, tā teritorija ir lielāka par visu Šveices platību. Šajā parkā atrodas arī lielākais bebru aizsprosts pasaulē, kas stiepjas apmēram 850 metru garumā. To atklāja 2007. gadā, kad ainavu ekologs Žans Tī salīdzināja tā brīža un pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu satelītuzņēmumus. Jā, tieši tā, aizsprosts un tam apkārt esošais uzplūdinājums bija redzams pat satelītu uzņemtajās fotogrāfijās! Vieta atrodas tik ļoti tālu prom no civilizācijas, ka to līdz šim ir apmeklējis tikai viens cilvēks. Pat parka darbinieki par iespaidīgā aizsprosta eksistenci uzzināja vien no medijiem, kas bija intervējuši atklājēju Žanu Tī.
– Bebrs, peldot zem ūdens, spēj aizturēt elpu līdz pat 15 minūtēm. Tas iespējams, jo dzīvnieks ienirstot spēj palēnināt sirdsdarbību, asinis tiek novirzītas prom no ekstremitātēm un koncentrējas vairāk pie smadzenēm, sirds un muskuļiem. Taču vissvarīgākais ir augsts mioglobīna līmenis asinīs. Tā ir olbaltumviela, kas piesaista muskuļiem skābekli. Arī cilvēka organismā ir atrodamas šīs olbaltumvielas, taču bebram to ir daudz vairāk, līdz ar to arī iespējas veidot lielākas skābekļa rezerves un palikt zem ūdens ilgāk.
– Bebram ir divi dziedzeru pāri. Anālos dziedzerus mēdz lietot uzlējuma gatavošanai, savukārt otri satur dzeltenīgu, pastai līdzīgu vielu. Ja dīrājot sanāk pārgriezt šos dziedzerus, smaka ir atbaidoša, taču izkaltēts un apstrādāts dziedzeru izdalījumu sastāvā esošais kastorejs iegūst vaniļai līdzīgu smaržu. Gadu desmitiem šī viela no bebru dziedzeriem tikusi izmantota gan parfimērijā, gan kā aromatizētājs pārtikā.
– Pirms deviņiem gadiem vairākos medijos varēja lasīt stāstu par bebru, kas Daugavpilī uzbrucis kādam vīrietim un iekodis kājā. Kad cietušais zvanījis glābējiem, tie nav ticējuši, uzskatījuši to par maldināšanu. Vīrietis izmisumā piezvanījis draugam, kas tā steidzies palīgā, ka viņu ceļā par ātruma pārsniegšanu apturējusi policija. Likumsargus vadītāja stāsts pārsteidzis, tie izlēmuši braukt līdzi apskatīt notikušo un nudien atraduši zemē gulošu cietušo. Glābēji noticējuši un braukuši šurp vien tad, kad tiem vēlreiz piezvanījuši policisti. Beigu beigās cietušajam vīrietim uz kājas uzliktas 15 šuves.
– Bebri tāpat kā zaķi, truši un daudzi citi grauzēji mēdz ēst savus ekskrementus. Tas tādēļ, ka, izlaižot barību cauri gremošanas sistēmai otro reizi, organisms spēj uzsūkt vairāk vajadzīgo barības vielu un vitamīnu nekā pirmajā reizē.
Bebru medības pavasarī! Padomi jaunajiem medniekiem #4
Žurnāla Medības marta numurā lasi par mednieku labajiem darbiem
