Žurnāls Medības saņēmis kāda mednieka vēstuli, kurā viņš uztraukts par Smiltenes novada domes plāniem medību tiesības izsolīt izsolē.
Savā vēstulē mednieks raksta: “Smiltenes novada dome pieņēma noteikumus par medību tiesību nomu pašvaldības zemē. Tagad noteikumos rakstīts – ja piesakās vairāki pretendenti, var rīkot pat izsoli uz medību tiesībām. Mūsu klubam ar kaimiņiem ir vienošanās par to, ka mēs nelienam viens otra teritorijā (ar nomas līgumiem). Bet kā ir ar kādiem no malas, kas vēlas iegūt medību tiesības? Principā jebkurš var piedalīties izsolē un medīt mūsu iecirknī? Piemēram, lapsu mazās platībās vai jau cūku tajos 350 hektāros? Lūdzu, komentējiet šo situāciju!”
Skaidro Valsts meža dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Vilcāne:
“Medību tiesību īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir rīcības brīvība medību tiesību nodošanā. Līdz ar to pašvaldība var noteikt medību tiesību nodošanas kārtību savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajās medību platībās. Tajā pašā laikā pašvaldībai kā medību tiesību īpašniekam, lai mazinātu iespējamos vai esošos medījamo dzīvnieku nodarītos postījumus savā īpašumā, būtu jāizvērtē, vai pretendents uz medību tiesību lietošanu šajās platībās varēs nodrošināt visu medījamo dzīvnieku sugu medības. Medību iecirknis ir vienlaidu medību platība, kuru apsaimnieko viens medību tiesību lietotājs, un līdz ar to nevienai citai personai nav tiesību medīt medību tiesību lietotāja līgumplatībās bez saskaņojuma ar viņu. Medību tiesību nomas izsole ir pašvaldības izvēle. Ja medību tiesību lietotājs vēlas nomāt šīs medību platības, tad viņš var pieteikties izsolei tāpat kā jebkura cita persona, kura atbilst izsoles nosacījumiem.”
Jāsaka, ka šāda kārtība Latvijā spēkā ir jau ilgāku laiku, izsoļu rīkošana nav nekas jauns. Galvenais jautājums – vai attiecīgā pašvaldība izprot visas nianses, kas saistītas ar medību saimniecības veidošanu.