Podkāsta Dabā gājējs jaunākajā epizodē stāsts par ar lūšiem, vilkiem, aļņiem, stirnām un mežacūkām. Stāstu par lielajiem meža dzīvniekiem un viņu paradumiem stundu garā sarunā, protams, nevar ietilpināt, bet – ja ciemos ir bioloģijas doktors, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš, stunda ir pietiekami aizraujošam stāstam par to, kā un kāpēc mainās meža dzīvnieku uzvedība, kā to ietekmē cilvēku darbība, vai pēdējo gadu laikā dzīvnieku mežos kļuvis vairāk un galu galā – cik liela iespēja ir mežā sastapties ar kādu no plēsējiem.
Pēc epizodes noklausīšanās ar savu viedokli sociālajā vietnē Facebook dalījies Mednieku skolas TAURS vadītājs un Latvijas Mednieku asociācijas valdes loceklis Kārlis Dadeiks:
“Šis būs gari. Visu cieņu Jānim Ozoliņam (LVMI “Silava” vadošajam pētniekam) kā personībai, tiešām novērtēju viņa ieguldījumu pētniecībā un neapšaubu profesionalitāti, bet nesenā podkāstā, ir dažas “pērles” kā pārmetumi medniekiem, kas, man šķiet, ir nevietā un ietekmē sabiedrības viedokli attiecībā pret mednieka tēlu, burtiski citēšu dažus spilgtākos momentus no Jāņa sacītā:
1. Mednieks ir savpatis – Kā gan citādi, lai mednieks darītu savu darbu, ja ne medījot/kontrolējot dzīvnieku skaitu populācijās, un piegūstot sev nomedīto dzīvnieku produkciju. Protams, ka medniekam ir arī savas intereses, jo medību process netiek dotēts/apmaksāts no malas.
2. Mednieku neinteresē līdzsvars – Pilnīgi pretēji, mednieks ir visvairāk ieinteresēts, lai dabā būtu bioloģiskā daudzveidība, jo tādā veidā mednieks pats sev nodrošina iespēju turpināt savu arodu. Tikai daži piemēri:
-Mednieks medī Amerikas ūdeles, lai ūdensputni spētu “izvest” cāļus;
-Mednieks medī caunas/lapsas/jenotsuņus, lai uz zemes ligzdojošie putni spētu izperēt olas;
Mednieks medī slimos dzīvniekus (Āfrikas cūku mēris, kašķis, utt.), lai samazinātu to izplatību;
-Mednieks medī Aļņus, lai mežsaimnieki var audzēt mežu;
-Mednieks medī Staltbriežus, lai lauksaimnieks spēj audzēt labību un citas kultūras;
-Mednieks medī lielos plesējus, lai lopkopji spēj audzēt mājlopus;
-Turpinājums teju bezgalīgs.
3. Mednieki ir priviliģēti
– Kurš maksā nomas maksas par medību platībām?
– Kurš velta savu brīvo laiku, lai kontrolētu medījamo dzīvnieku populācijas?
– Kurš iegulda savus līdzekļus, lai izveidotu/uzturētu medību infrastruktūru, kuru izmanto ne tikai mednieki?
-Kurš piebaro dzīvniekus, kad smagos apstākļos tas ir nepieciešams?
– Kurš brauc palīgā privātiem zemes īpašniekiem, kad runa ir par dzīvnieku nodarītajiem postījumiem?
– Kurš ierobežo postījumus valsts mežu platībās?
– Kurš nāk palīgā, kad populācījās izplatās slimības?
– Kurš iesaistās valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, jo ir izpratne gan par ieročiem, gan apsaimniekojamo teritoriju?
Katrā medus mucā ir pa darvas pilienam, bet nedrīkst dažu indivīdu rīcību/attieksmi attiecināt uz visu nozari. Mednieks ir izglītots, atbildīgs un patiess dabas draugs, veicot savu arodu, nodrošina līdzsvaru starp savvaļas dzīvniekiem un sabiedrības interesēm.”
Par dzemdību pieņemšanu pirtiņā, medīgiem suņiem un aļņu samazinājumu, . “Šauj garām!” #256 epizode
Interviju ar Kārli Dadeiku lasi ŠEIT!
Interviju ar Mārtiņu Dadeiku lasi ŠEIT!
Kārlis Dadeiks par šaušanas pamatiem. Padomi un ieteikumiem
👉 Abonē 2025. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Abonē žurnālu Medības 2025. gadam
Žurnāla Medības novembra numurā lasi – vai ar alni viss it slikti!