“Joprojām dienu pēc dienas strādājam ar cerību, ka Covid-19 izraisītās problēmas beigsies, un jaunumu, kas varētu ietekmēt mednieku ikdienu, ir maz,” teic Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
“Taču, kamēr ierobežojumi ir spēkā, medniekiem sava medību ikdiena jāplāno atbilstoši pastāvošajiem ierobežojumiem – janvārī dzinējmedības bija aizliegtas, tāpēc bija jāmedī individuāli, turklāt no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu bija noteikta mājsēde un no pulksten 22 vakarā līdz pulksten pieciem rītā bija jāatrodas mājās, nevis medībās. Žurnāla tapšanas laikā ir grūti paredzēt, cik ilgi ierobežojumi turpināsies.
Turpinām gatavoties nākamā gada mednieku festivālam Minhauzens, slēdzam nepieciešamās vienošanās un veicam saskaņošanu ar cerību, ka slimības izplatīšanās būs ierobežota un pulcēšanās ierobežojumi vairs nebūs spēkā.
Atbildīgajās institūcijās sniedzam projektus mednieku izglītošanai, arī saistībā ar starptautisko sadarbību, kas, neskatoties uz pandēmiju, turpinās. Diemžēl jāsaskaras ar atsevišķu ierēdņu pārcentību un pat nekompetenci, kas rada būtiskas problēmas. Nevar salīdzināt festivāla Minhauzens organizēšanu un starptautiskās sadarbības projektus, piemēram, ar mēslu ārdītāja iepirkumu!
Tāpat turpinās darbs pie iespējamajiem grozījumiem Medību likumā, pie tā, lai testa režīmā varētu iedarbināt medību lietotni un saprast, kādi vēl uzlabojumi nepieciešami.
Ļoti daudz laika jāvelta, mednieku klubu pārstāvjiem skaidrojot, kā rīkoties pašreizējā Covid-19 situācijā, kā medīt, lai nepārkāptu noteikto kārtību.
Visbēdīgāk, protams, ir ar lielo plēsēju medībām. Vilku skaitu, kā esmu jau daudzkārt uzsvēris, mēs neesam līdz galam novērtējuši un redzam, ka viss vilku limits ir nomedīts bezsniega apstākļos, pirms parādījās reālas vilku medību iespējas. Limits ir beidzies, un no ļoti daudzām vietām pienāk sūdzības par vilku postījumiem gan no medniekiem, gan lauksaimniekiem un pat no robežsargiem, kuri vilku apdraudējuma dēļ nevar bez bažām izmantot savus dienesta suņus. Risinājums – papildu nomedīšanas limita piešķiršana – ir kaut kur iestrēdzis varas gaiteņos.
Pandēmija iespaidu atstās uz lūšu limita izpildi. Mednieki cenšas, taču dzinējmedību aizlieguma dēļ viss limits netiks izpildīts. Mums nav pietiekami apmācītu suņu un zinošu speciālistu, kas šajā jomā var labi darboties. Dzinējmedības ir vienkāršākais un produktīvākais lūšu medību veids.”
Covid-19 pandēmijas ierobežojumi un medības
Vērtē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks:
“Es domāju, ka pašreizējie ierobežojumi saistībā ar Covid-19 izplatības samazinājumu medību saimniecībai nevarētu radīt nekādas būtiskas sekas ne tagad, ne nākotnē. Vienīgais izņēmums – lūšu medības. Ir aizliegtas dzinējmedības, un šī brīža apstākļos, medījot individuāli, lūšus nomedīt ir ļoti sarežģīti – mums nav ne speciāli šim mērķim apmācītu suņu, ne arī pašu mednieku, kas būtu specializējušies individuālās lūšu medībās ziemas apstākļos.
Visos citos gadījumos ir jārēķinās, ka medības ar dzinējiem nav vienīgais medību veids, ko mednieki var izmantot. Ja attiecīgais klubs nav veidojis gaides medībām piemērotu medību infrastruktūru, paši nav gatavi šādā veidā medīt, tad to nekādā veidā nevar saistīt ar esošo situāciju.
Ja kāds klubs nav savus limitus izpildījis, tad tā ir pašu mednieku nolaidība pilnā mērā.
Tāpat pašreizējie ierobežojumi paši par sevi nevar ietekmēt medību sekmes, mežsaimniecībai un lauksaimniecībai nodarītos postījumus, šo postījumu apmēra pieaugumu. Tas ir risināms uz vietas konkrētajā vietā un situācijā, analizējot, kas tieši šajā vietā notiek.
Neredzu arī iemeslu diskusijai ar uzņēmumu Latvijas valsts meži par to, ka nav iespējams samazināt postījumus mežaudzēm. Dzinējmedību ierobežojums bija spēkā tikai janvārī, un praktiski visa sezona bija atvērta. Ja tomēr kādā vietā postījumi pieaug, situācija jāizrunā ar uzņēmuma pārstāvi konkrētajā vietā un jāvienojas par iespējamajiem risinājumiem. Turklāt šādu situāciju Latvijā nebūt nav daudz. Tie ir atsevišķi reģioni, pat atsevišķas konkrētas vietas. Un es domāju, ka LVM vienmēr ir atvērti sarunām. Nevajag meklēt attaisnojumus savai neizdarībai tur, kur šo attaisnojumu nav!
Ievērosim valstī noteikto kārtību, pastāvošos ierobežojumus, izmantosim tos medību veidus, kas ir atļauti. Jāpriecājas, ka nav noteikts pilnīgs pārvietošanās aizliegums un nav jāsēž istabā!”