Tumšākais un drūmākais gada laiks, kad velk uz miegu, gribas siltumu un varbūt arī apēst kaut ko treknāku, lai pietiktu spēku līdz pavasarim vai vismaz laikam, kad dienas pamazām taps garākas.
Mežacūkas cepetis – tagad jau tas pārvērties par patiesu delikatesi. Pēc kādām medībām laimīgā kārtā porcijā iekrita arī mežacūka. Lieli, skaisti, bet bezgala trekni tie gabali. Ko gan ar tādiem darīt? Nolēmu paeksperimentēt ar idejām un recepti, tomēr risinājums izrādījās ļoti, ļoti vienkāršs un lieliski piemērots svētku galdam.
Ceptas ribiņas
Laikam ar ribiņām nekad nevar nošaut greizi. Šoreiz tās sagrieztas gabaliņos, apkaisītas ar sāli, pipariem, garšvielām pēc gaumes. Tā kā mežacūka, liku cepties cepeškrāsnī 200 grādos uz stundu. Pēc stundas apgriezu ribiņas otrādi, jo viena puse bija apcepusies, bet otra vēl bāla. Kad ribiņas ieguva kārdinoši brūnu krāsu, vēl pēc kādas pusstundas cepeškrāsnī tās bija gatavas baudīšanai. Pasniegt var ar šķovētiem kāpostiem vai burkānu un zirnīšu sautējumu. Protams, derēs arī kartupeļi. Var arī pasniegt kā elegantu starterīti pirms lielākas maltītes.
Mežacūkas cepetis no ribu gabala ar karbonādi
Šis bija milzīgs un trekns ribu gabals kopā ar visu karbonādi. Nolēmu dot taukiem iespēju padarīt gaļu mīkstu. Recepte vienkārša. Liek folijā uz pannas, apkaisa ar garšvielām un liek cepties 200 – 220 grādos uz četrām stundām. Kad kādas trīs stundas cepetis cepies, to atver vaļā, lai apbrūninās. Rezultātā ir ļoti mīksta un garda gaļa. Bet smarža! Kas var būt labāks par cepeša aromātu svētku laikā!