Sen pagātnē laiks, kad par medībām vispiemērotāko ieroci uzskatīja bisi ar gaiļiem. Mūsdienās medību ierocis ir ērts un ergonomisks rīks, kuru ražotāji cenšas pēc iespējas pielāgot medībām, arī sporta šaušanai. Taču, lai ierocis sāktu ceļu pie sava potenciālā pircēja, tam jāsaņem Valsts policijas atzinums par atbilstību likumā noteiktajām prasībām.
Mainās Ieroču aprites likums
Ieroču klasifikatoru pārvalda Valsts policija, kurā ir klasifikācijas komisija. Ieročus un munīciju klasificē, iedalot tos atbilstoši tehniskajiem parametriem un lietojumam. Pēc ieroča darbības veida un konstrukcijas tos iedala piecās kategorijās: A kategorijas ieroči (militārie, automātiskie un par citiem priekšmetiem maskētie); B kategorijas ieroči (pusautomātiskie vai atkārtotas darbības īsstobra vai garstobra šaujamieroči); C kategorijas ieroči (atkārtotas darbības vai viena šāviena garstobra šaujamieroči); D kategorijas šaujamieroči (viena šāviena garstobra gludstobra šaujamieroči); pneimatiskie ieroči.
Jaunajā Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā, par ko Saeima nobalsoja martā, klasifikācija nedaudz mainās, taču būtība paliek tā pati. Kad likuma grozījumi stāsies spēkā, ieroču un munīcijas klasifikācija nebūs attiecināma uz dienesta un militārajiem ieročiem. Par divām vairāk būs arī ieroču kategoriju, turklāt tās kļuvušas ietilpīgākas. Piemēram, A kategorijā līdzās automātiskajiem un citiem tīri militāriem ieročiem ir arī pusautomātiskie garstobra ieroči, ar kuriem var izšaut vairāk nekā 11 patronas bez pārlādēšanas. Arī B kategorijas ieroču klāsts izskaidrots daudz sīkāk. Tajā tāpat kā līdz šim ietilpst arī mednieku izmantotie pusautomātiskie garstobra ieroči. No D uz C kategoriju pārceļojuši viena šāviena garstobra gludstobra šaujamieroči.
Savukārt D kategorijā tagad ir lielas enerģijas pneimatiskie ieroči. E kategorijā – gāzes un signālieroči, F kategorijā – mazas jaudas pneimatiskie, straikbola, peintbola ieroči un lāzertaga ierīces.
Sāk ar iesniegumu
Taču ieročus klasificē arī pēc to lietošanas veida – pašaizsardzībai, medībām, sportam, dienestam, kolekcijai un militārajām vajadzībām domātajos. Pēc jaunā likuma policijas klasifikatorā vairs netiks iekļauti tīri militārie ieroči, jo civilajā dzīvē tie iedzīvotājiem nav pieejami. Tieši klasifikācija pēc ieroča pielietošanas veida līdz šim ieroču tirgotājiem un dažkārt arī ieroču īpašniekiem sagādā vislielākās problēmas.Kāpēc līdz šim bijušas problēmas, to žurnāls Medības lūdza skaidrot ieroču tirgotājiem. Ieroču ražotāji izgatavo jaunu ieroča modeli. Tirgotājs to vēlas ievest Latvijā pārdošanai. Pareizais ceļš, vēl pirms ieroči ievesti Latvijā, – informāciju par tiem iesniegt klasifikācijas komisijā. Iesniegumā, kam ir noteikta forma, jānorāda ražotājvalsts un pats ražotājs, ieroča marka, modelis, kalibrs.
Taču tur nav jānorāda ieroča kopējais garums, lai gan tas ir būtisks, klasificējot ieroci, piemēram, gludstobra un garstobra vītņstobra ieroča garums nedrīkst būt mazāks par 60 cm. Tāpat parasti iesniedzējs pieliek saiti uz ražotāja mājaslapu, attēlus, dažkārt sīkāku tehnisko informāciju par ieroci, lai gan visus parametrus iespējams atrast ražotāja mājaslapā. Tik tālu problēmu parasti nav, un, ilgākais, mēneša laikā tiek izsniegts atzinums.
Klupšanas akmens
Brīnumi reizēm lasāmi oficiālajās vēstulēs, ko saņem ieroču tirgotāji. Ar kategorijas piešķiršanu pēc ieroča konstrukcijas parasti problēmu nav, toties ar lietojuma veidiem gan. Ražotāji reizēm nenorāda plānoto lietojuma mērķi – vai garstobra vītņstobra ierocis paredzēts tikai sportam vai tikai medībām, vai vēl kādam atsevišķam mērķim. Taču tiem, kuri Latvijā lemj par ieroča lietojuma veidiem, ir savs subjektīvs priekšstats par to, kādam jāizskatās, piemēram, medību ierocim.
Tiešu šādu frāzi – neizskatās pēc medību ieroča – nākas dzirdēt tirgotājiem, kuri saņēmuši atteikumu klasificēt ieroci medībām. Vārds neizskatās liecina vienīgi par subjektīvu vērtējumu, tā cilvēka, kurš pieņem lēmumu, kompetences un zināšanu ietvariem. Principā subjektīvs un ne ar ko nepamatots lēmums. Tikpat labi var teikt, ka jebkurš ierocis, kurš neizskatās kā aizpagājušā gadsimta gravīrā – ar paplašinātu stobra galu un pa to arī lādējams –, nav medību ierocis.
Vairāki lietojuma veidi
Jo ierocim ir modernāks dizains un vairāk iespēju, jo lielāka varbūtība, ka neizprotamu iemeslu dēļ to pieskaitīs militārajiem ieročiem.
Taču vienu un to pašu ieroci var lietot dažādiem mērķiem… gan militārajiem, gan civilajiem. Piemēram, pistole Glock 17 ir gan armijas, gan policijas bruņojumā, taču tas tāpat ir pašaizsardzības ierocis un neviens neuzskata, ka tas ir tikai militārs ierocis.Iespējams, šāds viedoklis aizgūts no kādiem Eiropas dokumentiem, ka visi M16 un kalašņikovveidīgie medībām nav piemēroti. Taču, piemēram, Vācijā uz M16 bāzes tiek ražoti arī medībām domāti ieroči. Militāriem mērķiem domātie ieroči vispirms ir tie, kuri var darboties automātiskā režīmā. Noteikta garuma pusautomātiskos ieročus, lai cik futūristisks būtu to dizains, nevar uzskatīt tikai par militāriem ieročiem, tiem ir arī lietojums civilajā pasaulē.
Tāpat specifiski kalibri varētu norādīt, ka ierocis ir tikai militāriem mērķiem domāts. Piemēram, 50 BMG. Šī munīcija konstruēta tieši ložmetējiem, lai gan .30–06 munīcija arī savulaik bija paredzēta ložmetējiem. Tagad tas ir Latvijā populārākais medību munīcijas kalibrs. Interesanti, ka normatīvajos aktos minēts, ka lodes diametrs var būt līdz 12,7 mm. Tieši šāds ir arī 50 BMG munīcijas lodes diametrs… Ieroču tirgotāji dzirdējuši apgalvojumus, ka Latvijā nav kur ar šādu kalibru medīt. Bet mednieki no Latvijas sen vairs nemedī tikai Latvijā. Viņi mēdz braukt uz kalniem, kur šāviens jāizdara uz vairāk nekā kilometru tālu mērķi, brauc uz safari, un ne vienmēr mednieks vēlas ieroci īrēt medību vietā. Viņš vēlas braukt ar savu.
Ieroču dizains attīstās, un nevar palikt pie vēsturiskā medību ieroča tēla: bise ar horizontāliem vai labākajā gadījumā vertikāli novietotiem stobriem un vītņstobra ierocis ar klasisku koka laidi un atklāto tēmēkli.
Vēlas vienkāršus spēles noteikumus
Ieroču tirgotāji pārliecināti, ka klasifikācijas procesam jābūt maksimāli vienkāršam, lai, pirmkārt, tas neapgrūtinātu pašus klasificētājus, lai būtu skaidri un vienkārši ierobežojumi – garums, kalibrs, patronas izmērs. Lēmumu nevajadzētu ietekmēt ieroča krāsai, materiālam, no kura izgatavota laide, tās dizainam un iespējām, stobra ģeometriskajai formai, iespējai pievienot papildu ierīces. Ieroču tirgotāji apgalvo, ka komisijā, kas nodarbojas ar ieroču klasifikāciju, nav neviena ieroču jomas speciālista. Tas būtu tas pats, kā, piemēram, ārstu konsilijam lemt pat literatūras darba niansēm.
Par to liecina kāds precedents. Netika klasificēts ieroča modelis, kuram bija tele-skopiska laide. Tas, starp citu, ir ērti – vasarā, kad apģērbs ir plānāks, nepieciešama garāka laide, ziemā – īsāka, jo apģērbs ir biezāks. Ar sabīdītu laidi ieroci veiklāk ielikt seifā, lai to likumīgi glabātu. Uz jautājumu, kāpēc ar teleskopisko laidi ieročus medībām neklasificē, atbilde bijusi pārsteidzoša: tas esot bīstami… Ja mednieks pēkšņi nenofiksēs laidi vēlamajā pozīcijā (tas tehniski nemaz nav iespējams!) un izšaus ar rūpīgi neieplecotu ieroci, lode lidošot debesīs, jo šāviena brīdī stobrs ceļoties uz augšu…
Vai šīs domas autors pārzina šāviena mehāniku, lodes lidojuma ātrumu un to, kas tad tieši liek stobram celties uz augšu? Lode sen jau ir aizlidojusi, kad cilvēks izjūt atsitienu un no stobra gala izplūst atlikušās gāzes, un stobrs sāk ceļu uz augšu. Jāatkārtojas – ieroči bieži vien tiek klasificēti, balstoties uz aizspriedumiem.
Krāsai nav nozīmes
Tāpat klasifikators ir ļoti sarežģīts tā iemesla dēļ, ka tajā atsevišķi ieraksta ne tikai katru ieroča modeli, bet arī modifikācijas, lai gan atšķirība ir nevis mehānikā un ieroča tehniskajos parametros, bet vizuālajā tēlā. Ja sākotnēji ierocis bijis melns, bet ražotājs pēkšņi nolēmis to ražot brūnu, klasifikācija jāveic no jauna. Tas atkal nevajadzīgi noslogo klasifikācijas komisiju un paildzina preces nokļūšanu tirdzniecībā. Tāpat dokumentā lasāms, ka gludstobra ierocis modeļu rindā ar īsāko stobru ir klasificēts kā medību (tātad pietiekami garš, lai atbilstu likuma prasībām), bet tā paša ieroča modeļi ar garākiem stobriem – ne. Arī tajā nav loģikas. Kuriozi gadās arī ar jau reģistrētiem ieročiem.
Inspektors, kurš veic šo darbību, kādu iemeslu dēļ nespēj ieroci atrast klasifikatorā, un sekas ir bēdīgas – līdz apstākļu noskaidrošanai tas tiek konfiscēts. Tas nekas, ja savulaik tas jau bijis reģistrēts uz cita mednieka vārda kā medību ierocis… Ieroču tirgotāji ar nepacietību gaida topošos Ministru kabineta noteikumus, kuri sakārtos šo jomu, padarot ieroču klasifikāciju vienkāršāk saprotamu un mazāk birokrātisku. Šaubu gadījumā, kam tieši ierocis paredzēts, plānots piesaistīt Aizsardzības ministrijas speciālistus. Taču arī viņiem savs viedoklis būs jāpamato. Nepietiks ar frāzi mums tā izskatās… Tāpat esošais klasifikators būs jāsaved kārtībā, izņemot no tā neeksistējošus ieročus, labojot kļūdas.
Klasifikācijas komisijā jāpiesaista profesionāļi
Savs redzējums par ieroču klasifikācijas komisijas darbu ir arī Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājam Haraldam Barvikam: “Latvijā Valsts policija veido ieroču klasifikācijas komisiju, taču tās darbība līdz šim nebija īsti reglamentēta. Mūsu priekšlikums ir iesaistīt šīs komisijas darbā medniekus un šaušanas sporta pārstāvjus, ieroču tirgotājus, kas ar ieročiem nodarbojas profesionāli. Viņi var sniegt savu viedokli par tāda vai citāda ieroča izmantošanas iespējām medībās un nepieciešamību to darīt.
Policijai, protams, ir savs redzējums, kas vairāk balstīts uz drošības aspektiem. Taču ne vienmēr uzraksts Tactical uz ieroča norāda uz apdraudējumu sabiedrībai. Jābūt objektīviem vērtējumiem, tāpat kā objektīviem kritērijiem, nevis man šķiet/nešķiet, man patīk/nepatīk. Parametri ir Ieroču aprites likumā precīzi atrunāti. Atliktu tikai rūpīgi ievērot tur rakstīto. Diemžēl cilvēkiem ir tendence interpretēt un tulkot likumu pēc sava prāta. Plastmasas, koka, metāla, saliekama vai izbīdāma laide nav rādītājs, tāpat kā krāsa. Ir ieroča kopējais garums, par kuru īsāks tas nedrīkst būt.
Ieroči mainās
Visā pasaulē jau vairākus gadus vērojama tendence, ka ieroči kļūst arvien tehniskāki un universāli. No klasikas pamazām atiet. Izteikti tas ir Amerikā, un nu šīs vēsmas sasniegušas arī Eiropu. Ieroči ir aprīkoti ar dažnedažādām papildu ierīcēm. Tajā skaitā regulējamām teleskopiskām laidēm, stiprināšanas mehānismiem, kas ļauj ieroča īpašniekam pašam ļoti viegli bez darbnīcas meistara pakalpojumiem piestiprināt visdažādākās optikas, apgaismojuma ierīces, tālmērus, arī atbalsta kājiņas. Līdz ar to moderna medību ieroča veidols būtiski atšķiras no tā klasiskā, ko līdz šim bijām pieraduši redzēt plecā mūsu tēviem un vectēviem medību gaitās.”
Jaunas vēsmas
Kā situāciju ar ieroču klasifikācijas līkločiem redz likumsargi, skaidro Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieks Andris Melkers. Tieši viņš ir tas speciālists, kura gatavotos Ministru kabineta noteikumus tik ļoti gaida ieroču tirgotāji.
Marta vidū Saeima trešajā lasījumā pieņēma jauno Ieroču aprites likumu. Arī pēc tā stāšanās spēkā Valsts policijas ieroču klasifikācijas komisija turpinās darboties. Tās uzdevumi – klasificēt ieročus atbilstoši Eiropas Savienības direktīvā ietvertajai tehniskajai klasifikācijai un atbilstoši to lietojumam. Stājoties spēkā jaunajam Ieroču aprites likumam, klasifikācija būs saskaņota ar Eiropā pastāvošo un, piemēram, bises no ierastās D kategorijas pārceļojušas uz C kategoriju. Apmainīt ieroču glabāšanas atļaujas, lai ieraksti tajās atbilstu jaunajai klasifikācijai, varēs līdz 2023. gada 14. septembrim. Nelielas izmaiņas ir arī citu ieroču klasifikācijā. Protams, nav tā, ka tūlīt pēc jaunā Ieroču aprites likuma izsludināšanas jāsteidz mainīt ieroču glabāšanas atļaujas, taču atlikt uz pēdējo brīdi arī nevajadzētu.
Raugoties nākotnē, redzu iespēju nacionālās ieroču atļaujas digitalizēt. Šāda sistēma jau ieviesta Lietuvā, un par to domā Igaunijā. Pietiktu, ja ieraksts būtu datubāzē, bet ieroča īpašniekam līdzi identifikācijas karte (personu apliecinošs dokuments). Pārbaudes brīdī inspektoram pietiktu ar mobilajā ierīcē esošo lietotņu palīdzību ieskatīties datubāzē, pārbaudīt ziņas par ieroci un to īpašnieku Ieroču reģistrā. Taču tā ir nākotne.
Astoņi vispārīgi punkti. Šobrīd mūsu rīcībā ir Ministru kabineta noteikumi Kārtība, kādā Valsts policija klasificē šaujam-ieročus, munīciju un lielas enerģijas pnei-matiskos ieročus. Tie pieņemti vēl 2012. gadā un ir ļoti īsi – tajos ir tikai astoņi punkti, kas ir ārkārtīgi vispārīgi un nenoteikti. Noteikumi paredz, ka Valsts policijas priekšnieks izveido komisiju vismaz piecu cilvēku sastāvā, iekļaujot speciālistus, kas ir kompetenti ieroču un speciālo līdzekļu uzbūves, darbības un aprites jomā. Tie parasti ir Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki, Kriminālistikas pārvaldes eksperts, Nelikumīgo medību un zvejas apkarošanas vienības darbinieki.
Komisija par katru iesniegumu balso, un iznākumu nosaka balsu vairākums. Ierocis tiek iekļauts klasifikatorā, kas atrodams Valsts policijas mājaslapā.
Procesam jābūt caurredzamam. Astoņi punkti ir maz, lai darbs veiktos, tāpēc top jauni noteikumi, kuri būtu skaidri saprotami un neradītu vietu dažādām interpretācijām, kur vienuviet būtu arī tehniskās prasības, kas šobrīd izmētātas vairākos normatīvajos aktos. Saprotamai jābūt ne tikai klasifikācijai pēc tehniskajiem parametriem, bet arī pēc lietojuma veida. Jau šobrīd tas skaidri ierakstīts jaunajā Ieroču aprites likumā, iekļaujot tehniskās prasības. Topošos Ministru kabineta noteikumus jau atzinīgi novērtējusi un atbalstījusi Ieroču tirgotāju asociācija, un pašlaik noteikumi tiek saskaņoti ar citām ministrijām.
Uzskatu, ka, izvērtējot ieroča atbilstību konkrētai kategorijai, nav vietas emocijām un subjektīviem viedokļiem. Procesam jābūt caurredzamam, objektīvam un saprotamam. Nākotnē saskatu iespēju, ka klasificēšanas komisijas darbā par padomdevējiem varētu pieaicināt gan valsts institūciju, gan sporta organizāciju, ieroču komersantu, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, lai lēmumi būtu pēc iespējas pamatotāki. Galu galā klasifikācijas komisijas uzdevums ir gādāt par civilajā apritē esošo ieroču klasifikāciju, tādējādi iedalot medībām, sportam, pašaizsardzībai, kolekcijām, kultūras jomai un vēsturisko notikumu atveidošanai (salūta un akustiskie) paredzētos ieročus. Lai to paveiktu, bieži vien nepieciešamas specifiskas zināšanas un attiecīgās jomas speciālistu viedoklis.
Viena veida, markas (sistēmas), modeļa un kalibra šaujamieroci var klasificēt vairākiem lietojuma veidiem. Piemēram, pusautomātiskie ieroči medībām Latvijā atšķirībā no Anglijas un Francijas ir atļauti. Taču saskaņā ar jaunās Ieroču direktīvas prasībām, ja pusautomātisko garstobra ieroci, kura munīcijai ir centrālā kapsele, aprīkos ar magazīnu, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību, to var klasificēt sporta lietojumam, bet nevar klasificēt medību lietojumam un uzskatīt par medību ieroci pat nelimitētiem dzīvniekiem. Tomēr, ja ierocī ielādēs līdz trim patronām, ierocis derēs medībām un var tikt klasificēts medību lietojumam.
Saraksts kļūst īsāks. Klasificēto ieroču saraksts šobrīd ir ļoti garš un nepārskatāms. Tajā ir 21 689 ieraksti. Lai saraksts būtu pārskatāms, tam nepieciešama revīzija. Komersanti pamatoti iebilst, ka jāklasificē ikviena ieroča modeļa modifikācija, lai gan atšķirība ir tikai ieroča laides krāsā vai materiālā, nevis tā iespējās un tehniskajos parametros. Būtu jāklasificē tikai pamata modelis. Veidojot jaunu klasificēto šaujamieroču sarakstu, pašlaik pabeidzam pārskatīt pistoles un revolverus. No 10 341 pistoles un 4506 revolveriem šobrīd sarakstā palikuši 2130 – atmetot militārām un dienesta vajadzībām, kolekcijām domātos ieročus, ka arī apvienojot dažādas viena un tā paša modeļa modifikācijas zem viena – modeļa – ieraksta.
Nākotnē būtu jāpaliek trim sarakstiem: garstobra gludstobra, garstobra vītņstobra un īsstobra šaujamieroči.Tāpat sadarbībā ar komersantiem radusies ideja – kad ieroču ražotājs izstrādājis jaunu modeli, lai piedāvātu to tirgū, uzreiz to klasificēt ar visām modifikācijām, lai gadījumos, kad kāda no tām tiktu pasūtīta, nevajadzētu veikt atsevišķu klasifikāciju.”
Vairāk lasiet žurnāla Medības aprīļa numurā
