Ņemot vērā notikumus Ukrainā un Krievijas agresiju, notikumu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos un ekspertu komentārus, visai loģiski ir jautājumi, ko saņēmām no kāda mūsu lasītāja: “Kas notiek ar medību ieročiem kara un evakuācijas gadījumā. Atstāt glabāties seifā? Kur garantija, ka pēc atgriešanās mājas, tās nebūs izlaupītas un vai vispār būs kur atgriezties? Kā lai pēc tam pierādu ieroča piederību, ja ar ieroci jau darbojas kāds cits? Vadāt līdz arī nav risinājums. Nodot policijā glabāšanā? Vai steidzīgas evakuācijas gadījumā policijai būs laiks ņemties ar medniekiem un pieņemt tūkstošiem ieroču. Kāds būtu risinājums?”
Žurnāls Medības skaidrojumu vaicāja Valsts policijai, taču saņēma atbildi, ka šis jautājums ir Aizsardzības ministrijas kompetencē.
Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vadītāja vietniece Vita Briže skaidro, ka rīcība ar medību ieročiem katrā gadījumā tiktu noteikta atbilstoši konkrētai situācijai saskaņā ar valdības pieņemtajiem lēmumiem.
“Likums Par izņēmuma stāvokli 17. panta 7. punkts nosaka, ka Ministru kabinetam izņēmuma stāvokļa laikā ir tiesības noteikt īpašu kārtību vai ierobežojumus ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu, noteiktu bīstamu ķīmisko, bioloģisko un radioaktīvo vielu apritei, tai skaitā personu īpašumā esošu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu, noteiktu bīstamu ķīmisko, bioloģisko un radioaktīvo vielu izņemšanu.
Vienlaikus saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 25.1 panta otrās daļas 2. apakšpunktu Latvijas iedzīvotājiem, īstenojot visaptverošu valsts aizsardzību, ir tiesības izrādīt bruņotu pretošanos gadījumā, ja Latvijas drošību un teritoriālo integritāti apdraud ienaidnieks un tā spēki. Aizsardzības ministrija aicina iedzīvotājus, kuriem ir aktuāls jautājums par medību ieročiem krīzes situācijā, vērsties tuvākajā Nacionālo bruņoto spēku vienībā, lai noteiktu sadarbības iespējas, kas var ietvert gan iesaisti bruņotā pretošanās, gan atbalsta sniegšanu bruņotajiem spēkiem un citas aktivitātes atbilstoši Latvijas un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem un ņemot vērā konkrētā iedzīvotāja zināšanas un kompetences.”
No atbildes izriet, ka jāgaida, kādus lēmumus krīzes situācijā pieņemtu Ministru kabinets, taču pašiem laikus vērts izvērtēt savas spējas palīdzēt aizsargāt savu tēvzemi, un laikus jāsazinās ar tuvāko Nacionālo bruņoto spēku vienību, lai uzzinātu par iespējamo sadarbību. Vēl labāk, ja mednieks kļūst arī par zemessargu, tādējādi iegūstot pēc iespējas plašākas zināšanas un iemaņas militārajā jomā un valsts aizsardzībā.