Ikdnedēļas ziņojumā par Āfrikas cūku mēra uzliesmojumiem, ko nosūta Pārtikas un veterinārais dienests, redzams, ka pieaudzis slimo mežacūku skaits. Kopā visā Latvijā no 9. līdz 15. septembrim konstatēta 21 slima mežacūka. Kopā 2024. gadā konstatētas 996 ar mēri slimas mežacūkas, kas ir par 234 vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā. Kopā skarti 33 novadi, 151 pagasti un 1 pilsētas teritorija.
Līdzšinējā pieredze Baltijas valstīs un Polijā liecina, ka meža cūkas ir Āfrikas cūku mēra (ĀCM) rezervuārs un izplatītājs. Būtiskākie slimības izplatīšanās ceļi ir dzīvniekiem kontaktējoties ar inficētiem ķermeņa šķidrumiem, kā arī būtiska loma vīrusa saglabāšanā un izplatīšanā dabā ir meža cūku līķiem. ĀCM vīruss ir ārkārtīgi izturīgs. Atšķirībā no Klasiskā cūku mēra (KCM), izveidojušās antivielas dzīvniekiem imunitāti neveido un nepasargā no atkārtotas saslimšanas. Šī iemesla dēļ līdz šim vakcīna pret ĀCM nav izstrādātā, kas padara ĀCM apkarošanu meža cūku populācijā ārkārtīgi sarežģītu. Šī iemesla dēļ vienīgais efektīvais veids kā ierobežot ĀCM izplatību, ir radikāli samazināt meža cūku populāciju. Jo īpaši būtiski tas ir teritorijā, kur slimība vēl nav konstatēta.
Lai samazinātu Āfrikas cūku mēra izplatību dabā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina ikvienu, kurš ogojot, sēņojot, medījot, strādājot, sportojot vai vienkārši staigājot, atrod beigtu meža cūku, ziņot par to PVD teritoriālajai struktūrvienībai vai vietējai pašvaldībai, kuras teritorijā meža cūka atrasta un saņemt samaksu.
Ieroci var netīrīt, bet galvenais, lai nav kļūme, kad pakaļ dzenas lācis! Kā tīrīt gludstobru?
Abonē žurnālu Medības!