Austrijas pilsētā Zalcburgā 23. februārī norisinājās Eiropas Savienības Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas (FACE) komunikācijas grupas sanāksme. Šoreiz uzmanība tika pievērsta mednieku tēla veidošanai, attēlošanai sociālajos medijos un ētiskai komunikācijai ar sabiedrību un tam, kādu lomu šajā saskarsmē spēlē medību influenceri.
Dānijas pieredze
Zinātniskos pierādījumos balstīta izpratne par to, kāda ir sabiedrības patiesā attieksme pret medībām, ļauj atspēkot antimednieku izteiktos argumentus, līdz ar to arī nodrošināt medību nākotni. 17 Eiropas valstis sabiedrības attieksmi mēra, bet diemžēl Latvija nav to skaitā. Jaunākais FACE veiktais pētījums rāda, ka vispozitīvākā attieksme pret medībām ir Dānijā – tur medības atbalsta 90 procenti sabiedrības. Dānijas pārstāvis atzīst, ka pozitīvie rādītāji lielā mērā ir saistīti ar medījuma gaļas popularizēšanu, kvalitatīvu jauno mednieku izglītību, kā arī apmācības turpinājumiem vēlākā mednieka karjerā. Mednieki bieži piedalās dažādos pasākumus, izstādēs, rāda, kā pagatavot medījuma gaļu, piedāvā degustācijas apmeklētājiem. Dānijā ir arī ļoti populārs daudzsēriju raidījums par medībām un projekts Bliv Naturligvis, kas ļauj bērniem un jauniešiem iepazīt dabu, medības, makšķerēšanu un šajos procesos iegūto produktu izmantošanu. Ar šīs programmas palīdzību skolu pasniedzēji, skautu organizāciju vadītāji un citi pedagogi var piesaistīt brīvprātīgos medniekus un makšķerniekus, kas nāk pie bērniem, rāda, ļauj praktiski darboties un mācīties par dabu.
Jautājot, vai mednieki izjūt spiedienu no antimedniekiem attiecībā pret tā sauktajām trofeju medībām, dāņi atzīst, ka, pateicoties pozitīvajai sabiedrības attieksmei pret medībām, viņi šādu spiedienu īsti neizjūt. Līdz ar to, ikdienā strādā drīzāk ar pozitīva medību tēla saglabāšanu, nevis tā veidošanu. Vietējā mednieku organizācija sadarbojas ar neatkarīgiem medību influenceriem, izmantojot viņu auditoriju, lai runātu ar medniekiem, aktualizētu idejas, ko izplata organizācija. Laika gaitā pierādījies, ka šādā veidā daudz veiksmīgāk izdodas sasniegt mednieku parasto, kas labprātāk uzklausīs nevis mednieku organizācijas prezidentu, bet gan influenceri, ko drīzāk izjūt kā kolēģi nevis autoritāti.
Austrijas pieredze
Austrijā medības pieņem 71,4 procenti sabiedrības. Tas ir labs rādītājs, kas sasniedz un pat nedaudz pārsniedz FACE mērķi celt sociālās pieņemšanas latiņu līdz 70 procentiem 2027. gadā. Austrijas pārstāvji iepazīstina ar informatīvo kampaņu Das ist Jagd. Šīs kampaņas laikā kopš 1988. gada tiek veikti dažādi informatīvi pasākumi gan pilsētu ielās, gan sociālajos medijos. Viens no pasākumiem ir aptaujas, kas ļauj noskaidrot sabiedrības patiesās zināšanas par medībām. Tās ļauj apzināt trūkstošos zināšanu posmus, pie kuriem ir jāpiestrādā nākotnē. Kādēļ tas vispār ir nepieciešams? Galvenā atziņa ir šāda – jo vairāk cilvēki zina par medībām, jo lielāka iespēja, ka izturēsies pret tām pozitīvi. Situācija ar zināšanām ir atšķirīga dažādos Austrijas reģionos, piemēram, ir grūti salīdzināt situāciju urbānajā Vīnē ar situāciju Tirolē.
Tāpat kampaņas laikā tiek pētīti ceļi, kā jauns, ar medībām nesaistīts cilvēks uzzina par šo procesu. Visticamāk, ka pirmais resurss varētu būt Google. Ja pagātnē, ieguglējot vārdu mednieks vai medības meklētājprogrammā vispirms parādījās rezultāti, kas medības parādīja negatīvā gaismā, tagad ir izveidota mājaslapa Jagdfakten.at, kas parādās rezultātu sākumā. Mājaslapā var lasīt zinātniski uzticamu informāciju par medībām, kas šo procesu attēlo ētiskā, sociāli pieņemamā veidā.
Mednieki piedalījušies arī izstādēs, rādot un skaidrojot medību nozīmi, tāpat arī iesaistījušies jauno pavāru apmācībās, piedāvājot jauniešiem iemācīties gatavot medījuma gaļu. Izdota arī neliela rokasgrāmata Jagen für Nichtjäger (Medības nemedniekiem), kas skaidro galvenos faktus par medībām. Kampaņas rezultātā sasniegta liela auditorija – vairāk nekā 3,4 miljoni cilvēku Austrijā, tapušas arī daudzas publikācijas ar medībās saistītos un nesaistītos medijos. Tuvākajā nākotnē plānots veidot videoklipu sēriju, kurā mednieki skaidro ar dabu un medībām saistītus jautājumus, kas skar dažādus mītus, ko izplata pretmednieciski noskaņotās organizācijas – kādos apstākļos notiek nelaimes gadījumi medībās, kāpēc patiesībā samazinās konkrētu sugu populācijas un tamlīdzīgi.
Sociālie mediji pret ieročiem – tā ir cīņa ar vējdzirnavām
Problēma, ar ko saskaras mednieki no daudzām valstīm, mēģinot medības attēlot sociālajos medijos, ir mediju politika attiecībā uz ieroču attēlojumu. To savā ikdienā īpaši izjūt arī sanāksmē pieaicinātie medību influenceri. Lai arī vairākas mednieku organizācijas apzināti izvēlas savos reklāmas materiālos izvairīties no ieroču attēlojuma, medības tomēr ir process, kurā ieroča klātbūtne bieži ir pašsaprotama. Publicējot šādus video vai foto materiālus sociālajos medijos, tie nereti tiek dzēsti, bremzēta to redzamība, profili bloķēti. Atsevišķos gadījumos ir iespēja iesniegt apelāciju, paskaidrot iemeslu, kādēļ publikācijā parādās ierocis, taču ne vienmēr apelācija tiek apstiprināta un publikācija atjaunota. Vēl sliktāk, ja kanāls saņem brīdinājumu vai tas pavisam tiek dzēsts. Zināms, ka izglītojoša satura veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, kas atalgojumu nes vien ilgtermiņā. Šis atalgojums visbiežāk nav mērāms naudas izteiksmē, bet gan sabiedrības attieksmes, izpratnes uzlabošanā. Nav īsti godīgi, ja šajā procesā mednieki – satura veidotāji tiek ierobežoti tikai tāpēc, ka šaujamieroči tiek uzskatīti par tabu objektiem. Vieni iesaka ieročus nepublicēt, citi piemin Fakegun tēmturu lietošanu. Jā, tas ir risinājums, kas reizēm ļauj publikācijai izsprukt cauri pārbaudes algoritmam, bet, ja tās mērķis ir parādīt atbildīgu, drošu ieroča lietošanu, tēmturis pēc būtības kļūst pilnīgi bezjēdzīgs un absurds. Dzēstas publikācijas, brīdinājumi, bloķēšana – tā ir cīņa ar vējdzirnavām, kurai pēc noteikta laika daudzi diemžēl padodas.
Medību influenceru pieredze
Beatrisi Jēgeri sociālo mediju lietotāji biežāk pazīst pēc lietotājvārda MrsWildboar. Viņas sekotāju skaits Instagram pārsniedz 45 tūkstošus. Influencere stāsta, ka viņas mērķis ir parādīt sabiedrībai medības un mežsaimniecību, gāzt mītus par to, ka mežsaimnieki tikai iznīcina mežus. Beatrise atzīst, ka pati reti publicē fotogrāfijas ar medījumu, jo uzskata, ka tas ir tikai niecīga daļa no visa procesa, ko patiesībā redz un piedzīvo mednieki. Ja medījumu izvēlas parādīt, tas tiek publicēts ētiskā veidā, bez asinīm. Šī izvēle nāk ar zināmām sekām – nereti ir jāsadzīvo ar kritiku pat no kolēģiem, citiem medību influenceriem, kas apšauba veidoto mednieka tēlu, sauc to par izkropļotu, jo medījuma attēlošana tomēr ir nozīmīga medību sastāvdaļa. Protams, katram ir savi argumenti, sava taisnība, taču, lai arī kāda būtu stratēģija, komunikācijai ir jābūt ētiskai.
Sarunas gaitā atklājas vairāki ieteikumi, ko ievērot, publicējot medību saturu medijos:
– Pašiem medniekiem būtu jāizvērtē vārdu savienojuma trofeju medības lietojums. Kādēļ? Jo pēc būtības šādas medības patiesībā neeksistē. Trofeja ir tikai blakusprodukts, caur kuru izrādīt cieņu nomedītajam dzīvniekam, saglabāt atmiņā piedzīvoto satikšanos. Ja medniekiem šis koncepts ir pašsaprotams, tad nemednieki to pārprot un tādējādi rodas sagrozīta izpratne par medību jēgu.
– Ir jāspēj izšķirt fotogrāfijas, kas ir paredzētas personīgajam arhīvam un publiskai apskatei. Piemēram, medījuma fotogrāfija personīgajam arhīvam ir paša estētikas jautājums. Publicēšanai paredzētai fotogrāfijai ir jābūt pārdomātai, cienīgai pret medījumu. Par publiskām fotogrāfijām uzskatāmas arī tās, kas tiek nosūtītas privātās sarakstēs, jo pēc nosūtīšanas fakta vairs nav iespējams garantēt, ka fotogrāfija nenonāks publiskā apskatē.
– Ja fotogrāfijai ir vajadzīgs apraksts, lai tajā redzamo paskaidrotu vai attaisnotu, divreiz jāpadomā, vai to tiešām vajag publicēt. Pirmais iespaids veidojas ļoti strauji, jo cilvēki mēdz ātri apskatīt fotogrāfiju, neiedziļināties, neizlasīt aprakstu un uzreiz veidot viedokli, kas visticamāk būs kļūdains.
Avots: Latvijas Mednieku asociācija