Komunikācija medību laikā kļūst arvien svarīgāka. Ne velti žurnāls Medības arvien biežāk saņem lūgumus skaidrot, kā izvēlēties medību vajadzībām piemērotas rācijas. Bez iespējas operatīvi sazināties šobrīd medību procesu patiešām ir grūti iedomāties. Šāda saziņa dod ļoti daudz priekšrocību. Protams, atsevišķi gados vecākie mednieki teiks – rācija ir tā ekstra, bez kuras var iztikt. Tomēr arvien biežāk arī viņiem pie jakas piestiprināta šī ierīce, un tie laiki, kad medību signālus pūta bises stobrā, jau pieder pagātnei.
Dažas tehniskas nianses
Šobrīd Latvijā un Eiropā bez ierobežojumiem un speciālas licences var izmantot rācijas, kas darbojas 446 MHz frekvencē – tā saucamās PMR rācijas. Un šo rāciju raidītāja jauda nav lielāka par 0,5 vatiem. Tās nedrīkst slēgt pie āra antenām, kas varētu palielināt raidītāja jaudu. Un tas viss tā iemesla dēļ, lai šīs rācijas varētu lokāli izmantot un netraucētu viens otram. Izmantojot pārāk lielu jaudu, pārējiem šīs frekvences lietošana var tikt būtiski traucēta.
Šādu rāciju darbības attālums ir samērā neliels un, piemēram, kaimiņu klubam medībās izmantot tādas pašas klases rācijas varēs traucēt tikai tad, ja medīsiet blakus mastos.
Pieredzējušie mednieki atklāj, ka ir klubi, kuru mednieki tieši mazā rāciju darbības attāluma dēļ meklē jaudīgākas rācijas, mēģina izmantot citas frekvences. Argumenti par nepietiekamo jaudu nav vienīgie. Citu frekvenču meklējumi tiek pamatoti ar to, ka nevēlas, lai kāds noklausītos šo mednieku sarunas. Taču tiek aizmirsts, ka to darīt nedrīkst – ne palielināt jaudu, ne izmantot citas frekvences bez speciālas atļaujas. Iemesls – nezināšanas dēļ šādi var traucēt operatīvo dienestu, militāro struktūru un aviācijas sakarus.
Citādi ir Skandināvijas valstīs, kur medniekiem ir atvēlēti seši kanāli. Turklāt Skandināvijas mednieki izmanto VHF diapazonu 150–156 MHz frekvencē. Šajā gadījumā viļņa garums ir lielāks un tas labāk apliecas ap šķēršļiem, labāk šķērso meža masīvu.
Padomju laikos kolhozos izmantoja vēl zemākas frekvences, lai nodrošinātu lielāku sasniedzamo attālumu. Taču šo frekvenču diapazonu civilajām vajadzībām Latvijā vairs neizmanto.
Ko darīt medniekam
Viens no ceļiem – iegādāties PMR rācijas, taču tad jāsamierinās ar nelielu darbības attālumu. Klubā, kurā medīju es, izmantojam šādas klases rācijas Motorola T82. Pielijušā vai piesnigušā mežā to darbības attālums ir vidēji 800 metru. Skrajākā mežā mazliet tālāk, taču tik un tā mazāk par kilometru. Nelielā mastā šī attāluma pietiek, taču lielākā runātāja teiktais nav saklausāms. Dzirdama vien šņākoņa. Jāiemācās ziņu padot pa ķēdīti, kamēr tā sasniedz adresātu. Arī atbilde jānodod šādā pašā veidā.
Šajā pašā frekvencē ir iespēja izmantot digitālās rācijas. Izmatojot digitālās tehnoloģijas, skaņa tiek pārraidīta citādi un šņākšanas sliktāku sakaru gadījumā nebūs. Vai nu dzirdēsiet, ko saka runātājs, vai nedzirdēsiet. Līdzīga tehnoloģija tiek izmantota mobilajos tālruņos – vai nu mēs dzirdam runātāju, vai nedzirdam. Arī darbības attālums digitālajām rācijām būs mazliet lielāks un arī akumulatora kalpošanas laiks ilgāks.
Vēl viena iespēja – atsevišķiem klubiem noslēgt līgumu ar valsts akciju sabiedrību Elektroniskie sakari par konkrētas frekvences izmantošanu.
Trešā un pēc daudzu mednieku domām labākā ideja ir medniekus pārstāvošajām organizācijām panākt noteiktu frekvenču izdalīšanu vai iegādi mednieku vajadzībām, kā tas ir Skandināvijas valstīs. Šīs frekvences tad mednieki varētu lietot visā Latvijā. Varbūt būtu iespēja vienoties par to pašu frekvenču izmantošanu Latvijā, kādas lieto Skandināvijā.
Entuziastu grupa pirms vairākiem gadiem jau mēģināja aktualizēt šo jautājumu, taču saskārās ar pašu mednieku pretestību – lūk, viņus varēs noklausīties un izsekot… Bet vai tad medniekiem, kas ievēro normatīvos aktus, ir kaut kas slēpjams?
Ko tas dotu
Ieguvums – šajās frekvencēs darbotos tikai mednieki, tur nebūtu tūristu, celtnieku, autovadītāju. Netraucētu frekvences izmantošanu uzraudzītu tā pati elektrosakaru inspekcija. Taču lielākais pluss – varētu izmantot profesionālas rācijas ar četru un vairāk vatu jaudu, automašīnas rācijas. Līdz ar to varētu pilnībā ar stabiliem sakariem pārklāt medību platības.
Protams, nebūs tā, ka, 0,5 W rācijas vietā izmantojot 4 W rāciju, astoņas reizes pieaugs arī tās darbības attālums. Tas tāpat būs ļoti atkarīgs no reljefa un meža tipa, citiem apstākļiem, kas var ietekmēt radiosakaru darbību. Iegādājoties profesionālas rācijas, ieguvums būs arī tas, ka pašas rācijas ir daudz izturīgākas un arī ar lielāku ūdens izturības klasi. Tās jau sākotnēji ir radītas, lai kalpotu noteiktiem mērķiem. Tā vairs nav spēļmantiņa… Šādu rāciju cena jau ir kļuvusi gana draudzīga un vairs nav tikai bagāto privilēģija.
Kā ar iespēju noklausīties
Ir naivi dzīvot ilūzijās, ka ir sakaru veids, ko nav iespējams noklausīties. Jautājums tikai, vai tiešām to darīt ir likumīgi un racionāli.
Labākais solis ir izdalīt medniekiem divas frekvences, lai tiem, kas izmanto analogās rācijas, būtu iespēja saprogrammēt, lai uz viena kanāla ir mednieki un uz otra dzinēji, attiecīgi netraucētu dzinējiem un otrādi. Tāpat vēlams izmantot rācijas, kurās ir iespējams čekot abas frekvences, ja nu medniekiem kas jāpasaka dzinējiem un otrādi. Protams, to pašu var paveikt ar vienu frekvenci, ja tiek izmantota digitālā rācija un ir pareizi saprogrammēta. Taču būs izslēgta iespēja, ka rācija neīstajā brīdī iešņāksies.
Izmantojot modernas digitālās rācijas, privātums būs līdzīgs kā mobilajiem tālruņiem. Izmantojot atsevišķus kanālus, var veidot grupas. Tajā pašā laikā varētu būt vienotais kanāls, ko izmanto viesmedību laikā, aizbraucot uz citu medību klubu, taču ar savu rāciju.
Izmantojot digitālās rācijas, kas ir pareizi saprogrammētas, kaimiņu klubam netraucēsiet, ja vien neskaita varbūtību, ka jūs īslaicīgi nevarēsiet sazināties, ja tobrīd šajā kanālā kāds runā.
Kādas tieši rācijas iegādāties
Rācijas, kas ir sertificētas lietošanai Eiropas Savienībā (ir CE marķējums). Protams, ir atzītu ražotāju izstrādājumi, kas var maksāt ļoti dārgi, taču ir arī kvalitatīvas Ķīnā ražotas ierīces, kas atbilst visām prasībām un ir ļoti kvalitatīvas.
Ar ko atšķiras analogās un digitālās rācijas
Gan analogie, gan digitālie radio sūta signālus pa radio kanālu, izmantojot ļoti augstas frekvences (VHF) vai īpaši augstas frekvences (UHF) nesējfrekvences vilni.
Analogie raidītāji izmanto frekvences modulāciju (FM), lai kodētu balss signālu nesējvilnī. Runātāja balss maina vai modulē viļņa frekvenci. Atšķirību starp modulēto frekvenci un bāzes līnijas kanāla frekvenci pēc tam uztverošais radio var demodulēt un pārvērst atpakaļ par saprotamu balss ziņojumu.
Digitālie raidītāji dara to pašu, taču tiem ir papildu kodēšanas darbība, pirms balss signāls sasniedz nesēja vilni. Balss ziņojums tiek kodēts binārajās paketēs (vieninieki un nulles). Šīs skaitļu paketes pēc tam spēj modulēt nesēja viļņa frekvenci. Digitālā signāla modulētā frekvence nav nepārtraukts vilnis, bet gan periodiskas pakāpeniskas izmaiņas.
Analogie signāli parasti ir mazāk izturīgi pret ārējiem trokšņa traucējumiem, kas nozīmē daudz nevēlamu fona trokšņu, kas var traucēt skaidru saziņu. Troksnis analogajiem signāliem pievieno papildu nejaušu informāciju. Katru reizi, kad signāls tiek pastiprināts, tiek pastiprināts arī troksnis. Digitālajās rācijās ir reāllaika audio apstrāde, kas koncentrējas uz runu un samazina fona troksni. Tas nozīmē, ka saņemtā audio kvalitāte ir uzlabota. Digitālā tehnoloģija arī ļauj uztverošajiem radiouztvērējiem automātiski izlabot visas saņemtā signāla kļūdas, lai saglabātu audio kvalitāti sliktāka radio pārklājuma gadījumā.
Alojas mednieku kluba pieredze
Alojas mednieku klubā jau daudzas sezonas izmanto profesionālas Motorolas rācijas un abonē frekvenci.
Kluba vadītājs Aigars Rumbergs atklāj, ka tas ir ļoti ērti un arī izmaksas nav lielas – nedaudz vairāk kā 100 eiro no kluba līdzekļiem vienā dzinējmedību sezonā.
“Tas viss sākās ar kāda mednieka iniciatīvu, kurš brauca viesmedībās uz Igauniju. Lai tur piedalītos dzinējmedībās, bija obligāti nepieciešama rācija. Ja rācijas nav, piedalīties nedrīkst. Viņš mums stāstīja par priekšrocībām, ko sniedz rācijas medībās. No sākuma klubā bija zināma skepse, arī uztraukums par izmaksām. Taču galu galā visi piekrita. Kad paliek, piemēram, dzinējmedībās viena briežu buļļa atļauja, mednieks, kuram rācijas nav, uz bulli nedrīkst raidīt šāvienu, jo viņam nav zināms, vai kāds cits mednieks to jau nav izdarījis.
Iegādāties rācijas lielākā skaitā vienmēr ir izdevīgāk, jo pārdevēji šādā situācijā parasti piedāvā zemāku cenu. Protams, par rāciju katram medniekam jāmaksā pašam, jo tad ir pavisam cita attieksme pret iegādāto lietu.
Mēs frekvenci abonējam, un tas mums maksā 116 eiro sezonā – no 1. oktobra līdz 31. martam. Šajā summā iekļauta abonēšanas maksa un iesnieguma izskatīšana. Lai šo jomu sakārtotu, jāvēršas ar iesniegumu VAS Elektroniskie sakari. Iesniegumu izskata mēneša laikā un piešķir atļauju. Mums, tā kā to darām katru gadu, atļauju piešķir praktiski nedēļas laikā.
Ir mednieki, kuri nevēlas maksāt, grib, lai tiek piešķirta brīvā frekvence. Ja tāda būtu, mēs arī to izmantotu. Taču šis jautājums jāvirza mednieku organizācijām, un tas var būt ilgs process.
Bet, kamēr tā nav, mēs jau tagad izmantojam visas ērtības – jaudīgas rācijas ar atbilstošām antenām un iespēju droši sazināties vairāk nekā trīs kilometru attālumā. Mūsu sakarus neviens netraucē. Un, ja arī kāds dienests klausās, mums nav nekā slēpjama – viss tiek darīts likumīgi. Bet kāds joks vai neinteliģents vārds sarunā piederas pie lietas. Jautrībai arī jābūt.”
Viss raksts pieejams žurnāla Medības marta numurā!
Ragu drudzis, kriminālpārkāpumi un maksa par rācijām. “Šauj garām!” #171 epizode
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
