Ziemā un vasarā, pavasarī un rudenī – stirnas vienmēr ir mūsu acu priekšā. Gada aukstajā periodā tās ir vieglāk pamanīt, jo kokiem nav lapu, zāle ir nokaltusi un šie mazie briežveidīgie kļūst drošāki. Mednieki nereti joko, ka stirnas labi zina medību kalendāru un kad beidzas un sākas medību sezona.
Rudens beigās, kad šī gada kazlēni ir paaugušies un āži nometuši ragus, stirnas maina kažoku no rudā uz pelēko un pulcējas bariņos. Šajā laikā tā saucamais stirnas spogulis kļūst labāk redzams un iegūst lielāku nozīmi dzīvnieku ikdienas dzīvē.
Kas ir spogulis
Tā sauktais spogulis ir raksturīgs vairākām pārnadžu sugām. Tas ir dzeltenīgas vai baltas krāsas apmatojuma laukums ap dzīvnieka asti. Staltbrieža un aļņa dibens izceļas, vairāk pateicoties krāsai, bet stirnai spogulis ir aktīvs. Daži saka, ka spogulim ir sirds forma, citi norāda, ka atgādina nieri.
Vasarā, kad stirnas apmatojums ir ruds vai brūngans, spoguļa vilna ir dzeltenīga. Tā nav tik kupla kā ziemā un mazāk izceļas uz kopējā kažoka fona. Kad stirnas ietērpjas biezajā pelēcīgi brūnajā ziemas kažokā, spoguļa daļa arī kļūst kuplāka un iegūst sniegbaltu krāsu.
Visu zīdītāju apmatojums ir iekārtots līdzīgi. Katrs matiņš sakņojas ādā, un katram ir savs cēlējmuskulis. Stresa situācijā, termoregulācijas nolūkos vai emociju paušanai dzīvnieku, tajā skaitā arī cilvēka apmatojums var pacelties. To īpaši var novērot suņiem, kad tie satiek nezināmu pretinieku, spalva uz muguras saslienas stāvus, radot iespaidu, ka suns ir augumā lielāks. Dažām sugām ir īpaši apmatojuma laukumi vai joslas, kas paceļas izteiktāk.
Viens no spilgtākajiem šī mehānisma piemēriem dzīvnieku pasaulē ir dzeloņcūka, bet no pārnadžiem – Dienvidāfrikas gazele (Antidorcas marsupialis). Mūsu valstī plaši izplatītā Eiropas stirna (Capreolus capreolus) arī ir apveltīta ar spēju pacelt apmatojumu ap asti un izveidot gandrīz ovālu spoguli.
Kāda ir spoguļa funkcija
Kad stirna ir vasaras kažokā, spogulis nav tik izteikts. Vilna ir plānāka un dzeltenīgi bēša. Tā īpaši neatšķiras no pārējā kažoka, jo vasarā stirnas dzīvo pa vienai. Tikai kazas ar kazlēniem ir kopā. Izmantojot spoguli, kazas rāda saviem kazlēniem ceļu augstajā zālē un krūmājos.
Savukārt rudens beigās, kad ēdamā kļūst mazāk, stirnas sanāk bariņos, lai sekmīgāk pasargātos no iespējamajiem plēsēju uzbrukumiem. Stirnu kažoks kļūs biezāks, iegūst pelēku nokrāsu, bet spogulis ir spilgti balts.
Briesmu brīdī stirna saceļ dibena apmatojumu. Vizuāli spogulis kļūst divreiz lielāks un kuplāks. Bēgošas stirnas spogulis signalizē pērējiem dzīvniekiem par draudiem. Ja viena stirna bēg, pārējās redz pacelto balto vilnu un saprot, ka ir laiks sekot tai, kura pirmā ievērojusi briesmas.
Lasi un abonē žurnālu Medības!
