Aizvadītā gada rudenī un šī gada sākumā tapuši dabas aizsardzības plāni divām lielām aizsargājamajām dabas teritorijām – Ķemeru Nacionālajam parkam un dabas liegumam Lubāna mitrājs. Abu aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības plānos paredzēti būtiski ierobežojumi medniekiem. Daļa no tiem saprotami un loģiski, pamatoti Eiropas Savienības normatīvajos aktos, citi absolūti neloģiski un nesaprotami. Turklāt rodas sajūta, ka plānu rakstītāji centušies paust savu personīgo nepatiku pret medniecību kā tādu un, ja jau ir iespēja ko aizliegt, tad centušies to arī darīt, nerēķinoties ne ar ko. Un ne tikai medniecības jomā.
Par šo tēmu vairāk lasi žurnāla Medības februāra numurā!
Vienlaicīgi lapā Manabalss.lv ir uzsākta iniciatīva ar aicinājumu ierobežot medības nacionālajos parkos, ko iesniedzis Ķemeru Nacionāla parka fonds norādot:
“Šobrīd jaunajā dabas aizsardzības plānā, Tukuma novada pašvaldībai atbalstot medniekus, arī turpmāko 15 gadu periodā nacionālajā parkā ir paredzēts turpināt izklaides medības un savvaļas dzīvnieku gaļas biznesu. Nacionālo parku apsaimniekošana ir valsts un visas sabiedrības līmeņa jautājums, tāpēc vēršos ar šo iniciatīvu Saeimā pēc aptveroša risinājuma. Proti, lai pārtrauktu regulāru un mērķtiecīgu dzīvnieku skaita samazināšanu Ķemeru Nacionālajā parkā un uzlabotu apmeklētājiem dzīvnieku vērošanas iespējas, ir jāmaina līdzšinējā medību kārtība. Šī nav vēršanās pret medībām kā tādām, tomēr īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās ir jānosaka medību pielietojums tikai vietās, kur dzīvnieki rada kādu postījumu un ja nav iespējams pielietot citu dzīvnieku atbiedēšanas metodi.”
Lai mudinātu sabiedrību parakstīt šo iniciatīvu, ir izveidots Ķemeru Nacionāla parka Youtube kanāls, kur publicēts video, kura uzdevums ir pierādīt mednieku “negatīvo” ietekmi uz dzīvnieku populācijām un parku kopumā. Jānorāda tas, ka video ir skaidri redzams tas, ka mednieki un dzīvnieki parka teritorijā mierīgi sadzīvo, viens otram netraucējot. Tomēr pārsteidz tas, ka video aprakstā uzsvērts:
“Lai arī no 2016.gada nacionālajā parkā ir izveidots medību liegums, kas ietver taurgovju un savvaļas zirgu ganības, medības tomēr arī šeit notiek ar Dabas aizsardzības pārvaldes īpašu atļauju. Par iemeslu tiek minēts Āfrikas cūku mēris (ACM), kas Latvijā, un arī šeit jau 7-8 gadus nav nekas īpašs. Jāatzīst, ka atsevišķu (veselo!) mežacūku nošaušana nerisina ACM likvidēšanu vai ierobežošanu. Ar medībām drīzāk notiek slimības izplatīšana, izdzenot mežacūkas no meža masīva uz blakus teritorijām. Patiesais iemesls medībām liegumā ir izdzīt no šīs teritorijas tos dzīvniekus, kas būtu šaujami aiz lieguma robežas. Parasti mednieki uz šādām medībām liegumā aktivizējas briežu buļļu baura laikā vai lai spētu nomedītu limita robežās atļauto dzīvnieku skaitu (uz medību sezonas beigām).”
Interesanti gan ir tas, ka Valsts civilās aizsardzības plānā Āfrikas cūku mēris tiek minēts kā epizootija, kas pielīdzināma katastrofai, kuras novēršanai ir paredzēta konkrēta rīcība. Plānā teikts:
“Epizootijas ir dzīvnieku infekcijas slimības, kurām raksturīga dzīvnieku masveida saslimšana, un tās rada lielus ekonomiskos zaudējumus, ierobežo tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produkciju. Tās ir, piemēram, Āfrikas cūku mēris, klasiskais cūku mēris, mutes un nagu sērga, putnu gripa, u.c.
Konstatējot epizootijas uzliesmojumu, skartās novietnes dzīvnieki pakļauti nogalināšanai, savukārt noteiktā teritorijā ap skarto novietni tiek piemēroti dažādi ierobežojumi un papildus kontroles pasākumi. Konstatējot epizootijas uzliesmojumu savvaļas dzīvniekiem, tiek noteikti ierobežojumi un slimības kontroles pasākumi gan slimības apkarošanai un uzraudzībai attiecīgajā savvaļas dzīvnieku populācijā, gan lauksaimniecības dzīvnieku novietnēm, atkarībā no konkrētās slimības un skartās dzīvnieku sugas. Slimības uzraudzības un apkarošanas pasākumus veic valsts kompetentās iestādes. Epizootiju izplatību ietekmē inficētu savvaļas dzīvnieku migrācija, inficētu lauksaimniecības dzīvnieku pārvietošana vai dzīvnieku izcelsmes produktu, kas iegūti no inficētiem dzīvniekiem, aprite. Risku rada arī dažādu dzīvnieku nelegāla pārvietošana.”
Kopš 2014. gada ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā un dažādās pasaules valstīs tiek īstenoti apjomīgi pasākumi, iesaistīti milzu finanšu resursi, lai apturētu slimības izplatīšanos. Padomes direktīva nosaka, ka Āfrikas cūku mēris ir A sarakstā iekļauta slimība ar lielu ekonomisku nozīmi. Starptautiskais epizootikas birojs (OIE) ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas atzīta tehnisko uzziņu organizācija dzīvnieku veselības jomā. Tas ir sastādījis sarakstu, kurā uzskaitītas dzīvnieku epidēmiskās slimības ar lielu ekonomisku nozīmi (A saraksts).
Ikdnedēļas ziņojumos par Āfrikas cūku mēra uzliesmojumiem, ko publicē Pārtikas un veterinārais dienests, redzams, ka Āfrikas cūku mēris turpina izplatīties, ir pieaudzis slimo mežacūku skaits. Kopā visā Latvijā no 20. līdz 24. februārim konstatētas 5 slimas mežacūkas. Kopā 2023. gadā konstatētas 122 ar mēri slimas mežacūkas. Kopā skarts 21 novads un 51 pagasts.
Tomēr Ķemeru Nacionālā parka fonds uzsver, ka Ārfikas cūku mēris “nav nekas īpašs”. Jau iepriekš rakstījām par to, ka 2021. gadā bažas radīja divi ĀCM uzliesmojumi – viens Tukuma novadā, Ķemeru Nacionālā parkā un piegulošās teritorijās, otrs – valsts pierobežā. Tika lēsts, ka dabas aizsargājamās teritorijās medības notiek ierobežoti, kas varētu būt viens no faktoriem, kādēļ tur konstatēts aktīvs infekcijas uzliesmojums. Attiecībā uz Ķemeru Nacionālo parku, tieši mednieki bija tie, kas norādīja uz to, ka šajās platībās ir izveidojies mežacūku rezervuārs, piegulošās teritorijās tika atklātas ar mēri slimas mežacūkas. Problēma ir tāda, ka platības, kur netiek īstenoti Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumi, var kļūt par šīs slimības perēkli, kas veicinās slimības izplatību apkārtnē. Šeit vietā jautājums par to, vai apzinātu vai neapzinātu iemeslu dēļ Ķemeru Nacionālā parka apsaimniekotāji nav veicinājuši Āfrikas cūku mēra izplatību? Tas gan plašāk būtu jāpēta atbildīgajām iestādēm!