Lielākajai daļai mednieku vasaras sākumā prātus nodarbina āžu medības. Taču jau kādu laiku atkal ir iespēja nodoties bebru medībām. 15. jūlijs ir tas datums, kad Latvijas Medību likums atļauj pievērsties šo lielo grauzēju populācijas apsaimniekošanai medījot. Taču ir atšķirība no medībām ziemas un pavasara mēnešos kopš brīža, kad augu valsts pārņēmusi gan sauszemi, gan ūdenstilpes. Apskatīšu, kā pamanīt bebru, pirms viņš pamana mednieku, vasaras aizaugušajos ūdeņos. Kā tikt līdz medījumam, kad niedru un kalmju sienas slejas krietni pāri mednieka galvai? Protams, no kažokādas viedokļa vasara nav tas labākais laiks medībām, bet, ja jānovērš postījumi, medniekam nekas cits neatliek kā bebru medīt.
Jāatceras, ka šie dzīvnieki mēdz dzīvot ūdenī, bet parasti barojas uz sauszemes. Patiesībā viņu galvenais barības avots ir ārpus ūdens, tāpēc jāmēģina tos pamanīt laikus un sagaidīt savu iespēju uz sauszemes, kur tie barojas. Jāņem vērā, ka vasara ir savā ziedonī un ka ievērot un arī veiksmīgi izšaut ir daudz grūtāk nekā agrā pavasarī. Tomēr šāviens ūdenī nešķiet laba ideja arī no rikošeta iespējamības skatupunkta. Nesekmīga trāpījuma gadījumā lode var atsisties pret ūdens virsmu un doties nezināmā virzienā, kas gan vairāk attiecas tieši uz gludstobra ieroci. Vēl jo vairāk, ja medniekam līdzi nav labi apmācīta medību suņa vai ārkārtīgi nepārvarama vēlme nopeldēties pašam, labāk tomēr paciesties un sagaidīt sekmīga šāviena iespēju, kaut kur no niedrāja brīvā vietā uz sauszemes.
Lai iemācītos medīt bebrus, ir jāpraktizē, krājot pieredzi un medījot kopā ar pieredzējušajiem medniekiem. Bebri ir ļoti vērīgi un gudri. Viņi dzīvo kolonijās un izmanto ožu un dzirdi kā aizsardzības mehānismus. Lai palielinātu veiksmīgu medību iespējamību, ir svarīgi iemācīties to uzvedību un būt disciplinētam, tos medījot.
Bieži vien meliorācijas sistēmas ir tās, kas aizaug visintensīvāk. Nereti kārklu ieskautos meliorācijas grāvjus bebri izvēlas par savu mājvietu. Tiklīdz tas notiek, bebrs izveido dambi, un cilvēku irigācijas sistēma tiek bojāta. Sekas – meža vai lauksaimniecības zemju applūdināšana vai kādas vietas pilnīga nogriešana no ūdens piekļuves. Dambi bebrs būvē tāpēc, lai paslēptu zem ūdens alu ieejas un pasargātu savu ģimeni no ārējiem ienaidniekiem. Bebrs ir profesionāls meliorators, bet, ja pārāk sausā vasarā dambis tomēr ūdeni nenodrošinās, bebrs padziļinās savu mājokli un var pat izveidot tādus smilšu sanesumus un aizsprostus, ka ūdeni vairs nav iespējams nolaist, pat pilnībā noārdot dambi. Viņi ir neticami konstrukciju veidotāji un dzīvo cieši saistītās bebru kopienās. Lielāko daļu darba veiks vecāki, savukārt viengadīgie bērni palīdz un izrāda rotaļīgāku uzvedību, apgūstot nepieciešamās prasmes, lai izveidotu savu koloniju. Mazākie lielāko daļu laika paliks mājā, lai nodrošinātu aizsardzību. Bebri dzīvo ģimeņu grupās – kolonijās, ko veido pieaugušo bebru pāri un to pēcnācēji. Tādēļ vasara ir laiks, kad bebru koncentrācija vienā nelielā teritorijā var sasniegt pat desmit un vairāk īpatņu. Līdz ar to mednieki var izbaudīt apbrīnojamo medību pieredzi un izaicinājumus, ko piedāvā bebri un vasara.
Kādēļ bebru medības ir izaicinošas? Jo tuvās attiecībās ar ūdeni esošajam dzīvniekam ir attīstījušās īpašības, kas padara to par izcilu ūdens radījumu. Šim dzīvniekam – amfībijai pēdas ir apvilktas ar peldplēvi. Ienirstot, tas spēj aizvērt gan nāsis, gan ausis. Acīm ir caurspīdīgi plakstiņi, lai varētu redzēt zem ūdens, redze bebriem nav īpaši spēcīga. Medniekiem, iespējams, vissvarīgākais ir tas, ka bebri var palikt zem ūdens līdz pat divdesmit minūtēm. Bebrs ātri iegremdēsies dziļumā, ja pamanīs kaut mazākās aizdomas par briesmām. Par apdraudējumu ziņos, izmantojot savu asti kā brīdinājuma signalizatoru. Sajūtot briesmas, tas triec asti pret ūdens virsmu, un tā visi tuvumā esošie sugas īpatņi nekavējoties saņem brīdinājumu. Bebrus pat var nosaukt par atslēgas sugu savā ekosistēmā, kas nozīmē, ka tiem ir liela ietekme uz apkārtējo dabisko dzīvotni un tajā esošajām sugām. Pilnībā likvidējot kādā teritorijā bebru, kur tas ir bijis iepriekš, ļoti iespējams, tiks būtiski ietekmētas arī citu sugu populācijas. Tas, protams, nozīmē, ka medniekiem, medījot bebrus, ir jāievēro piesardzīga populācijas pārvaldības stratēģija, lai neizjauktu ekosistēmu. Vietās, kur trūkst dabisko bebru ienaidnieku, ir svarīgi, lai mednieks apzinīgi kontrolētu bebru skaitu, jo tie vien dažu gadu laikā var pārņemt teritoriju, to pārplūdinot un iznīcinot nograužot.
Kā noteikt bebra klātbūtni?
Nav ļoti grūti noskaidrot, vai jūsu teritorijā atrodas bebru kolonija. Pirmkārt, nevarēs nepamanīt nograuztos kokus un tuvējos krūmus. Otrkārt, bebri veido struktūras, kas var būt diezgan iespaidīgas pēc izmēra un apjoma. Bebru kolonija veidos divus galvenos būves veidus, aizsprostus un bebru mājas. Mājas parasti tiek celtas dambja tuvumā. Gadījumā, ja ūdens līmenis ir nepietiekams, kolonija uzcels pagaidu pajumti, kamēr viņi strādās pie sava dambja un vēlamā ūdens daudzuma nodrošināšanas, lai būvētu pastāvīgo mājvietu. Pārsvarā viņi to dara rudenī, kad aizsprosts ir pabeigts, jo māja galvenokārt kalpo, lai aizsargātu bebru koloniju no ziemas sezonas skarbajām sekām un derētu mazuļu laišanai pasaulē pavasarī. Diezgan viegli atšķirt pastāvīgo māju no pagaidu pajumtes pēc konstrukcijas lieluma. Pastāvīgā māja ir krietni lielāka par pagaidu mītni. Bebru mājām ir diezgan sarežģīta iekšējā konstrukcija, lai gan no ārpuses tās neizskatās daudz atšķirīgākas par žagaru kaudzi. Ieeja un izeja parasti atrodas zem ūdens un ved uz barošanās un dzīvojamo telpu, kas atrodas sausumā virs ūdens līmeņa. Mājai ir ventilācijas atvere, kas piešķir konstrukcijai telts izskatu. Bebrs aizsprosto caurumus starp namiņa jumta sprunguļiem ar māliem, akmeņiem, zāli un citiem būvmateriāliem tā, lai paliktu nelielas ventilācijas kabatas. Pēc mājas augšējās konstrukcijas jeb jumta daļas netīrības var secināt, vai šī māja ir apdzīvota. Aktīvi apdzīvotai mājai no ārpuses būs redzami svaigi apgrauzti zaru sanesumi, kas nosmērēti ar māliem vai dubļiem. Ja namiņa augšpusē nav redzami svaigi dubļi, var diezgan droši secināt, ka šī māja ir pamesta, jo lietus aizskalos mālus un zemes, kas rodas, bebram pārvietojoties pa mājas jumtu.
Jūlijs un augusts ir gada karstākie mēneši Latvijā, ar slazdiem medīt šo grauzēju nebūtu īsti prātīgi. Ūdens un vēl jo vairāk gaisa temperatūra diennakts laikā šajos mēnešos reti kad nokrītas zemāk par 15 grādu atzīmi. Nomedījot ar lamatām, visticamāk, jau pēc dažām tur pavadītajām stundām iegūsiet vien piepūtušos, pārtikā nelietojamu bumbu. Vasarā labāk būtu medīt, sagaidot vai pielavoties medījumam tā mājvietas vai barošanās vietās. Vajadzētu ņemt vērā, ka šis dzīvnieks ļoti labi jūt zemes vibrācijas. Piemēram, soļi un lūstoši zariņi zem kājām uz cietas zemes radīs nelielas vibrācijas, kas sasniegs šo grauzēju maņas sensorus. Tādēļ jāpārdomā savas pārvietošanās tehnika un ieradumi. Bebri ir ļoti vērīgi, tiem ir laba oža un dzirde. Viņi ātri pametīs barošanās zonu un aizbēgs ūdenī, ja sajutīs apdraudējumu.
Tiem, kā jau teicu, ir slikta redze, tāpēc, visticamāk, kamuflāžas raksts pārāk nemainīs medību iznākumu. Kaut gan bebrs pamanīs, ja sēdēsiet kalniņā kā tumšs siluets uz gaiša debesu fona. Nereti ir iespējams pieiet vai sagaidīt bebru ļoti tuvu, ja tas nav sajutis jūsu smaržu vai dzirdējis jūs. Varētu būt vērts izmēģināt apģērbu ar smaržu bloķēšanas tehnoloģiju, taču labākā iespējamā stratēģija ir medības, ņemot vērā vēja virzienu. Bebrus parasti var atrast savās mītnēs, pie dambja, barošanās vietā vai pārvietojoties starp šīm vietām. Viņiem nepatīk aizklīst tālu pa sauszemi, jo tieši tad tie ir visneaizsargātākie pret plēsēju uzbrukumiem. Sastopot draudus, bebrs instinktīvi meklē ūdeni. Tāpēc dažreiz viņi izveido ūdens kanālu sistēmu, pa kuru pārvietojas barības meklējumos. Īpaši novērojams plašās uzplūdušās un ar kārkliem aizaugušās teritorijās.
Pirmā lieta, lai saprastu bebru klātesamību, kā parasti ir izlūkošana. Zīmju meklēšana nav grūts uzdevums. Jāturas pie ūdenstilpēm un jāmeklē apgrauztu koku un krūmu pēdas, vieta, kas atgādina slīdkalniņu dubļos. Šajā vietā bebrs rāpjas laukā no ūdens un slīd tajā atpakaļ. Jāmeklē pārejas, kur dzīvnieks regulāri pārvietojas, izstaigājot labi pamanāmu taciņu. Parasti tādas redzamas, pārejot no vienas ūdenstilpes uz otru netālu esošo ūdenstilpi. Redzamākā grauzēja klātesamības pazīme ir izveidotais aizsprosts un ūdens uzplūdums pirms tā – tās ir barošanās un mītņu zonas. Netālu no uzturēšanās vietas var ieraudzīt dzīvnieka izkārnījumus. Nelielas dzeltenas skaidu bumbiņas, kas parasti uzpeld ūdens virspusē. Kad atrasta vieta ar norādēm, jāizveido slēpnis, kur atgriezties vēlāk krēslas vai rītausmas stundā, tāpēc ka bebri mēdz būt aktīvāki naktīs. Tādējādi ierīkojot gaidīšanas vietu pie barošanās un mītnes vietām, pastāv lielāka iespējamība tos pamanīt pārvietojamies no vienas vietas uz otru tieši krēslas stundā, kad bebru aktīvākā diennakts daļa patiešām sākusies. Nav vajadzības pārspīlēt ar slēpšanos un maskēšanos, jo naktī bebra redze ir ierobežota. Patiesībā jūs varat atrasties vien dažu metru attālumā un, iespējams, bebri jūs neredzēs. Lielāka nozīme jāpievērš klusumam, mazkustīgumam un smaržu neitralizēšanai. Turklāt jāizvairās no iekāpšanas ūdenī. Lēni pārvietoties krastā nav nekas briesmīgs, bet nevajadzētu kāpt ūdenī. Ūdens ir labs skaņas vadītājs, un bebri uztvers pat vismazāko skaņu un vibrācijas. Dažreiz labs paņēmiens, lai noķertu bebru, ir atrast vienu no aizsprostiem un nedaudz to sabojāt, lai radītu ūdens noplūdi. Ūdens līmenim krītoties, tiks atsegta bebru alas ieeja, un nekas cits dzīvniekam neatliks kā meklēt noplūdes vietu. Krēslas stundā jāpagaida, kad bebri atgriezīsies pie dambja, lai to salabotu. Tā būs labākā iespēja tos viegli nomedīt.
Bebri, tāpat kā lielākā daļa grauzēju, ir izturīgi dzīvnieki. Lai gan tie var būt maza auguma, nāvējoši ievainots, tomēr tas var sasniegt ūdeni un ienirt. Šādos gadījumos bieži vien medījums tā arī paliek neatrasts. Tāpēc ir vērts padomāt, ar kāda kalibra ieroci un kādos apstākļos tiek nospiesta sprūda mēlīte. Visā pasaulē noteikumi atšķiras par to, kādi ieroči ir likumīgi bebru medībās. Piemēram, Zviedrijā minimālā prasība ir 3,2 gramu jeb 50 greinu lode ar vismaz 800 džoulu enerģiju 100 metros. Jebkurš no 6,5 mm kalibriem, piemēram, 6,5 zviedru Mauser vai 6.5 Creedmoor, iespējams, ir labākais līdzsvars starp mazajiem, ne tik jaudīgajiem un lielāko medījamo dzīvnieku kalibru pārmērīgo jaudu. Pat cienījamie lielo medījumu kalibri 30-06 Springfield vai 308 Winchester ir lieliska izvēle, īpaši lielākiem bebriem. Izvēloties munīciju, nedrīkst aizmirst, ka jāņem vērā likuma prasības par bezsvina munīciju mitrājos un to tuvumā.
Tāpat kā jebkurā medību vietā, pirmā prioritāte ir nodrošināt, lai būtu iespējams izdarīt drošu un kontrolētu šāvienu no savas atrašanās vietas. Bebrs savas specifiskās dzīvotnes un apkārtējās teritorijas dēļ bieži vien atrodas diezgan nepieejamā vietā, īpaši vasarā, kad krasti ir niedrāju un ūdenszāļu pārbagāti. Tāpēc ir mednieki, kas izvēlas nomedīt bebru, kamēr tas atrodas ūdenī, tēmējot galvā. Tas nav ieteicams, jo īpaši tiem, kas nav līdz kaulam pārliecināti par savu precīzās šaušanas prasmi. Kļūdas robeža ir ļoti maza, un pat nāvējošs šāviens var atstāt bebram pietiekami daudz laika, lai refleksīvi ienirtu. Tā kā bebru mājā parasti ir zemūdens ieejas un izejas, tad arī tur viņš bieži vien mēģina nokļūt, ja tas izdodas, ar ļoti lielu varbūtību viņš tur arī paliks un ies bojā. Tāpēc šāviena izdarīšana barošanās vietā ir vispiemērotākā, jo barošanās laikā bebrs atradīsies krastā vai ļoti tuvu krastam. Ja mednieks spēj pareizi noteikt vēju, ir iespējams izveidot vietu diezgan tuvu barošanās vietai tā, lai dzīvnieks nesaostu briesmas un droši izkāptu krastā, kur tas ir veiksmīgi nomedījams un iegūstams.
Laiks un pieeja
Tā kā bebrs ir nakts dzīvnieks, ieteicams nokļūt savā izvēlētajā medību vietā pirms vakara krēslas vai tur sagaidīt rītausmu. Tas ir atkarīgs no apstākļiem, no tā, cik labs ir reljefs un cik labi to pārzina mednieks un spēj orientēties slikta apgaismojuma apstākļos. Nereti bebraines ir pilnas ar koku kritalām un izraktajām alām, iebrukušiem neapdzīvoto alu griestiem. Šajos ar niedrēm, zariem un zāli maskētajos caurumos ir ļoti vienkārši zaudēt pamatu zem kājām, acumirklī attopoties ūdenī. Labākajā gadījumā mednieks tiks cauri ar izbīli un ūdenī attapsies tikai līdz viduklim. Vieta jāizvēlas tāda, kur vējš nepūtīs mednieka smaržu virzienā, kurā potenciāli tiks gaidīts medījums. Vieta bez traucējošas augstas veģetācijas un iespējami sausāka. Ja bebrs jau ir ārā un aktīvi uzsācis savas gaitas, ir ārkārtīgi grūti piezagties dzīvniekam, tam nedzirdot vai nejūtot caur vibrācijām un trokšņiem, ko rada mednieka tuvošanās. Ja dzīvnieks pamana briesmas, parasti tas vairs nevēlas sevi parādīt un, iespējams, medības ir jau beigušās, pat īsti nesākoties. It īpaši, ja novēro brīdinājuma signālu, ko bebri dod cits citam, sitot ar asti pret ūdens virsmu. Ja bebrs atkāpjas bez šī signāla, pastāv cerība, ka tas atgriezīsies, ja vien mednieks būs pietiekami pacietīgs.
Dzīvībai svarīgās zonas veido sirds un plaušas, kā arī smadzenes. Smadzenes šajā gadījumā ir mazākais mērķis, to izmēri nepārsniedz galda tenisa bumbiņas izmēru, kas ir izaicinoša trāpījuma vieta jebkuram medniekam. Bebri parasti ir aktīvi un kustina galvu, pārvietojas, kas palielina neprecīza šāviena iespējamību. Tomēr šāviens galvā ir efektīvākais nomedīšanas veids, kas prasa daudz prasmju un prakses. Tādēļ nepārliecinātam medniekam ieteicams noskaņoties tīra šāviena izdarīšanai sirds un plaušu rajonā. Izaicinājums šeit ir tāds, ka mednieks riskē pazaudēt dzīvnieku, ja tam izdodas refleksīvi virzīties uz ūdeni. Lai ar to cīnītos, labākā stratēģija ir izmantot pienācīgi jaudīgu kalibru un lodi un gaidīt, kad bebrs būs uz zemes, nevis ūdenī.
Gaidīšana, kad bebrs izlīdīs krastā, pārbauda mednieka pacietību un briedumu, nenospiežot sprūdu brīdī, kad tikko parādījies potenciālais medījums. Medīt bebrus ir pārsteidzoši izaicinoša spēle, un tā aizved mednieku uz dažādām pārsteidzošām vietām, kur pārbaudīs kā mednieka, tā šāvēja prasmes. Katrs indivīds, kurš ieguvis mednieka apliecību, vēl nav īsts mednieks. Par īstu mednieku kļūst, pieņemot pareizus un atbildīgus lēmumus. Nekad nebūs jānožēlo slikti izdarīts šāviens, ja tas tā arī netika izdarīts.
Klausies Šauj garām 16.epizodi. Bebru medību noslēpumi!
Septembra numurā par aļņu selektīvu medīšanu
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
