Ērču sezona jau ir sākusies, bet blusu laiks nebeidzas nekad, sevišķi pilsētvidē, kur tās dzīvo un vairojas visu gadu. Kā pasargāt savu medību kompanjonu suni no šo parazītu invāzijas, kas var nozīmēt arī inficēšanos ar dažādām bīstamām vīrusu un parazitārajām slimībām? Kā orientēties ektoparazītu apkarošanas līdzekļu piedāvājuma klāstā? Pajautāt speciālistam!
Veterinārārsts noteikti ir tas cilvēks, kurš varēs ieteikt jūsu sunim vispiemērotāko līdzekli. Viens no veterinārajās klīnikās visbiežāk lietojamiem līdzekļiem ir Slovēnijas kompānijas KRKA ražotie ATAXXA pilieni skaustā. ATAXXA būs piemēroti gan gludspalvainam taksim vai kurchāram, gan pūkainajai laikai un aļņusunim.ATAXXA pilieni ir efektīvs līdzeklis cīņā ar ērču un blusu invāziju. Blusas pēc apstrādes tiek iznīcinātas vienas dienas laikā, un suns būs pasargāts no atkārtotas šo asinssūcēju parādīšanās četras nedēļas.
Zāles var lietot arī kā blusu alerģiskā dermatīta ār-stēšanas plāna daļu. Ar ATAXXA pilieniem suns būs pasargāts trīs līdz četras nedēļas no dažādu sugu ērcēm. Pēc tam procedūra jāatkārto. ATAXXA var lietot visu gadu.
Ektoparazītu pārnēsātās slimības
Veterinārārste Santa Ivanāne, Iecavas veterinārā klīnika:
Ērces. Ērces ir zirnekļveidīgi parazīti, kas dzīvo pļavās, jauktu koku mežos, krūmājos un pie ūdeņiem. Biežāk tās medī taku tuvumā, kur pastāv lielāka iespēja pieķerties upurim.Ērces pārnēsā baktērijas, vīrusus un vienšūņus, kas, nokļūstot dzīvnieka organismā, attīstās un vairojas, radot nopietnas saslimšanas. Ērču encefalītu ierosina vīruss, babeziozi un anaplazmozi – vienšūņi, boreliozi jeb Laimas slimību ierosina baktērija. Apmēram 20% ērču ir inficētas ar vienu vai vairākiem slimību ierosinātājiem.
Ērču pārnēsātās slimības. Kā pasargāt medību suni no nāves?
Ganību jeb suņu ērce (Ixodes Ricinus) Latvijā jau sen labi zināma un izplata tādas pazīstamas slimības kā ērču encefalīts, Laimas slimība (borelioze) un anaplazmoze.Pavisam nesen, 2011. gadā, Latvijā tika reģistrēta jauna ērču pārnēsāta infekcijas slimība – suņu babezioze, kuras izplatība suņu populācijā ar katru gadu pieaug. Šo slimību izplata tieši Dermacentor ģints ērces – Dermacentor reticulatus. To pirms pāris gadiem Latvijā vēl nebija. Ar babeziozi slimoja suņi, kas ceļoja ārpus Latvijas. Taču šobrīd Latvijā Dermacentor reticulatus ir izplatījušās diezgan plašā teritorijā.
Odi. Pie mums sastopamais parastais ods (Culex pipiens pipiens) izplata dirofilariozi. Dirofilārija – parazītisks apaļtārps. Ods piesūcoties invadē suni ar mikrofilārijām – dirofilāriju kāpuriem. Ods kļūst par mikrofilāriju nēsātāju, sūcot asinis no slima dzīvnieka. Ja ods nēsātājs iedzeļ veselam dzīvniekam, kāpuri iekļūst asinsritē, iziet vairākas attīstības stadijas un, nonākot kapilāros, kļūst par pieaugušiem tārpiem. Pieaugušie tārpi parazitē suņa zemādā. Kāpuru lokalizācijas vieta ir asinis. Dirofilārija organismā (gan dzīvnieku, gan cilvēku) parazitē ādas saistaudu slānī, acī zem konjunktīvas, retāk ārējos dzimumorgānos. Slimie suņi ir invāzijas avots cilvēkiem.Invadētiem suņiem raksturīga skartās vietas nieze, laizīšana un kasīšana. Galvenie simptomi: konjuktivīts, svara zudums, vemšana, drudzis un miegainība.
Blusas. Blusas ir izplatītas visā pasaulē. Tās rada ne vien diskomfortu, niezi un nemieru, bet arī pārnēsā blusu lenteņa oliņas. Dzīvnieks kasoties norij blusu, kurā ir lenteņa oliņas. No oliņām attīstās pieauguši lenteņi (ap 3 mm plati, līdz pat 60 cm gari), kas parazitē dzīvnieku tievajās zarnās. Lentenis sastāv no posmiņiem, un katrā posmā veidojas oliņas. Posmi atdalās un migrē līdz ānusam, kur izdala oliņas vai kopā ar fēcēm izdalās apkārtējā vidē. Šajā posmā invadēties var citi dzīvnieki un arī cilvēks. Ja fekālijās nemana lenteņu posmus, tas nenozīmē, ka dzīvnieks nav invadējies.
Vairumam dzīvnieku, kas invadējušies ar lenteņiem, var pat nemanīt nekādas klīniskās pazīmes. Var būt nespodrs apmatojums, dzīvnieks pastiprināti laiza, kasa anālo atveri, var šļūkt uz dibena. Var būt nelieli gremošanas trakta darbības traucējumi. Lielākas invāzijas gadījumā – caureja, novājēšana, pat slikta apetīte, vemšana. Ar neapbruņotu aci var pamanīt lenteņa posmiņus fēcēs, ap anālo atveri, dzīvnieka guļvietā.
“Šauj garām!” tiešraide dalībniekiem #17. Par ērcēm, mazliet par bukiem un odiem
Aktuāls ir arī blusu alerģiskais dermatīts. Tas nozīmē, ka sunim ir pastiprināta jutība pret blusu kodieniem. Tas izpaužas kā pastiprināta nieze, apmatojuma izkrišana un pumpiņu veidošanās uz muguras – ap astes sakni (tuvāk astei). Dzīvnieks nemierīgs, kasās un laizās. Skartajā vietā veidojas brūcītes ar krevelēm un blaugznas. Apmatojums nespodrs.
Kā izvairīties no šiem ektoparazītiem?
Šodien ektoparazīti vairs nav vienkārši asinssūcēji, kas rada ne tikai pakasīšanos un emocionālo diskomfortu. Ektoparazīti pārnēsā slimības, kas kaitīgas ne vien dzīvniekam, bet arī cilvēkam. Šīs slimības ir nopietnas. Labākajā gadījuma ir tikai komplikācijas, kuras, lietojot atbilstošu barību un medikamentus, dzīvnieka mūža ilgumu pagarina. Bet medību suņiem zūd darba efektivitāte.
Sliktākais variants ir dzīvnieka nāve. Ārstēšana ir ļoti dārga (200 līdz pat 1000 eiro un vairāk) un laikietilpīga. Var būt nepieciešams pārliet asinis. Vairākas reizes jāveic asinsanalīzes, intravenozās sistēmas un ilgstoši jālieto medikamenti. Ilgas stundas pavadītas klīnikā. Tas ir emocionāli grūti un finansiāli neizdevīgi. Nerunājot par tālākām medību suņa darba gaitām. Svarīgi ir tas, ka dzīvniekam neveidojas imunitāte. Katrreiz, kad piesūcas ērce, pastāv atkārtotas inficēšanās risks! Un atkal viss no gala!
Ko darīt? Kā cīnīties?
Profilakse, profilakse un vēlreiz profilakse!!! Negaidīt, kad ektoparazīti sāk kost un tos saujām var nolasīt no suņa. SEZONA JAU IR SĀKUSIES!Veterinārajās klīnikās pieejami dažādi pretblusu un pretērču līdzekļi: tabletes, pilieni skaustā (tā saucamie Spot on), sik-sniņas, šampūni, pulveri, aerosoli, infraskaņas piekariņi. Ir cilvēki, kas lieto dažādu augu ēteriskās eļļas.
Es savā praksē iesaku un vairums klientu saviem mājas un medību suņiem izmanto tieši pilienus skaustā, kur ir aktīvo vielu permetrīna un imidokloprīda kombinācija. Šādā kombinācijā tie dod ļoti labus rezultātus.
Kāpēc tieši permetrīns? Tam ir repelentas jeb kukaiņus atbaidošas īpašības, un tas arī iedarbojas uz asinssūcēju nervu sistēmu, nonāvējot tos divdesmit četru stundu laikā. Permetrīns ir tas līdzeklis, kas līdz minimumam samazina risku ērcēm vai odiem invadēt, inficēt dzīvnieku ar minētajām slimībām. Tas atbaida kukaiņus un, ja tomēr kāda ērce piesūcas, tā nomirst. Imidokloprīds iedarbojas uz visām blusu attīstības stadijām, tādējādi pasargājot ne tikai suni, bet arī apkārtējo vidi no blusām.Latvijas tirgū ir pieejami dažādu ražotāju Spot on pilieni par izdevīgu cenu. Pilienus ir viegli lietot, un tie efektīvi iedarbojas gan garspalvainiem, gan īsspalvainiem suņiem. Pilieni ir sagrupēti pēc devām atbilstoši dzīvnieka ķermeņa svaram.
Vienīgais, kas, pilinot pilienus, ir jāievēro – šķīdumam no pipetes jānokļūst maksimāli uz ādas. Nevajag pilināt uz apmatojuma. Lieliem suņiem pilina pa mugurkaulu līdz astes saknei. Maziem suņiem var tikai skaustā. Pilienu darbības princips: aktīvās vielas izplatās pa ādas lipīdu (tauku) slāni apmēram divdesmit četru stundu laikā visā ķermenī.
Noteikti neiesaku medību suņiem lietot pretblusu pulverus vai šampūnus. Arī infraskaņas piekariņi nedod vēlamo efektu. Turklāt tos ir viegli pazaudēt. Pretblusu siksniņām sastāvā var būt cilvēkiem kancerogēnas vielas. Siksniņas pareizi jāuzliek, lai būtu efekts. Arī garspalvainiem suņiem (laikām, aļņusuņiem) siksniņas vēlamo efektu nedod. Lai tās darbotos, siksniņas vietā ir jānoskuj apmatojums.
Ēteriskās augu eļļas noteikti nelietotu dzīvniekiem. Pat ja tās palīdzētu – ēteriskā eļļa ir ar asu smaržu vai smaku. Šo smaržu var ļoti labi just cilvēks, bet, ja ņem vērā, ka dzīvnieka oža ir daudzreiz spēcīgāka, tad nedomāju, ka sunim tas ir patīkami. Manā praksē ir bijuši gadījumi, ka dzīvniekam, kam ap kaklu ir siksniņa ar ēteriskajām eļļām, rodas apātija un paaugstināta ķermeņa temperatūra. Pēc siksniņas noņemšanas dzīvniekam izzuda šie simptomi. Daudzas ēteriskās eļļas var saturēt kancerogēnus.
Kombinētās pretblusu tabletes daži suņi nemaz neēd, kaut arī tās ir ražotas, lai garšotu. Tas ir samērā jauns produkts. Iedarbojas vienu vai trīs mēnešus. Nepatīkamais šajā ziņā ir tas, ka tabletēm nav repelentas īpašības. Tām salīdzinoši vairāk nekā citiem līdzekļiem ir novērotas blaknes. Ja sunim ir paaugstināta jutība pret kādu no tabletes vielām, jādodas uz klīniku. Jāmēģina paātrināt šo vielu elimināciju – izvadīšanu – no organisma (kas nav nemaz tik vienkārši un viegli, īpaši, ja tabletes darbības ilgums ir trīs mēneši).