Ik mēnesi žurnālā Medības piedāvājam rubriku Mazās ziņas, kurā īsā, koncentrētā veidā var uzzināt par dažādiem interesantiem atgadījumiem un pētījumiem. Šoreiz par ASV pieredzi saistībā ar lielo plēsēju ienākšanu apdzīvotās vietās un to, kā tas ir saistīts ar sausumu.
Montānas štatā ASV ziemeļrietumos piedzīvota sausa vasara, turklāt sausums turpinās, tas ietekmējis lauksaimniecības ražu. Mazāk augļu un ogu, nekā ierasts, ir arī savvaļas augiem – to iespējams novērot pēc pastiprinātas lāču aktivitātes rudenī un mēģinājumiem tuvoties apdzīvotām vietām. Rudens ir laiks, kad lāči, gatavojoties ziemas hibernācijai, pastiprināti barojas, lai uzkrātu nepieciešamās enerģijas rezerves.
Barošanās paradumi ir atšķirīgi atkarībā no reģiona, piemēram, Montānas rietumos melnie lāči samērā daudz ēd augus un izrok no augsnes kukaiņus, ja iespējams, neatteiksies arī no salamandrām, termītiem, putnu un bruņurupuču olām. Un tomēr tieši ogās esošais cukurs ir viens no galvenajiem līdzekļiem, kā vasaras beigās un rudenī uzbaroties. Ja savvaļas ogu nav, lāči tās nāk meklēt lauksaimniecības platībās un apdzīvotās vietās, taču šogad bieži vien ogu nav arī tur… Zinātnieki, kas pievērsušies lāču populācijas pētniecībai un apsaimniekošanai, stāsta, ka izsalcis plēsējs ne vienmēr nozīmē paaugstinātu agresiju, tomēr šajās reizēs vēl vairāk ir jādomā par līdzekļiem, kas ļauj izvairīties no konflikta. Līdzīga situācija piedzīvota arī pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās, šīs sausās vasaras lāčiem ir tikpat smagas kā aukstas, garas ziemas pārnadžiem. Tiesa gan, lāči tik daudz neiet bojā, cik nokļūst konfliktā ar cilvēku.