Vilks nomedīts mājas pagalmā – vai tas ir trauksmes zvans, kas liecina par situāciju ar pieaugošo vilku skaitu visā valstī?
“Bija otrdienas vakars. Mēs skatījāmies televizoru un pēkšņi viens no mūsu suņiem, mans medību kompanjons sāka riet un plēsties pie ārdurvīm, lai tiktu laukā. Izgāju pagalmā. Sākumā domāju, kaut kur netālu stirnas staigā un tādēļ tas rej, bet tad piepeši desmit metru attālumā ieraudzīju vilku. Tas mierīgi stāvēja līdzās manai mašīnai un skatījās uz otru mūsu suni – vācu aitusuņu šķirnes meiteni, kas tobrīd bija laukā,” tā savu stāstu par vilka vizīti uzsāk kāds Dienvidkurzemes novada mednieks, kuru nodēvēsim par Dāvi.
Tālāk notikumi risinājās zibenīgi. Abi suņi tika iesaukti mājā. Mednieks atvēra seifu, paķēra karabīni un steidzās ārā. Spoži spīdēja mēness. Vilku Dāvis saskatīja jau promejot, apmēram septiņdesmit metru attālumā no mājām. Sekoja šāviens.
“Tajā vakarā trofeju meklēt negājām. Nākamajā rītā apģērbos medību drēbēs, paņēmu savu medību suni un devāmies sameklēt vakardienas viesi. Tagad īsti nevaru saprast, ko just. Priecāties par manā mūžā pirmo pelēča trofeju, vai satraukties par to, ka vilks teju pa durvīm mājā ienācis?! Visi zina, ka vilku populācija Latvijā ir liela un rada problēmas, bet katrs domā, ka viņu tas nekad neskars. Viss ir labi, līdz brīdim, kad tu naktī atver durvis uz pagalmu, bet tev pretī, dažu metru attālumā stāv vilks,” ar dalītām jūtām par notikušo stāstīja trofejas īpašnieks.
Pēc viņa teiktā, viss mājas pagalms ir spilgti izgaismots, taču vilks no gaismas nebaidoties, bija šķērsojis teritoriju un tuvojās mājas sargam.
“Man zvanīja no vietējā laikraksta “Kurzemes Vārds” un jautāja, var būt vilciņš nāca pie suņa pagalmā rotaļāties? Uz ko atbildēju, ka slepkava ar nazi rokās mājā droši vien arī ienāk paspēlēties. Dažreiz cilvēku izpratne un attieksme pret vilkiem pārsteidz! Vilks nāk pie suņa pagalmā, lai to nogalinātu un apēstu. Nekā citādi,” uzsver Dāvis.
Vilks bija atnācis viens. Katrā ziņā, tonakt mednieks neesot manījis citus apkārtnē. Iepriekš vilki šeit it kā nebija manīti. Dāvis pastāsta, ka diezgan bieži mājai piegulošie lauki tiek pārlūkoti ar termokameru. Toties pēc šī gadījuma mednieks saņēmis ļoti daudz zvanu no vietējiem iedzīvotājiem un pagasta medniekiem. Līdzīgas problēmas un sastapšanās notiek visur un ļoti regulāri. Vilki nāk cilvēkiem aizvien tuvāk!
“Pilsētnieki ir tālu, viņi nekad mūžā nav saskārušies ar plēsējiem un īstā mežā var būt ir bijuši labi, ja reizi savā dzīvē. Viņi nav spējīgi un tiesīgi spriest par situāciju un vēl pieprasīt aizliegt vilku medības. Jau tagad novadā cilvēki baidās bērnus laist ārā no mājām pēc krēslas iestāšanās. Tas ir tikai laika jautājums, līdz cietīs kāds bērns! Un tad mednieki atkal būs vainīgi, tikai jau par to, ka nemedī?” tā mednieks.
Dāvis pastāsta par vairākām citām situācijām, par kurām uzzinājis no kolēģiem medniekiem un vietējiem iedzīvotājiem:
“Ar vilkiem ir problēmas. Vienā no maniem medību kolektīviem, medību platībās Sakā dzīvnieku praktiski vairs nav. Viss ir izēsts. Mežs pilns ar kauliem, bet ceļi nopēdoti. Katrā ekskrementu čupiņā ir vilna un pēc tās var pateikt, ko vilki ēduši: aļņu teļus, mežacūku sivēnus, stirnas, jenotsuņus.
Kolēģim dzinējmedību laikā dienas gaismā pa ceļu nāca virsū trīs lieli vilki. Mums tuvējā mazpilsētā, netālu no daudzstāvu dzīvojamās mājas, divpadsmitos pa dienu trīs vilki nokodoši teļu, kas ganījās pļavā.
Zvanīja arī no citiem pagastiem un novadiem, kur ir līdzīga situācija. Par to nerunā neviens, bet problēmas ir milzīgas un derētu sameklēt risinājumu.”
Par vilka nomedīšanu ir sastādīts atbilstošs akts un ziņojums valsts meža dienestam, kā to pieprasa medību noteikumi. Dzīvnieka galvaskauss tiks atbilstoši apstrādāts un ar cieņu pārveidots par medību trofeju, kas atgādinās par tā vakara notikumiem un ieņems godpilnu vietu mednieka kolekcijā.
Uzziņai
2019./2020/gada medību sezonā ir atļauts nomedīt 280 vilku. Raksta tapšanas brīdi visā Latvijas teritorijā ir nomedīti 202 vilki. Vairāk informācijas Valsts meža dienesta mājas lapā vmd.gov.lv.