
Līdzšinējā pieredze Baltijas valstīs un Polijā liecina, ka meža cūkas ir Āfrikas cūku mēra (ĀCM) rezervuārs un izplatītājs. Būtiskākie slimības izplatīšanās ceļi ir dzīvniekiem kontaktējoties ar inficētiem ķermeņa šķidrumiem, kā arī būtiska loma vīrusa saglabāšanā un izplatīšanā dabā ir meža cūku līķiem. ĀCM vīruss ir ārkārtīgi izturīgs. Atšķirībā no Klasiskā cūku mēra (KCM), izveidojušās antivielas dzīvniekiem imunitāti neveido un nepasargā no atkārtotas saslimšanas. Šī iemesla dēļ līdz šim vakcīna pret ĀCM nav izstrādātā, kas padara ĀCM apkarošanu meža cūku populācijā ārkārtīgi sarežģītu. Šī iemesla dēļ vienīgais efektīvais veids kā ierobežot ĀCM izplatību, ir radikāli samazināt meža cūku populāciju. Jo īpaši būtiski tas ir teritorijā, kur slimība vēl nav konstatēta. Efektīvākais veids kā īsā laikā samazināt meža cūku skaitu, ir mērķtiecīga meža cūku mātīšu medīšana.
