No žurnāla lasītāja Mārča saņēmām ziņu ar saiti uz video:
“Sveiki, vai šī varētu būt slima ar trakumsērgu? Latvijā nav reģistrēts kopš 2012.gada.”
Video skaties šeit!
@karucis17
Par to, kā rīkoties šādās situācijās, atbild Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldez vadītājs Ivars Koloda:
“Pēc klīniskām pazīmēm neizskatās, ka lapsa sirgtu ar trakumsērgu. Vienkārši izskatās pēc pārdrošas vai jaunas lapsas. Lai pateiktu, vai tā ir traka, nepieciešams laboratoriski to izmeklēt. Vispareizākais ir tai netuvoties un nepieskarties. Ja gadījumā apkārtnē mana kādu beigtu lapsu un lapsai bijis kontakts ar kādu no mājdzīvniekiem, noteikti nekavējoties par to jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam un beigtā lapsa jāpārbauda. Lapsām var būt arī citas slimîbas, piemēram gaļēdāju mēris.”
Praktisks padoms. Ko darīt, ja nomedīta kašķaina lapsa?
Trakumsērga ir viena no bīstamākajām infekcijas slimībām, kas apdraud gan cilvēku, gan dzīvnieku veselību un dzīvību. Dzīvniekiem trakumsērga izpaužas ar smagiem nervu sistēmas darbības traucējumiem – paaugstinātu uzbudināmību, baiļu zudumu, tieksmi uzbrukt un iekost citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, bet beidzas ar paralīzi un nāvi.
Slimības ierosinātājs ir vīruss, kas atrodas slima vai inficēta dzīvnieka organismā un kas izdalās galvenokārt ar siekalām, ar kurām var inficēties dzīvnieki un cilvēki, ja tos sakož, apsiekalo vai tie saskaras ar priekšmetiem, kas svaigi aptraipīti ar slimu dzīvnieku siekalām. Trakumsērgas inkubācijas periods ir no 14 dienām līdz 6 mēnešiem un ilgāk. Ar trakumsērgu inficēts dzīvnieks vīrusu ar siekalām var izdalīt jau 15 dienas pirms klīnisko pazīmju parādīšanās, tāpēc inficēto dzīvnieku kodumi šajā periodā ir ļoti bīstami.
Galvenie simptomi. Siekalošanās, zobu griešana, agresīva uzvedība, centrālās nervu sistēmas darbîbas traucējumi.
Galvenie trakumsērgas izplatītāji dabā ir lapsas un jenotsuņi, retāk – āpši, caunas, vilki, lūši u.c. dzīvnieki. Slimiem savvaļas dzīvniekiem kontaktējoties ar mājdzīvniekiem notiek arī to inficēšanās un saslimšana ar trakumsērgu, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība. No mājdzīvniekiem visvairāk saslimst suņi un kaķi. Sava loma te ir arī iedzīvotāju vieglprātīgai attieksmei pret suņu un kaķu profilaktisko vakcināciju. Joprojām daļa no lauku sētā dzīvojošiem suņiem un kaķiem nav vakcinēti pret trakumsērgu, bet tieši viņi ir visvairāk pakļauti riskam saslimt ar šo slimību. Visi ar trakumsērgu saslimušie suņi un kaķi nebija vakcinēti pret trakumsērgu, un tas radīja nopietnas problēmas gan pašiem dzīvnieku īpašniekiem, gan arī pārējiem viņiem piederošajiem dzīvniekiem. Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu dzīvnieku īpašnieku pienākums ir nodrošināt suņu, kaķu un mājas sesku regulāru vakcināciju pret trakumsērgu.
Katram suņu un kaķu īpašniekam ir jārūpējas par savu mīluļu savlaicīgu vakcināciju pret trakumsērgu, tas pilnībā likvidētu suņu un kaķu saslimšanu ar šo bīstamo slimību.