Par uzturā izmantojamu gaļu lielākoties tiek uzskatīta tieši zālēdāju gaļa, jo, barojoties ar augiem, zālēdāju organisms spēj veidot vielas, kas ir cilvēkam nepieciešamas un ko tā organisms patstāvīgi nespēj izstrādāt.
Tomēr vienlaikus netrūkst cilvēku, kas vismaz reizi mūžā nogaršojuši arī plēsēju – āpša, lūša vai pat Latvijā nemedījamā lāča – gaļu.
Zinātāji stāsta, ka, piemēram, lūša gaļa esot pārsteidzoši maiga un atgādinot cūkgaļu, taču nedrīkst aizmirst, ka tajā, visticamāk, būs sastopamas trihinellas vai citi parazīti, tāpēc gaļai pirms tās ēšanas jānodrošina atbilstoša apstrāde.