Ar veiksmīgiem Labas gribas makšķerēšanas sacensību rezultātiem, aizraujošām un izglītojošām aktivitātēm gan lieliem, gan maziem, kā arī latviskām Lieldienu tradīcijām aizvadīti jau trešie “Vimbu svētki”, kas 21. aprīlī baušķeniekus, pilsētas viesus, kā arī makšķerniekus un to ģimenes pulcēja Bauskā, Mūsas upes krastā, informē Bauskas kultūras centrs.
Lieldienas “Vimbu svētkos” ieskandināja Iecavas folkloras kopa “Tarkšķi”, bet par svētku tradīcijām, mīklām, ticējumiem, rotaļām, olu ripināšanu un citām saulgriežu izdarībām rūpējās košās dāmas no “Kašera sapņu fabrikas”. Tāpat, atzīmējot Lieldienas, ikviens apmeklētājs bija aicināts apmeklēt olu krāsošanas darbnīcu, lai pēcāk varētu piedalīties kaujās ar īpašu “Vimbu svētku” dizaina olu.
Tā kā reģistrācija Labas gribas makšķerēšanas sacensībām sākās jau plkst. 07.30, pašā rīta agrumā gar Mūsas upi slējās makšķeru kāti un upe sniedza pirmās vimbas. Šogad sacensībām reģistrējās par vienu dalībnieku vairāk nekā pērn, proti, 99 copes entuziasti, kuru starpā bija dāmas un bērni, kā arī lietpratēji un makšķerēšanas cienītāji.
Brāļi Vasilijs un Konstantīns Žuravļa “Vimbu svētku” makšķerēšanas sacensībās piedalījās pirmo reizi: “Pagājušā gada svētkos novērojām, ka makšķerniekiem labi ķērās, tāpēc nolēmām piedalīties šajā gadā. Diemžēl šogad ķeras sliktāk, iespējams, traucē vējš, kas pūš no nepareizās puses. Manuprāt, svētki ļoti labi izdevušies, kad beigsim makšķerēt, iesim iesaistīties arī citās norisēs,” stāsta Vasilijs. Arī makšķernieks Aldis Salgrāvis uzskata, ka citkārt cope ir bijusi veiksmīgāka: “Šobrīd izskatās švaki – esmu noķēris sešas vimbas, no kurām viena varētu būt balvas cienīga. Pērn arī piedalījos, bet šogad tomēr man veicas labāk.”
Upes krastā darbojās arī Māra Ķeņģe, pagājušā gada godalgas ieguvēja dāmu kategorijā. Pērn reģistrācijā ievērojusi izteiksmīgās balvas un vēlējusies tādu iegūt savā īpašumā, kas arī izdevies. Izcīnītā balva stāv goda vietā un kalpo kā dizaina elements, kas atgādina par labi aizvadīto pasākumu.
Šajos svētkos Māra jau bija noķērusi septiņas vimbas un sprieda, ka tas pateicoties veiksmīgiem laikapstākļiem: “Man galvenais makšķerēšanā ir process un labi pavadīts laiks – tas ir mans vaļasprieks, kura galvenais bonuss ir atpūta pie dabas. Redzams, ka pasākuma organizatori strādā ar sirdi un dvēseli, radot svētkus citiem. Es šeit jūtu savstarpēju atdevi, tāpēc braucu te jau otro gadu.”
Mazākie svētku apmeklētāji kopā ar teātri “3 māsas” varēja vērot aizraujošas teatrālas un cirka ainas, piedalīties dažādās radošajās darbnīcās, spēlēt jautras spēles un izdejoties ar teātra tēliem. Savukārt “Grila skola Marienbāde” un kulinārijas blogera Pipara meistarklasē bērni varēja attīstīt šefpavāra dotības, pagatavojot savu burgerīti.
Arī šajā “Vimbu svētku” gadā aicinājām apmeklētājus domāt par dabai draudzīgiem ikdienas paradumiem – bloga “Seek the simple” autori, Laura un Andis Arnicācni, sarunās un lekcijās stāstīja par kapsulas garderobes izveidi un beziepakojuma jeb zero waste dzīvesveidu.
Pirmo reizi svētkos piedalījās Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”.
Institūta pētnieki apmeklētājus izglītoja par vimbu un citām Latvijā sastopamām zivju sugām, to dzīvi un resursiem. Savukārt “Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centrs” – makskeresanaskarte.lv piedāvāja tematiskas izklaides visai ģimenei, kā arī jaunākie makšķernieki, atbildot uz jautājumiem, varēja saņemt īpašu makšķerēšanas, vēžošanas un medību karti junioriem.
Tikmēr copes eksperts Kārlis Goldmanis upmalā makšķerniekiem atklāja veiksmīgas un prātīgas makšķerēšanas noslēpumus, bet Matīss Ābiķis, projekta “Atlaid mammu” autors stāstīja par domājošo makšķernieku kustību, kura prot “medīt selektīvi” – maltītei paturot ne vairāk kā trīs līdakas līdz 65 centimetru garumam, bet lielās zivis saudzīgi atlaižot. Svētku ietvaros spiningotājs M. Ābiķis runāja par ceļotājzivīm – vimbām, lašveidīgajām zivīm, kuras mēģināts introducēt Lielupes augštecē, kā arī par līdaku dzīvi.
Par veiksmīgu copes mūziku visas dienas garumā rūpējās dabas draugs un makšķernieks Roberts Gobziņš, svētku apmeklētājus priecēja grupa “My Radiant You”, šarmantā Elza Rozentāle, kā arī Horens un Speiss no pašmāju regeja apvienības “Riga Reggae”.
Daniels no Bauskas svētkus apmeklē ik gadu. Viņu priecē svētku atmosfēra: “Uz šiem svētkiem nāk labi cilvēki, esmu atnācis viens, bet man tāpat šeit ir jautri.” Savukārt Olga jau otro gadu uz “Vimbu svētkiem” mēro ceļu no Rīgas: “Man patīk pavasara dienas pavadīt pie dabas. Nedaudz jau vējš pūš, bet esmu silti saģērbusies. Uztaisot jauku bildi piemiņai, saņēmu bezmaksas vimbu no kūpinātavas, kas lieliski garšoja pie laba muzikāla pavadījuma.
Manuprāt, šis pasākums ir piemērots ģimenēm ar bērniem, jo par katra interesēm ir padomāts.”
Pasākuma izskaņā tika sveikti Labas gribas makšķerēšanas sacensību veiksminieki. Godinājām arī vecāko sacensību dalībnieku – 1940. gadā dzimušo Valdi Stuļģi, bet jaunākajiem dalībniekiem, brāļiem Ernestam un Ralfam, bija vien četri gadi.
Trešo vietu ar 865 gramu smagu vimbu izcīnīja Ainārs Kaktiņš, otro vietu ar tik pat smagu, bet prāvāku vimbu, ieguva Elgars Prikulis, savukārt godpilnajā pirmajā vietā ar 890 gramu smagu vimbu ierindojās baušķenieks Valērijs Slajevs. Viņš sacensībās makšķerēja ar gruntsmakšķeri, kā pirmo zivi izvilcis sapali, bet viena no piecām nomakšķerētajām vimbām izrādījusies pirmās vietas cienīga. “Nekad neesmu šādās sacensībās uzvarējis, šī ir pirmā reize. Balvu kā piemiņu glabāšu mājās,” priecājas Valērijs. Kopumā svētkos nomakšķerēta 131 vimba, kopējais zivju svars nedaudz pārsniedz 66 kilogramus.
Bauskas Kultūras centra pasākumu producente, “Vimbu svētku” organizatore Līga Stankeviča aizvadītos svētkus vērtē kā veiksmīgus: “Svētki paskrien ātri. Man patīk izdzīvot procesu pirms un pēc svētkiem, palūkoties no malas uz notikumiem, risināt, sajust noskaņu un pastāvēt par to. Priecāties par liktenīgām un veiksmīgām sadarbībām. Ja man jāatskatās uz iepriekšējiem gadiem, tad vērtīgākais ir tas, ka mēs augam – gan kā komanda kļūstam profesionālāki, gan spējam vairāk piedāvāt apmeklētājiem, ko pierāda arī augošais svētku viesu skaits. Manuprāt, nav būtiski, vai vimbas kumoss pietika visiem, būtiski ir lai katrs jūt, ka par viņu ir padomāts. Tieši par to es uztraucos, rīkojot svētkus – vai visi jutīsies piederīgi šim pasākumam.”
Bauskas Kultūras centrs izsaka pateicību Zivju fondam, Saulaines teritoriālās struktūrvienības, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma jauniešiem, N-G Mix, kā arī ikvienam, kurš piedalījās svētku tapšanā un pavadīja Pirmās Lieldienas Mūsas upes krastā – pasākumā visai ģimenei “Vimbu svētki”.