Par veiksmi medībās atgādina trofejas. Visbiežāk tie ir aļņu, briežu un stirnāžu ragi, mežakuiļu ilkņi. Katrai trofejai ir savs neatkārtojams stāsts, taču, lai trofeju pareizi sagatavotu un noformētu, jāiegulda ne mazums pūļu. Pieredzējušais trofeju meistars un vērtētājs Erlends Sebris no Ogres atklāj būtiskas nianses, kā nesabojāt trofeju un to pareizi glabāt.
Erlenda Sebra ieteikumi stirnāža trofejas apstrādei. Praktiski padomi
“Pirmais, kas jāņem vērā, – pilnīgi viss karstumā, it īpaši vasarā, ļoti ātri bojājas. Un kuram tad patīk ap ko tādu ļoti smacīgu ņemties. Tā var gadīties septembrī, kad sākas briežu buļļu medību sezona un medībās dodas uz vairākām dienām. Ir bijis daudz gadījumu, kad piektdien plānots tikai paskatīties mežu, taču Diāna bijusi vēlīga un briedis tiek nomedīts, bet medībās paredzēts pavadīt vēl divas dienas. Ko darīt? Es iesaku vispirms nodīrāt ādu, noņemt apakšžokli un atlikušo galvas daļu ievietot aukstā ūdenī. Tā, lai asinis izskalotos, galva atdzesētos un nepiesaistītu mušas – septembris bieži vien pie mums ir ļoti silts, pat karsts. Galva nesāks smakot. Ūdens jāmaina vismaz divas reizes dienā. Tieši tāpat rīkojas ar aļņa un buka galvu. Savukārt trauku ar galvu vislabāk novietot pagrabā, šķūnī, sliktākajā gadījumā vismaz ēnā. Galvu var arī sasaldēt. Jārēķinās vienīgi ar to, ka saldētavā viegli ievietot stirnāža galvu ar ragiem. Atrast piemērotu saldētavu aļņa vai brieža galvai ar ragiem jau būs problēma. Tāpat jāņem vērā, ka saldētai trofejai pēc balināšanas var parādīties dzeltenīgi plankumi. Tas tādēļ, ka tauki iesūcas kaulā un ne vienmēr to var pilnībā izbalināt. Parasti sasaldētas buka galvas ved tad, kad saldētavā vairs nav vietas, kur gaļu likt, sākoties dzinējmedībām…” skaidro Erlends Sebris.