Atbildi uz šo jautājumu sniedz 2018. gada grozījumi Nacionālās drošībās likumā, kas atrunā Visaptverošās valsts aizsardzības kārtību un cita starpā nosaka pilsoņu pienākumu bruņoti pretoties ienaidniekam kara vai militāra iebrukuma gadījumā. Lieki piebilst, ka šāds pienākums nekad iepriekš Latvijas vēsturē pilsoņiem, parastajai tautai nav bijis deleģēts, un runa nav tikai par atjaunotās neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas laika posmu, runa ir arī par pirmās Latvijas brīvvalsts periodu. Ne velti ir teiciens, ka, aizmirstot vēstures sūrākās mācības, mēs esam nolemti tās atkārtot. Likumā ietverto bruņotās pretošanās normu pavada arī papildinājums – ievērojot nacionālo un starptautisko tiesību normas. Manā skatījumā tas ir sākums jaunai izpratnei par medniecības lomu sabiedrības apziņā. Galu galā bruņotu pretošanos var prasīt tikai no pilsoņiem, kuru rīcībā ir ieroči un attiecīgas iemaņas nepieciešamības gadījumā īstenot likumā noteiktās tiesības un pienākumus.
Tālšaušanas pasākums medniekiem
Te nu būtu īstais mirklis piebilst, ka tālšaušanas sacensības Vienoti valstij! ir izteikti sportisks pasākums un ir pavisam maza, kaut nozīmīga daļa no visaptverošās valsts aizsardzības sistēmā plānotajām aktivitātēm, mērķiem un uzdevumiem. Lielākā uzmanība šobrīd ir vērsta uz diskusiju sabiedrībā, kurā tiek iekļauti Aizsardzības ministrijas resori, mednieku organizācijas, iekšlietu struktūras un meklēti veiksmīgākie risinājumi likuma gara un burta iedzīvināšanai dzīvē, tā kā tas ir plānots. Un darba šajā jomā ir tiešām daudz – sākot no šaušanas infrastruktūras pieejamības nodrošināšanas līdz pat dažādiem juridiskiem kāzusiem Ieroču aprites likumā, kas laika gaitā arvien skaidrāk iezīmējas.
Bet tagad par pašu treniņšaušanas pasākumu, kas notika Ādažu poligonā svētdienā, 6. septembrī. Vienoti valstij! treniņšaušanas koncepcija paredz, ka medniekiem tiek nodrošinātas iespējas nodarboties ar treniņšaušanu distancēs līdz vienam kilometram. Sacensību formāts ir divu dienu šaušanas nodarbība. Pirmā diena tiek pavadīta pieredzējušu šaušanas instruktoru vadībā. Sacensību dalībniekiem ir iespēja piešaut savus ieročus distancēs, sākot no 100 metriem. Pamatā visi mērķi ir izvietoti no 100 līdz 600 m attālumam. Šajās distancēs ir uzstādīti gan papīra mērķi, lai būtu iespēja redzēt, kā mētā lodi dažādās distancēs, gan arī dažāda izmēra metāla gongi, kas ļauj pārliecināties, ka šāvējs ir spējīgs trāpīt medījumam vitāli svarīgās zonās arī tālās distancēs. Šeit jāpiebilst, ka sacensību organizatoru mērķis nav iedrošināt medniekus medīt, izdarot šāvienus īpaši tālās distancēs, bet gan ļaut tiem iepazīt sava ieroča tehniskās iespējas. Un kur vēl labāk kā drošā, kontrolētā vidē ar profesionālu šāvēju palīdzību. Sacensību dalībniekiem tika nodrošināta iespēja nomērīt sevis izvēlētās munīcijas lodes sākuma ātrumu. Saprast, kā lodes trajektoriju ietekmē vējš un citi parametri, un pamēģināt trāpīt mērķī 1000 m attālumā.
Lai gan pasākums tika plānots divas dienas, tomēr Zemessardzes mācību dēļ Ādažu poligonā treniņšaušanai un sacensībām tika atvēlēta tikai viena diena, kuru izmantojām par visiem simt procentiem. Poligonā pulcējāmies jau sešos no rīta un pasākumu beidzām astoņos vakarā.
Jāsaka godīgi, šajās sacensībās atklājās daudzas šķietami neticamas lietas un jauni talanti. Piemēram, ar medību sportā un mazo medījumu medībās populāro kalibru .223 Rem ir iespējams trāpīt arī mērķī, kas atrodas 1000 m distancē. Pirmās sešas vietas, izpildot sacensību programmu, aizņēma tieši 6.5×55 SE kalibrs (ar vienu izņēmumu – otrajā vietā bija .338 Lapua Mag kalibrs). Aiz sevis atstājot pārējos medību kalibrus. Taču jāpiebilst, ka 1000 m mērķi sasniedza arī citi medībās populāri kalibri – .308 Win, .30-06, 270 WSM, 7×64. Patiesību sakot, nebija tādu kalibru, kuru spēkos nebūtu satriekt mērķi arī 1000 m distancē. Tādējādi katram no dalībniekiem piedalīšanās deva savu gandarījumu, jaunas atziņas un, galvenais, iespēju pavadīt laiku kopā ar līdzīgi domājošām pulvera galvām no visas Latvijas.