Reizi piecos gados Latgales mednieki savas trofejas izrāda medību trofeju izstādē, kas tradicionāli notiek Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē. Šoruden muzejā bija apskatāmas 248 trofejas.
Viens no izstādes organizatoriem, valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts meži Ziemeļlatgales reģiona mežkopības vadītājs Viktors Reblis stāsta, ka izstādē aplūkojamas trofejas, kas iegūtas Balvu, Rēzeknes un Ludzas novadu mežā. Dažas trofejas ir no Varakļāniem un no Preiļiem. Izstādi organizē Latgales mednieku un makšķernieku biedrība kopā ar akciju sabiedrības Latvijas valsts meži Ziemeļlatgales reģionu.
“Man ir bijis tad gods piedalīties jau piektās izstādes rīkošanā kopā ar kolēģiem un draugiem. Izstādē ir vairāk nekā 200 trofeju un 53 no tām novērtētas ar zelta medaļu, apmēram tik pat sudraba un ap 60 bronzas medaļu.
Izstādes rezultāti liecina, ka Latgalē pieaug staltbriežu populācija, kas agrāk nebija. Arī trofejas kļūst ar vien labākas un kvalitatīvākas. Var teikt, ka staltbrieži uz šo brīdi ir iekarojuši visu Latgali. Ļoti laba populācija izveidojusies, piemēram, Balvu novadā.
Pietiekami ir arī aļņu trofeju. Pirms pieciem gadiem bija lielāki rekordi, piemēram, Pētera Belinska nomedītā trofeja, kas ir sestā visu laiku labākā aļņu trofeja Latvijā. Šogad tik izcilu trofeju nav. Interesanti, ka šīs izstādes labākie aļņu ragi, kas ir vērtēti pēc apaļradžu principa nemaz tik iespaidīgi neizskatās, ja salīdzina ar lāpstveida ragiem. Izstādē bija aplūkojams arī Latvijas absolūtais rekords – Antona Šveda nomedītā aļņa ragi, kam ir 351,7 CIC punkti. Alnis nomedīts 1985. gadā un es pats piedalījos konkrētajās medībās, kad alnis tika nomedīts pie Gaigalavas. Latgalē ir vietas, kur medību rezultātā aļņu skaits ir samazinājies. Arī populācija paliek jaunāka. Lai gan trofejas liecina, ka iegūto punktu skaits ir labs.
Izstādē ir mazāk mežakuiļu ilkņu. Taču tam ir loģisks izskaidrojums – Āfrikas cūku mēris. Vietām mežacūkas jau bija atjaunojušās, taču ir sācies otrais slimības vilnis, tiek atrastas beigtas cūkas un daudzviet tās jau ir pazudušas pilnībā.
Izstādē aplūkojami arī izcili stirnāžu ragi. Ne visas vērtīgās trofejas nokļuva līdz izstādei, jo rudens ir ražas novākšanas laiks un daudzi mednieki bija pamatīgi iegrimuši darbos un nevarēja atlicināt laiku, lai tās atvestu,” skaidro Viktors Reblis.
“Lai izstāde būt interesantāka, tajā aplūkojams arī visai daudz izbāžņu. Ir redzama arī zeltainā šakāļa āda. Arī šis dzīvnieks nomedīts tepat Latgalē. Mūs uztrauc pieaugošā vilku populācija. Šo dzīvnieku nomedīšanas limits tiek izsmelts vēl pirms iestājas vilku medībām piemērotākie apstākļi.”
Latgales Kultūrvēstures muzeja mākslas nodaļas vadītāja Inese Dundure teic, ka ienākot zālē apmeklētājiem vispirms ir pārsteiguma moments – apkārt ir tik daudz lielisku trofeju.
“Pašam ienākot ir grūti saprast, kas īsti te aplūkojams, tāpēc labi, ka mums ir zinoši darbinieki, kas var paskaidrot un pastāstīt par izstādē aplūkojamajiem eksponātiem. Izstādi apmeklē arī bērni, ar kuriem tiek pārrunāts, kāpēc vispār šobrīd nepieciešamas medības.
Ir bērni, kuri saka, ka medības ir izklaide, citi pārliecināti, ka medības ir nepieciešamas, lai iegūtu pārtiku, trofejas – ragus un ādas. Taču mums svarīgi izstāstīt, ka medības ir medījamo dzīvnieku populāciju apsaimniekošanas veids. Veids, kā palīdzēt pastāvēt mežsaimniecībai un lauksaimniecībai.
Pārsvarā izstādi apmeklē vīrieši. Brauc ne tikai no tuvākās apkaimes, bet pat no Rīgas,” stāsta Inese Dundure.