Sociālās vietnes – tas tik ir viens noderīgs izgudrojums, īpaši, ja runa ir par mērķauditorijas vai interešu grupas atrašanu un iekļaušanos tajā. Dīvains sākums mednieku stāstam, vai ne? Reiz kādā omulīgā Rīgas centra dzīvoklī, gaidot pārējos viesus, aizsākās saruna ar kādu vācieti, vārdā Filips, kurš Latvijā apgūst zobārsta arodu. Jauns un aizrautīgs mednieks, daudz braukā pa pasauli un medī.
Arī viņa sirdsdāma Savanna ir kaislīga medniece – pasaulē pārstāv tādus zināmus zīmolus kā Leica un Cabelas. Viņa nāk no Kanādas. Protams, kā jau moderni cilvēki, mēs visi tiekamies arī virtuālajā vidē. Toreiz spriedām par cilvēku reakciju uz medību fotogrāfijām un izteicieniem. Filips apgalvoja, ka Instagram tādā ziņā ir daudz mierīgāka un parocīgāka vietne, jo tur varot atrast domubiedrus, publicēties tikai šaurai auditorijai un neko no tevis parādītā neredzēs draugu draugu draugi, kā tas ir Facebook. Instagram viņam patīkot daudz labāk. Un nereti arī sniedz ne tikai virtuālās komunikācijas baudu, bet arī praktiskas iespējas. Pateicoties sociālajā tīklā atrastai informācijai, viņiem ar Savannu bija izdevušās kolosālas medības. Taču, kā jau vīrietim pienākas, Filips bija diezgan lakonisks. Tādēļ, lūk, stāsts par Savannas un Filipa muntjaku medībām Lielbritānijā.
Sērfojot instagramā, viņi ieraudzījuši attēlus, kur redzami nelielie Lielbritānijā no Ķīnas ievestie un pirms daudziem desmitiem gadu savvaļā izmukušie briedīši – muntjaki. Iegrimuši apcerīgā prātojumā par šo neparasto trofeju, viņi nolēma, ka tā varētu būt lieliska alternatīva nesen dažādu iemeslu dēļ atceltajam braucienam uz Turciju, kur Filips ar tēvu bija plānojuši medīt kalnu āzi aibeksu.
Filips, sociālo mediju piekritējs, kādu dienu bija iemaldījies vietnē, kas veltīta medībām Lielbritānijā. Komentārs pārtapa sarunā. Gluži tāpat nedaudz vairāk kā pirms gada sākās Filipa un Savannas attiecību stāsts – ar komentāru un sarunu instagramā par viņas nomedīto lielragu aunu. Tā kā Savanna pavisam nesen bija pārvākusies uz Angliju, kur studē medicīnu, viņa bija ļoti priecīga savam darāmo darbu sarakstam pievienot arī tik patīkamu pasākumu, kāds ir medību ceļojums kopā ar ģimeni. Viņa uzskata, ka nav labāka paņēmiena, kā iepazīt jaunas valsts kultūru un tās ļaudis, par došanos kopīgās medībās.
Kornburiparka – karaliskā medību māja. Kādā no nākamajām Instagram bildēm mednieku pāris redzēja arī ļoti interesantu, trofejas vērtu muntjaku ar saplēstu ausi. Tas gan būtu lielisks guvums Filipam, nodomāja altruistiskā Savanna. Taču dzīve visu salika pēc sava prāta. Par to turpinājumā.
Sākot savu piedzīvojumu, abi jaunie mednieki nonāca Oksfordā. Kamēr vecāki kūlās ar automašīnu no Vācijas, Filips un Savanna cerēja ar vilcienu aizceļot no Burnemutas līdz Čarlburijai. Hjū van Katsems, kaislīgs mednieks un dabas aizsardzības entuziasts, jau gaidīja viņus, sēdēdams savā uzticamajā un daudzos piedzīvojumos pārbaudījumus izturējušajā Land Rover automašīnā. Tālāk kompānija taisnā ceļā devās uz Vatermana namiņu, lai bez liekas kavēšanās iepazītos ar Raganu mežu (Wychwood Forest), vienu no vietām, kur bija paredzēts doties muntjaka meklējumos. Otrā vieta bija Kornburiparka īpašumā (Cornbury Park Estate). Senatnē tas bijis karaļa medību namiņš, bet tagad gan zemes īpašums, gan elpu aizraujošā māja pieder lordam Rotervikam. Aptuveni 200 hektāru lielās platībās mīt Sika brieži, mufloni un aksisbrieži (Cervus axis). Veicot selekciju un atlasot nevēlamos eksemplārus, īpašuma pārvalde nodrošina ļoti augstvērtīgas brieža gaļas piegādes Londonas restorāniem. Pavisam neliels skaits izcilu trofejas dzīvnieku tiek atvēlēti viesmedniekiem, kas gadu no gada ierodas Kornburiparka īpašumā. Nomedīšanai paredzēti tikai eksemplāri, kas jau ir šķērsojuši to vecuma robežu, kad tos vairs nesasniedz dabas pavasara aicinājums.
Savukārt mūsu stāsta varoņi bija iecerējuši medīt šim īpašumam piegulošajos mežos. Šie 720 hektāri tiek uzskatīti par Anglijas senākajiem mežiem un ir iekļauti īpašā zinātniski interesanto objektu sarakstā SSSI (site of special scientific interest).
Medību brīvdienas nav domātas gulšņāšanai, tādēļ nākamais rīts sākās vēl tumsā. Bija jāmēro garš un līkumots ceļš, lai laikus sasniegtu noteikto tikšanās vietu. Tur jau viņus sagaidīja Toms Maršals, briežu departamenta menedžeris (joks, protams). Viņa pienākums bija pavadīt medību takās Filipa tēvu Georgu un palīdzēt viņam veiksmīgi iegūt medījumu. Cēlies no fermeru ģimenes, Toms ir kaislīgs šaušanas sporta piekritējs un jau sen pievērsies dabas aizsardzības sfērai. Tāpat viņam ir daudzu gadu pieredze medību saimniecības vadīšanā, medījamo dzīvnieku apsaimniekošanā. Viņa lieliskā humora izjūta un možais gars bija tieši laikā agrajā rīta stundā. Toma un otra medību gida – Hjū – starpā radās pat jautras konkurences iezīmes. Šķita, ka abi nu tagad sacentīsies, kura klients nomedīs lielāko mutjaku.
Pirmajā izbraucienā medniekiem bija daudz iespēju pielavīties kārotajam, taču ikreiz kaut kas iztraucēja. Papardes čabēja, sekundes bija par īsām un mednieki palika bešā. Atgriezās mednieku mājā tukšām rokām, bet tur pretī nāk Toms un lielās ar Georga šīs dienas guvumu: selekcijas nolūkā nomedīto muntjaka kazu un diviem maziem āžiem. Weidmannsheil! (Tradicionāls sveiciens sekmīgajam medniekam vācu valodā.)
Pa piņķerīgiem lauku ceļiem visi atgriezās vietā, ko uz laiku varēja saukt par mājām, proti, viesnīcā The Swan inn. Pilni emociju un iespaidu, mednieki ar baudu atpūtās. Visa komanda izbaudīja vakaru. Īpaši laimīgas bija mammas, kuras daudz ilgāk palika viesnīcā nekā pārējie piedzīvojumu meklētāji. Atpūtušies un izgulējušies, ieturējuši brokastis klasiskā angļu stilā, pastaigājuši, pēcāk papusdienojuši un atpūtušies, mednieki beidzot bija gatavi doties uz saviem medību posteņiem. Filipam bija iespēja izvēlēties vienu no diviem medību torņiem.
Pirmais tornis – sēdeklis ar metāla kāpnēm – atradās patālu no vietas, kur jau iepriekš mēdzis bieži parādīties minētais āzis ar saplēsto ausi. Tikmēr Savanna un Hjū, trīcēdami no aukstuma, uzrāpās tornī izcirtumu krustojumā. Bija tik auksts, ka dēlis, uz kura viņi sēdēja, nepārtraukti trīcēja. Pēcāk gids Hjū atzinās, ka nav bijis pārliecināts, vai Savannai vispār izdosies mierīgi izšaut. Vēl pēdējo reizi pārlaižot skatienu apkārtnei, Savanna nolēma pārbaudīt savu telefonu un tur jau bija pienākusi ziņa no Filipa, kuram izdevies nomedīt muntjaku no sava torņa. Gan Hjū, gan Savannu momentā pārņēma ziņkāre, kurš āzis tas varētu būt. Aizbraukuši uz otro medību torni, kas atradās dziļāk mežā, viņi atklāja, ka nomedītajam dzīvniekam ir saplēsta auss. Ievērojama trofeja. Tas pats dzīvnieks, kurš ticis nofotografēts meža kamerā? Gids bija pārsteigts, ka šis āzis aizklejojis tik tālu no savas ierastās dzīves vietas. Visa komanda bija sajūsmā, ka ir izdevies īstenot iecerēto. Protams, visi bija gandarīti par šīs dienas guvumu, kad atgriezās apmetnē, proti, viesnīcā.
Tovakar atpūšoties un ierasti ritinot Instagram bilžu kolekcijas, Filips netīšām atkal uzdūrās tā muntjaka fotogrāfijai, kas iedvesmoja medniekus sākt šo piedzīvojumu. Iedomājieties viņu pārsteigumu, kad, salīdzinot abu dzīvnieku ģīmjus, mednieki atskārta, ka fotogrāfijā redzamajam muntjakam ir saplēsta labā auss, kamēr Filips nomedīja āzi ar savainotu kreiso ausi. Tagad arī Hjū izbrīns par muntjaka āža atrašanos nevietā bija simtprocentīgi attaisnots. Instagram āzis joprojām ir dzīvs.
Nākamajā rītā Savanna un Filips pievienojās gida Toma komandai. Par laimi, visiem trijiem bija apmēram vienāds augums un tātad arī medībās visiem vienāda pieeja dzīvnieku izsekošanā. Sausas papardes un ogulāji, krūmi un cita veģetācija traucēja nomedīt vairākus neliela izmēra muntjakus. Tas atsaucis atmiņā krūmāža (Tragelaphus scriptus) medības Umkomās Āfrikā 2013. gadā. Beidzot Toms ievēroja nelielu selekcijas nolūkos nomedījamu muntjaka āzīti šāviena attālumā, bet viņu aizsedza resni zari un medniekiem nācās gaidīt, līdz tas iznāks klajākā vietā.
Toms aprēja āzi, mēģinot to pievilināt, un pēc diviem šāvieniem tas jau gulēja sūnās. Tuvāk aplūkojot medījumu, gidam bija iespēja pastāstīt nedaudz par mazītiņā briežveidīgā fizioloģiskajām īpatnībām – garajiem ilkņiem un smaržas dziedzeriem zem acīm. Šie mazie radījumi ir neticami sīksti un izmanto savus asos ilkņus cīņai ar konkurentiem. Toms atsauca atmiņā arī kādu gadījumu, muntjaka tēviņš pameta kaujas lauku ar tik dziļu pretinieka ilkņu radītu brūci, ka tajā varēja skaidri saredzēt muskuļus kustamies. Kā izrādās, muntjaki ir vecākā zināmā briežu suga pasaulē. Neticamā izturība un sīkstums nav tikai sugas atribūti, bet gan vitāli nepieciešamas īpašības, kas ļāvušas tai izdzīvot.
Nedaudz vēlāk mednieki nopļauta lauka malā pamanīja stirnu, kas kļūtu par ideālu maltīti. Savanna toreiz šāva ar savu .223 kalibra ieroci ar skaņas modifikatoru. Pārsteidzoši, bet tas bija tikpat kluss un ērts šaušanai kā iepriekš. Tā bija pirmā reize, kad Savanna medīja ar ieroci, kas aprīkots ar klusinātāju. Velkot prom briedīti, atmiņā atausušas ainas no citām medībām, piemēram muflonu pārvietošana lejā no kalna vai aļņa vilkšana ārā no purva. Nelielā auguma medniece bijusi pateicīga dabai par to, ka muntjaki ir tik mazas radības.
Tovakar saule meta zeltainus starus cauri leknajiem zaļumiem Hjū medību platībās, mednieki lavījās uz savu medību torņu pusi. Ceļa sazarojumā abas komandas, vienlīdz pārliecinātas par veiksmi, šķīrās, lai dotos uz savām vietām pa ceļiem, kas izskatījās mazāk apmeklēti nekā vairākums līdz šim redzēto. Filips un Georgs devās uz otro torni, bet Savanna ar Hjū soļoja pirmā torņa virzienā. Tā vakara mērķa medījums bija muntjaka āzis ar savainoto labo ausi. Uzsvars uz labo. Mednieki uzkāpa tornī un apsēdās klusumā. Savanna stāsta, ka visa šā ceļojuma laikā nebija ne dienas, kad nebūtu manīts fazāns vai kāds cits putns vai dzīvnieks. Arī piemiņas vērtais vakars nebija izņēmums. Sākumā neliels muntjaks aizrikšoja pa izcirtumu. Pēcāk jau diezgan perspektīvs tēviņš pārbaudīja mednieku izturību. Visu laiku, saglabājot iekšējo mieru, viņi gaidīja īsto saplēsto ausi. Tikai, kad no pašiem tālākajiem krūmiem beidzot parādījās briedītis, kad ierocis bija notēmēts, Savanna sākusi trīcēt.
Liela trofeja ir un paliek liela neatkarīgi no dzīvnieka izmēra. Nelaižot garām ne mirkli, bet arī nesteidzoties, vēl pirms šis iekārojamais āzis ieraudzīja vai sajuta mednieku klātbūtni, Savannā izšāva un trāpīja viņam tieši tik tikko saredzamajā plecā. Muntjaks nokrita uz vietas beigts. Šaubu nebija. Hjū plaši ieplestās acis un milzu smiekli padarīja jebkādus vārdus liekus. Arī citiem medniekiem tie paziņoja par veiksmīgo šāvienu. Pa ceļam līdz vietai, kur dzīvnieks kritis, viņi izdzirdēja šāvienu no otrā torņa un redzēja aizlidojošu putnu. Šāviens aiz dusmām. Kā saka, ēd manus putekļus! Kad dzīvnieks bija atrasts, izrādījās, ka tas ir tieši kārotais miniatūrais muntjaks ar ļoti ievērojamu trofeju. Tas bija tieši tas pats meklētais un cerētais vecais kareivis ar saplēsto labo ausi.
Kad abas mednieku grupas satikās uz takas, gids Hjū vēl pakāpās uz priekšu, lai uz pāris ilgiem un zinātkāres pārpilniem momentiem aizsegtu kritušo milzu āzi pārējo mednieku skatieniem. Visu mednieku sejas izteiksme atgādināja par draudzību un biedriskuma sajūtu, kas ir pamatā medniecības attīstībai un pastāvēšanai. Visi bija ļoti laimīgi par šī vakara guvumu! Filips nomedīja citu lielisku āzi, kura ragi bija līdzīgi nupat nomedītā un instagramā publicētā āža trofejai. Loks bija noslēdzies, un nu bija pienācis laiks iemūžināt fotogrāfijās muntjaku medību triumfa apliecinājumu.
Tā kā gids Toms bija profesionālis, Hjū nācās atkāpties un ļaut kolēģim noņemt ādu un atdalīt āža galvu, lai pēcāk no tā veidotu muntjaka bistes izbāzni.
Ar skumjām sirdī mednieki šķīrās no saviem gidiem Toma un Hjū, bet dziļā pārliecībā, ka reiz atkal medīs kopā. Abi lieliskie āži arī palika, lai pārtaptu par izbāžņiem un izdaiļotu mednieku mitekli. Šobrīd abi muntjaka izbāžņi ir gatavi un Savanna ar Filipu gaida, kad tos atsūtīs. Abi jaunie mednieki atzina, ka tagad, kad vien nāksies sēdēt un lūkoties uz abiem nomedītajiem un pie sienas līdzās uzkārtajiem muntjaka krūštēliem, atausīs atmiņā šīs lieliskās medības un radīsies vēlēšanās palūkoties Instagram lappusēs, lai uzzinātu, kā sokas viņu vecajam draugam Hjū Anglijā.
