Avots: Igaunijas Mednieku savienība
Gada pirmajās darba dienās divi lūši viesojās kādā barotavā Viljandi apriņķī, Igaunijā. Lai gan lūšu riesta laiks vēl nav sācies, divi pieauguši lūši bija satikušies.
“Viens no tiem ir ar skaistu plankumainu kažoku, bet otram plankumu ir mazāk. Visticamāk, lūši ir grauzēju meklējumos,” skaidroja Igaunijas Mednieku savienības valdes loceklis Prits Vahtramē (Priit Vahtramäe).
Lūši ir plēsēji, kas galvenokārt medī zaķus un stirnas, taču spēj uzbrukt arī jaunām mežacūkām, bebriem, jenotsuņiem un lapsām. Viena gada laikā viens lūsis apēd 50–60 stirnu. Mātītes ēd nedaudz vairāk nekā tēviņi, it īpaši tad, kad jābaro mazuļi. Ja šie iecienītie medījumi nav pieejami, lūši neatsakās arī no mazajiem grauzējiem, kukaiņiem vai rāpuļiem. Lūši parasti izmanto taktiku, medījot no slēpņa, jo nav ilgi skrējēji. Lūša ikdienas patērē apmēram divus kilogramus pārtikas. Lielu medījumu lūsis var ēst vairākas dienas, atstājot tikai kaulus, iekšējos orgānus, ādu un galvu.
Lūša apdzīvotās teritorijas lielums ir atkarīgs no medījamo dzīvnieku daudzuma. Viena tēviņa teritorija pārklājas ar vienas vai vairāku mātīšu teritorijām. Agrā pavasarī sākas lūšu riesta laiks. Pēc vairāku dienu ilgas pārošanās tēviņš atgriežas pie sava ierastā dzīvesveida, kamēr mātīte sāk meklēt mitekli. Divu mēnešu laikā viņa viena pati dzemdē divus līdz trīs mazuļus. Mazuļi pamet māti otrajā dzīves gadā.
Atkarībā no sugas un pasugas lūši dzīvo 10–20 gadus. Tie kļūst dzimumnobrieduši otrajā dzīves gadā un saglabā vairošanās spēju līdz dzīves beigām.
Eirāzijas lūsis (Lynx lynx) Latvijā ir iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, un kopš 2021. gada vairs netiek noteiks pieļaujamo lūšu nomedīšanas apjoms un līdz ar to arī netiek izsniegtas lūšu medību atļaujas. Valstī lūšu medības ir aizliegtas.
No Eirāzijas lūša aizsardzības plāna: “Galvenās lūšu prasības pret vidi ir pietiekams barības daudzums, drošas slēptuves atpūtai un vairošanās midzeņu ierīkošanai, kā arī ūdens tuvums (von Arx et al. 2004). Domājams, ka Latvijā lūšu eksistences apstākļus ievērojami uzlabojuši bebri ar papildus ūdenstilpju un cilvēkiem grūti pieejamu vietu ierīkošanu, kā arī pārnadžu un zaķu piesaistīšanu. Purvi nav lūšu pastāvīgi apdzīvots biotops, tomēr tie bieži uzturas purvu malās, labprāt izmanto grūti pieejamās minerālaugsnes saliņas purvā kā atpūtas vietas, kā arī bieži šķērso purvus pa ceļiem un takām (Anderson et al. 2003). No lauksaimniecības zemēm lūši izvairās un šķērso mazāk mežainus apvidus pa krūmājiem un upju ielejām. Lūši arī labi peld (Кучеренко1988).”
Lūsis nomedī stirnu mednieka acu priekšā. Cik bieži tas notiek un, cik lūšu vispār ir Latvijā
Kā nomest liekos kilogramus un sadzīvot ar brūno lāci? “Šauj garām!” #264 epizode
Abonē uz 11 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par briežu izšaušanu!
