Viduslaiku Eiropā mežacūkas, brieži, stirnas piederēja dižciltīgajiem un par tāda dzīvnieka nomedīšanu varēja sodīt pat ar nāvi. Zaķis bija viens no nedaudziem dzīvniekiem, ko drīkstēja medīt nabadzīgie ļaudis. Mūsdienās zaķis ir medījamo dzīvnieku sarakstā gandrīz katrā valstī, kur ir sastopams, un daudzi uzskata to par izcilu delikatesi. Interesanti, ka vārds zaķīši, ar ko apzīmē pārnadžu labāko gaļas gabaliņu – fileju, ir radies kā pagodinājums zaķa gaļas izcilajām kvalitātēm. Tā raksta dažos literārajos avotos.
Zaķa gaļa ar tās izcilo uzturvērtību, nedaudz saldeno piegaršu, maigo muskuļaudu struktūru ir patiesa delikatese. Vienlaikus tā tiek uzskatīta par diētisku gaļu: 100 gramos ir 13,5 g proteīna, 12,9 g tauku un 3,2 g ogļhidrātu. Zaķa gaļa ir veselīga gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tajā ir vitamīni В1, В2, В3 vai РР, В4, В6, В9, В12, А, С un Е.
Minerālvielu sastāvs arī ļoti plašs: kalcijs, magnijs, dzelzs, cinks, nātrijs, kālijs, jods, varš, fosfors, mangāns, cinks, selēns… Produkts satur ievērojamu daudzumu lecitīna, bet tajā ir ļoti maz tā dēvētā sliktā holesterīna.
Lai skatītos video, pievienojies žurnāla Medības Youtube kanāla Šauj garām .7×64 programmai!