Jaunā Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam paredz dabas aizsardzības pasākumos lielākā mērā iesaistīt sabiedrību. Arī mednieki visā Eiropā piedalās šo projektu īstenošanā, toskait dažādu savvaļas putnu sugu vairošanās iespēju uzlabošanā.
Mitrāju atjaunošana
Lai arī vairāku ūdensputnu sugu populācijas samazinās, tajā pašā laikā pieaug Eiropā ziemojošo medījamo ūdensputnu sugu skaits. Ir sarucis arī dabisko mitrāju skaits, līdz ar to mednieku iesaiste to atjaunošanas procesos ir īpaši nozīmīga. Eiropas Savienības Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas (FACE) bioloģiskās daudzveidības manifesta datubāze liecina, ka 41 procents no visiem ar dzīvotņu saglabāšanu saistītajiem projektiem ir vērsts uz mitrāju atjaunošanu, jo šīm ekosistēmām ir nozīmīga loma arī klimata izmaiņu seku mazināšanā. Šie projekti lielākoties izpaužas kā ūdensputniem labvēlīgu atklātu ūdenstilpju izveidošana un uzturēšana, kas vienlaikus rada dzīvesvidi arī citiem dzīvajiem organismiem. Liela ietekme uz ligzdojošo putnu populācijām ir arī invazīvajiem plēsējiem, piemēram, jenotsuņiem, kas krietni samazina vairāku ūdensputnu sugu vairošanās sekmes, savukārt kontrolēt šo plēsēju populāciju var vien mednieki.
Ligzdošanas sekmju uzlabošana
Efektīvs veids, kā uzlabot ūdensputnu vairošanās sekmes un vienlaikus pasargāt tos no plēsējiem, ir paaugstinātu cauruļveida ligzdvietu izvietošana ūdenī. Ar ļoti labām sekmēm šādu pieeju ir izdevies īstenot Polijas medību asociācijas Polski Związek Łowiecki pārstāvjiem. Ar vietējo iedzīvotāju atbalstu veiksmīgi tika realizēts mežapīļu – Eiropā visbiežāk sastopamās pīļu sugas – ligzdvietu izvietošanas projekts. Līdzīgas mednieku iniciatīvas tiek atbalstītas arī citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Īrijā, Dānijā, Francijā un citur.
Monitorings
Īpaši nozīmīga loma ūdensputnu sugu saglabāšanā ir to izsekošanai un datu ievākšanai ar gredzenošanas metodes palīdzību. Tā kā lielākā daļa ūdensputnu ir migrējošas sugas, to ligzdošanas vietas mēdz būt pat tūkstošiem kilometru attālumā no ziemošanas vietām, tādēļ, lai labāk izprastu populācijas dinamiku, Polijas Medību asociācija, iesaistot šajā procesā medniekus un ornitologus, ir veikusi plašu zosu gredzenošanas kampaņu, astoņu gadu laikā apgredzenojot vairāk nekā 1300 putnu. Šis projekts ir veicinājis putnu migrācijas, mirstības un vairošanās tendenču pētījumus, kas ir galvenie faktori veiksmīgai sugas apsaimniekošanai.
Tas ir vēl viens lielisks piemērs, kas apstiprina, cik nozīmīga loma ūdensputnu populāciju apsaimniekošanā un citu dabas aizsardzības pasākumu īstenošanā ir veiksmīgai mednieku, zinātnieku un vietējo iedzīvotāju sadarbībai.