Raksts tapis sadarbībā ar Pulsar Latvija
Kā pēdējais puzles gabaliņš, kas beidzot saliek kopā visu bildi. Tāda bija sajūta, saņemot testam Pulsar Merger LRF XP35 termālo binokli – pēdējo no visas plašās Merger binokļu sērijas, par kuru vēl līdz šim viedokļa nebija. Februāra pirmajā pusē beidzot arī tam pienāca kārta tikt aizvestam reālos medību apstākļos.
Galvenās atšķirības
Nesen ar pazīstamu mednieku runājāmies par termālajām ierīcēm. Vēl salīdzinoši nesen bija jāpaļaujas vien uz acīm vai labākajā gadījumā binokli un iespēja ieskatīties termālajā ierīcē šķita kaut kas ekskluzīvs, bet tagad tā kalpo gandrīz vai kā roku pagarinājums. “Jā, braucot uz medībām, labāk patronas aizmirst mājās, nevis termiķi,” teica kolēģis. Patiesībā taisnība jau ir! Pajautā pats sev, kas biežāk noder medību platībās – termālā ierīce vai patronas? Nuja, tieši tā…
Šoreiz veikals Ieskaties.lv testam iedeva Pulsar Merger LRF XP35 termālo binokli. Līdz ar jaunākajiem papildinājumiem Merger sērija ir kļuvusi īpaši plaša. Šis modelis uz visu pārējo ierīču fona izceļas ar īpaši kompaktu dizainu, vienlaikus saglabājot visas tās priekšrocības, ko sniedz binoklis. Piemēram, iespēju attēlu vērot ar abām acīm vienlaikus. Svara ziņā tas ir par apmēram 100 gramiem vieglāks nekā citi Merger LRF modeļi. Varbūt var teikt, ka tas nav daudz, bet kopā ar citām mantām nesamais svars tomēr sakrājas un ir labi, ja atsevišķās detaļās to var samazināt. Tāpat arī šim ir plašāks redzesleņķis nekā citiem Merger modeļiem, kas ir liels pluss, ja bieži jāvēro atklāti lauki, izcirtumi. Personīgā pieredze rāda, ka šis parametrs ir krietni vērīgāks par, piemēram, lielu maksimālo attēla palielinājumu, ko maksimālajā režīmā gandrīz nekad nerodas vajadzība lietot. Šim modelim attēlu var palielināt no divām līdz 16 reizēm.
Attēla kvalitāte
Kamēr vēl februāra sākumā un pirmajā pusē sniegs nebija uzsnidzis, binoklis lieliski noderēja, vērojot laukus dienā. Stirnu bēšie ziemas kažoki tik ļoti saplūst ar pelēkbrūnajiem laukiem, ka lielākā distancē bieži vien acis dzīvniekus pamana vien tad, kad tie sāk kustēties vai nozib baltie dibeni. Izbraucot riņķi pa platībām, gan rodas iespaids, ka šogad tās uz laukiem mana mazāk. Pērn šajā pašā laikā lielākus vai mazākus stirnu barus varēja nofilmēt teju vai uz katra otrā lauka, bet šoreiz lielākā daļa atklāto vietu ir tukšas. Varbūt konkrētās dienas sakritība, bet varbūt kārtīgāk pastrādājuši ir plēsēji un klaiņojošie suņi. Vien tumsā tuvā distancē izdodas nofilmēt divas stirnas, kas tūdaļ jau grasās šķērsot ceļu mašīnas priekšā. Tā, braucot mašīnā un vērojot notiekošo pa logu, var manīt, ka attēla kvalitāte šim modelim ir vājāka nekā citiem Merger binokļiem, taču siltos objektus tik un tā var saskatīt un atšķirt arī vairāku simtu metru attālumā. Piemēram, pašā vakarā jau pēc tumsas iestāšanās apmēram 350 metru attālumā uz lauka stāvēja brieži. Lai tos uzreiz atšķirtu no stirnām, ir nedaudz jāietrenē acs vai vismaz jāsalīdzina ar kādu tuvumā stāvošu stirnu, ja vien tāda ir. Pirmajā mirklī nebija pārliecības, vai tie tiešām ir brieži, taču, pavērojot nedaudz ilgāk un sagaidot, kad tie sāk kustēties, pēc to uzvedības kļuva nepārprotami skaidrs. Šoreiz gan ne reizi neizdevās tiem nonākt gana tuvu, lai nofotografētu un pārliecinātos, kā termālais attēls parāda briežu ragus, taču, kā rāda līdzšinējā pieredze ar citām Pulsar termālajām ierīcēm, ragu redzamība ir daudz vairāk atkarīga no laikapstākļiem nekā no termālās ierīces veiktspējas. Ja līst lietus, ragus ļoti skaidri būs grūti novērtēt arī ar izcilas kvalitātes termokameru. Savukārt, ja laiks ir sauss, labāk vai sliktāk, bet tos varēs saskatīt arī ar budžeta klases ierīci.
Šajā gadījumā attēla kvalitātes atšķirība no citiem sērijas modeļiem galvenokārt skaidrojama ar termālā sensora izmēru – šai ierīcei tas ir 640×480 pikseļu izmērā, un katrs pikselis ir 17 mikronu liels. Kvalitāti ietekmē arī lēcu izmērs, tas ir 35 milimetri. Te labā ziņa ir tā, ka, samazinot sensoru un lēcas, binoklis kļūst vieglāks un arī cenas izteiksmē lētāks un pieejamāks. Nē, HD kvalitātes nav, bet tas nebūt netraucē dzīvnieku pamanīt, turklāt, vērojot attēlu ar abām acīm, ir krietni vieglāk to uztvert. Ja uztraucies par to, ka, skatoties tumsā, apžilbs abas acis, binokļa iestatījumos ir arī attēla aptumšošanas funkcija, kuru ieslēdzot daudz blāvāks kļūst ne vien attēls, bet arī visi redzamie uzraksti un simboli.
Attēla režīmi un regulācija
Par attēla režīmiem nav daudz ko piebilst – tie ir tie paši astoņi, kas jebkurai citai Pulsar ierīcei. Mainot tos, mainās attēla krāsas, kādās parādās siltie un vēsie objekti. Runājot ar medniekiem, šķiet, ka katram ir savs priekšstats par to, kurš no režīmiem vislabāk izceļ siltos objektus. Ņemot vērā to, ka katram arī krāsu uztvere ir nedaudz atšķirīga, vienotas patiesības, droši vien, nemaz nav, drīzāk jāizvēlas tas, kas patīk vislabāk. Lai nu kā, noderīga funkcija ir iespēja jebkurā no režīmiem pieregulēt attēla spilgtumu un kontrastu. Tā var uzlabot attēlu, kad laiks ir lietains un samazinās apkārtējās vides kontrasts.
Baterija aukstumā un lāzera tālmērs
Tieši ziemā, kad termometra stabiņš nokrītas zem nulles, īpaši aktuāls kļūst jautājums par akumulatora darbības ilgumu. Ražotājs norāda, ka ierīce darbojas temperatūrā no -25 līdz +50 grādiem pēc Celsija. Par laimi, šī gada ziemā tādus mīnusus sagaidīt nav izdevies, taču ar citām ierīcēm ir novērots, ka akumulatora darbības ilgums reizēm cieš arī no dažiem grādiem mīnusā. Atminoties citus Merger modeļus, ko lietoju siltā laikā, un salīdzinot to baterijas izturību ar šo ziemā lietoto, nešķiet, ka būtu nozīmīga atšķirība. Binoklim ir viena iebūvētā baterija un viena izņemama, ko var lādēt atsevišķi, bet visērtāk tomēr ir lādēt abas baterijas vienlaikus, piespraužot vadu ierīcei. Medījot pusotru dienu, tas ir, lapsas pa dienu, vakarā mežacūkas gaides medībās un nākamajā dienā vēl pāris stundas lapsojot, binoklis izturēja ar vienu uzlādes reizi. Nešķita, ka apmēram -7 grādi baterijas izturību jelkādā veidā ietekmētu. Šajā reizē gan lapsas izrādījās viltīgākas – vietās, kur medību tiesību nomas līgums ir, tās uzreiz laidās lapās, pat esot 300 metru attālumā. Savukārt tajā lauka pusē, kur līguma vairs nav, viena no redzētajām rudastēm nesteidzīgi apsēdās 100 metru distancē. Šādām vajadzībām lieti noder arī binoklī iebūvētais lāzera tālmērs. To lietojot, obligāti gan jāievēro dažas nianses. Pirmkārt, jāmēra tā, lai lāzera staram ceļā negadītos kādi zari, zāles stiebri, jo tad mērījums būs neprecīzs. Diemžēl to ne vienmēr ir iespējams nodrošināt, jo ne visi šie mazie šķēršļi ir saskatāmi termālajā bildē. Ja māc šaubas, distances mērījumu ir vērts atkārtot, nedaudz pamainot leņķi. Otrkārt, arī lietainā laikā lāzera tālmērs var kļūdīties, atstarojoties pret lietus vai miglas sienu, tādēļ reizēm ticamāku mērījumu var iegūt, mērot attālumu nevis līdz dzīvniekam, bet gan līdz zemei pie dzīvnieka kājām.
Proximity sensor – kas tas par zvēru?
Šķiet, Merger ir vienīgais Pulsar produkts, kam funkcijās ir Proximity sensor, ko latviski varētu nosaukt par pietuvināšanas sensoru. Proti, starp abiem okulāriem uz binokļa korpusa ir tāds mazs sārts aplītis. Aizsedzot to, binoklis no miega režīma pārslēdzas aktīvajā režīmā, tas ir, ieslēdz attēlu. Kad aplītis nav aizsegts, binoklis pēc dažām sekundēm atkal pāriet miega režīmā. Doma tāda – līdzko pacel ierīci pie acīm, tā ieslēdzas un, kad nolaid, izslēdzas, laikam taču tādējādi taupot bateriju. Ir mednieki, kas šo funkciju izmanto un ir apmierināti ar to, jo katru reizi nav jāspaida ieslēgšanas/izslēgšanas poga. Man gan tā diez ko nepatīk, jo, pieliecoties vai nejauši piespiežot binokli pie drēbēm, tas nevajadzīgi slēdzas iekšā un ārā. Protams, gaumes lieta. Tiesa, šeit tomēr jāuzteic ražotājs, jo iestatījumos šo sensoru ir iespējams vienkārši atslēgt.
Secinājumi
Ir vēl vairāki citi nieciņi, ko ir vērts pieminēt, jo tie padara lietošanu ērtāku, piemēram, plata, mīksta kakla lence, grozāmi gumijas sardziņi pie okulāriem, kas dienas laikā aiztur lieko gaismu. Tāpat ir arī sīkumi, ko gribētos uzlabot, piemēram, objektīva lēcu aizsargvāciņi. Gribētos, lai tos būtu iespējams fiksēt pie binokļa korpusa un tie lieki netirinātos. Protams, ar šo ierīci ir iespējams filmēt un fotografēt, failiem visērtāk piekļūt ar Stream Vision lietoni viedierīcē. Visādi citādi šis ir interesants rīks un vislabāk patiks tiem, kas grib attēlu vērot ar abām acīm, bet nevēlas par to dārgi maksāt – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Maksāt gan cenas izteiksmē, jo šis modelis ir pats lētākais no Merger sērijas. Maksāt arī svara ziņā, proti, iespējai skatīties ar abām acīm nebūs jāupurē rokas, kas citādi sagurst no smagas ierīces cilāšanas, jo šis modelis ir visvieglākais savā klasē.
Padomi, lai termālā binokļa lietošana neliktu vilties
– Lai tumsā pēc skatīšanās binoklī uz mirkli neiestātos aklums, ieslēdz attēla aptumšošanas funkciju.
– Ja vēlies nofilmēt kvalitatīvu video vai uzņemt skaidru bildi, atbalsti binokli pret kādu virsmu. Tā var būt, piemēram, torņa mala vai mašīnas durvis
– Visprecīzāk fokusu varēsi pieregulēt, ja pirms regulācijas uzliksi lielāku attēla palielinājumu.
– Lai nepazaudētu ar binokli uzņemto videoklipu, pārliecinies, ka videoklips ir pabeigts, nevis apturēts uz pauzes. Tikai tad slēdzies klāt Stream Vision lietotnei un sāc video lejupielādi.
– Ja vēlies binokli ņemt līdzi pārgājienos vai citās aktīvās gaitās, ir vērts iegādāties somiņu, kas ne vien karināma kaklā, bet arī papildus stiprināma pie ķermeņa. Tādējādi binoklis pie katra soļa nedauzīsies pret vēderu.
Plusi
– Mazāks svars un izmērs salīdzinājumā ar cietām Merger ierīcēm
– Viszemākā cena savā sērijā
– Izturīga baterija pat ziemas apstākļos
Mīnusi
– Somiņa drīzāk paredzēta pārvadāšanai, to nav diez cik ērti izmantot, aktīvi pārvietojoties ar binokli
– Lēcu aizsargvāciņi nefiksējas pie binokļa korpusa
Specifikācijas
Termālais sensors: 640×480 px
Pikseļa izmērs: 17 µm
Attēla palielinājums: 2–16 x
Lēcu izmērs: 35 milimetri
Objekta atpazīšanas maksimālā distance: 1350 m
Displejs: AMOLED 1024×768 px
Iebūvētā atmiņa: 16 GB
Tālmēra maksimālā mērījuma distance: 1000 m
Svars ar bateriju: 0,83 kg
Uz dzīvību un nāvi ar lūsi, vilki mēģina uzbrukt cilvēkiem un milzīgi briežu bari. Meža ziņas #1
Žurnāla Medības marta numurā lasi par mednieku labajiem darbiem
