27.martā, ziņojām, ka vairāki aculiecinieki apmēram 3 km no Gulbenes ceļmalā nofilmējuši lāci. Bija tādi gudrinieki, kas lācim tuvojās ar maziem bērniem klēpī, citi sociālajos tīklos lielījās ar to, ka lācim devuši saldumus. Iespējams tieši šī iemesla dēļ lācis šodien turpat atgriezies, jo sagaida, ka to atkal kāds pabaros.
Žurnāla lasītāja Margita ziņo: “Sveiki! Šodien 14:30. Laikam vieta tā pati, kas vakar. Vienkārši braucot garām šosejas malā lācis! Draugs saka, ka redzēja 8.numuru ausī.”
18.martā ziņojām par to, ka LVM vecākais plānotājs satika lāci. Lejasciema iecirknī mežmalā pie Silmalu ceļa. Lācis tika nofilmēts un tika secināts, ka lācim ausī esot bijusi redzama sarkana krotālija jeb atzīme. Sazinoties ar Latvijas mežzinātnes institūta “Silava” ekspertu Jāni Ozoliņu, noskaidroja, ka, iespējams, tas ir viens no pagājušā gada Valkas lācēniem, kuri sirojuši viensētās, taču apstiprinājumu tam varētu gūt, pārbaudot DNS vai krotālijas datus. Valkas lāčiem krotāliju ielikuši Dabas Aizsardzības pārvaldes darbinieki lāču pārvietošanas procesā.
Iespējams, ka netālu no Gulbenes jau divas dienas novērotais lācis ir tas pats, kas tika nofilmēts Lejasciemā. Visticamāk, ka tas ir lācis, kas pagājušā gada rudenī no Valkas novada tika pārvietots uz citu vietu Latvijā. Atgādināsim, ka pagājušā gada rudenī Dabas aizsardzības pārvalde izvērsa plaša mēroga operāciju, lai risinātu divu jaunu lāču radītas problēma – tie nāca pie mājām, revidēja miskastes, mēģināja iekļūt istabā. Operācijas laikā abi lāči tika notverti, izšķirti un pārvietoti. Mednieku pārstāvošās organizācijas brīdināja, ka šis nav risinājums, jo lāči savus netikumus nemainīs pat tad, ja tiks pārvietoti. Ir skaidrs, ka šie lāči no cilvēka nebaidās, kas tos padara īpaši bīstamus.
Iepriekš Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidroja, ka šobrīd lāču populācija ir tik stabila, ka lācēni dzimst arī Latvijā un pavasarī lācenes, kuras sargā lācēnus var radīt draudus, ja tām pietuvojas.
“Mūsu iestādes interneta vietnē ir infografikas, kurās izskaidrota, kā jārīkojas, sastopot lāci. Šobrīd, pavasarī, intensīvi darbi mežā nenotiek. Citādāk tas būs ogu un sēņu laikā kad mežā būs daudz vairāk cilvēku. Ir pamodies viens no pārvestajiem lāčiem, kuru var atpazīt pēc krotālijas ausī, un nofilmēts pie Lejasciema. Mēs mēģinām dzīvnieku vērot. Ir sasaukta darba grupa, kurā lemsim, kurš un kā tad šādās situācijās var rīkoties. Ja ir atbilstoša situācija, mums ir iespēja pieņemt lēmumu bīstamo lāci likvidēt. Problēma ir tajā, ka neviens no nevēlas uzņemties. Tāpat jāsaprot, kurš ir tas brīdis, kad lācis patiešām kļūst bīstams. Kurš prasīs atļauju un kurš izpildīs šo uzdevumu.
Rudens eksperiments ar lāču pārvietošanu nav izdevies. Ja tam būs niķis meklēt barību pie cilvēku mājokļiem, citas iespējas, kā lāci likvidēt nebūs. Runāsim ar policiju un pašvaldībām. Iespējams, būs jāizveido mobila brigāde šādu problēmu risināšanai. Līdzīgi, kā ir Igaunijā. Protams, nedrīkst aiziet galējībā, ka jebkurš lācis tiek uzskatīts par bīstamu.”
Atgādinām, ka lāči var būt bīstami un uzbrukt. Ja mani lāci, nekādā gadījumā tam netuvojies, to nebaro!