Neviens nestrīdēsies, ka pavārgrāmatas pirms nepilniem simts gadiem un pavārgrāmatas šodien noteikti izskatās pilnīgi citādāk. Bet kāds ir to saturs? Cik daudz no senatnē piekoptām ēst gatavošanas zināšanām mēs piekopjam vēl šobaltdien? Lūk, daži ieteikumi par medījuma gatavošanu no 1927. gada pavārgrāmatas.
1927. gada ieteikumi
– Labi sagatavoti medījumi pieder pie smalkiem ēdieniem, kuri ne vien ļoti gardi, bet arī viegli sagremojami.
– Medījumu cepeši ir sevišķs gardums, kad tikai tos prot pareizi sagatavot.
– Ne vien lielie medījumi, kā stirnas, brieži u. c. ir cepešiem gardi, bet arī mazie putniņi, kā pat lielie nedarbnieki zvirbuļi, kurus pie mums gandrīz pavisam neievēro priekš ēdieniem, ir pat vienkārši sviestā izcepti ļoti gardi.
– Visiem medījumiem tūlīt pēc šaušanas jāizņem iekšas un tie jāpakar ar visām spalvām kādu laiku vēsās, skaidrās telpās, kamēr attīstās smalkā medījumu garša.
– Ja medījumu uzglabā ilgāku laiku, tad ieteicams iztīrīt sašautās vietas ar asinīm un iekšā iekaisīt koka ogles pulveri (iekšas iepriekš jāizņem), tas aizsargā no mušām.
Cik ilgi gatavināt medījumu
– Zaķis: 3 dienas vasarā, 8–12 ziemā
– Briedis un stirna: 4 dienas vasarā, 8–12 ziemā
– Mežacūkas: 4 dienas vasarā, 10–14 ziemā
– Teteriem un fazāniem: 5 dienas vasarā, 9–12 dienas ziemā
– Mežapīlēm, irbēm un rubeņiem: 5 dienas vasarā, 8–12 dienas ziemā
Abonē uz 11 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par briežu izšaušanu!
