Dažkārt mednieki dzinējmedībās bez medību vadītāja atļaujas dodas izsekot ievainotu dzīvnieku. Kaut kur šāva, redzēja asinis, skrēja skatīties. Ir bijis gadījums, kad to pat filmē un liek sociālajos tīklos. Kas var notikt? Ievainotais dzīvnieks var piecelties un skriet, to redzot, kaimiņu mednieks var izšaut, nezinot, ka turpat mastā ir cilvēks. Izsekošanu drīkst sākt tikai pēc tam, kad medību vadītājs noskaidrojis visu situāciju un devis atbilstošu atļauju. Tam ir vēl kāds praktisks iemesls. Ja ievainots dzīvnieks ir apgūlies, iespējams, pēc neilga laika viņš jau būs zaudējis spēkus, nespēs aizskriet tālāk vai neapdraudēs mednieku, kurš viņam tuvosies.
Bez medību vadītāja atļaujas nedrīkst steigties mastā pie dzīvnieka, kuru apturējis medību suns. Suņa aprietam ievainotam dzīvniekam drīkst tuvoties tikai viens vai divi medību vadītāja norīkoti mednieki! Jāatceras, ka pie kritušas stirnas, staltbrieža, aļņa, mežacūkas, vilka drīkst tuvoties tikai ar pielādētu medību ieroci no mugurpuses! Ik gadu kāds mednieks cieš no savainotas mežacūkas ilkņiem…
Arvien retāki ir gadījumi, kad dzinēji mastā atrodas ar pielādētiem ieročiem vai pat šauj. Savulaik tas tika uzskatīts gandrīz par normu. Protams, ir izņēmumi, kad dzinējs ir viens mednieks ar medību šķirnes suni vai ar medību vadītāja atļauju tiek izsekots ievainots dzīvnieks. Taču dzinējam ļoti labi jāzina mednieku līnijas izvietojums, jo atkal ir darbības ar ieroci.