Kāds lasītājs jautā, vai ir nepieciešams kādā no instancēm reģistrēt medību torņus, kas nav pie barotavām. Interese ir saprotama, jo gandrīz ikviens mednieks ir dzirdējis vismaz kādu stāstu par to, kā AS Latvijas valsts meži (LVM) kādam citam likusi novākt barotavu, sakārtot medību torņa apkārtni vai vecā torņa nojaukšanas vietu, pieprasījusi datus par barotavas reģistrāciju. Taču vai tas ir saistīts ar pašu medību torni vai tikai ar barotavu? Vai tiešām visus medību torņus ir nepieciešams reģistrēt?
Barotava un tornis ir divas dažādas lietas
Barotavas ierīkošana un medību tornis pie tās ir samērā populāra lieta, bet ir arī daudz mednieku, kas šādas medības uzskata par neētiskām. Diezgan bieži barotavas tiek ierīkotas tikai tādēļ, lai palīdzētu savvaļas dzīvniekiem pārciest ziemu, lai atvilinātu pārnadžus no lauksaimniecības platībām un meža jaunaudzēm, lai ietekmētu mežacūku pārvietošanos. Pie tādām barotavām parasti nemedī.
Tajā pašā laikā netālu no dzīvnieku pievilināšanas vietas, kā arī citur iecirkņa platībās, pie dzīvnieku takām un pārejām torņi tiek uzstādīti. Meža laucītēs, laukmalēs, pie jaunaudzēm tornis ir efektīvs dzīvnieku populācijas un migrācijas kontroles instruments. Un tur barotavas parasti nav. Tad kas no tā visa ir jāreģistrē?
Meža dzīvnieku pievilināšanas vietas (barotavas) ierīkošana ir jāsaskaņo ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju. LVM gadījumā tas tiek darīts rakstiskā formā, kā to nosaka normatīvie akti. “Katras barotavas ierīkošanu mēs apstiprinām, izvērtējot tās atrašanās vietu un iespējamo ietekmi uz postījumiem vai vides vērtībām,” norādīja LVM Meža infrastruktūras un medību daļas vadītājs Guntis Ščepaniks.
Barotavas atrašanās vieta tiek reģistrēta precīzi, norādot koordinātas. Ja kādu iemeslu dēļ tā jāpārceļ, par to jāinformē LVM. Uzņēmuma speciālisti izvērtēs ieceri un paziņos, vai jaunā vieta ir piemērota un atbilst visiem nosacījumiem.
Torni reģistrēt nevajag
Informāciju par dzīvnieku pievilināšanas vietu un torņu atrašanos ievāc arī Latvijas Valsts meža dienests (VMD). “Mēs nepārbaudām piebarošanas vietas un torņus ikdienā. Dažreiz tas tiek darīts kādas iniciācijas – plašākas pārbaudes vai lietas izmeklēšanas gaitā. VMD uzkrāj informāciju, atzīmē kartēs, kur kas ir, bet tikai informācijas pēc. Ne piebarošanas vietu, ne torņu reģistrāciju mēs nepieprasām!
Tornim projektu? Vairumā gadījumu nevajag
Viens no jautājumiem, ko mednieki nereti uzdod – vai medību tornim nepieciešams būvprojekts? Savulaik grozījumi, ko bija iecerēts ieviest Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumos ievērojami saviļņoja mednieku sabiedrību. Toreiz bija runa par torņa pamatnes platības, augstuma un citu specifikāciju ierobežojumiem, kurus pārsniedzot būtu jāvēršas būvvaldē pēc projekta saskaņojuma.
LVM toreiz ieguldīja lielas pūles, lai nosacījumu nebūtu tik daudz. Tagad notikumos palicis tikai viens punkts, kas attiecas uz medību toņiem.
Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 6. punktā ir teikts, ka paskaidrojuma raksts, būvniecības iesniegums vai cita būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama medību torņiem ar augstumu līdz desmit metriem.
Papildus normatīvajam aktam 2019. gadā LVM sadarbībā ar medniekus pārstāvošām organizācijām ir nonākuši pie kopsaucēja, ka medību torņu specifikācija ir šāda:
augstums līdz 10 m
nojume līdz 4 m²
platformas laukums kopā ar nojumi līdz 6 m²
bez inženiertīkliem
No LVM Medību infrastruktūras rokasgrāmatas
Par barotavām
Lai novērstu dzīvnieku postījumus, sāls laizītavas nedrīkst ierīkot priežu, egļu un bērzu jaunaudzēs, kas nav sasniegušas piecu metru augstumu, un apšu jaunaudzēs, kas nav sasniegušas 10 metru augstumu. Tāpat laizītavas nevajag novietot tuvāk par 100 metriem no jaunaudzēm.
Pievilināšanas vietas ierīkošana ir jāsaskaņo: ar jaunaudžu īpašnieku (priežu, egļu, bērzu jaunaudzes līdz piecu metru augstumam un apšu jaunaudzes līdz 10 metru augstumam), ja plānots ierīkot barotavu tuvāk par 100 metriem no šīm jaunaudzēm; ar lauksaimniecības kultūras īpašnieku, ja iecerēts ierīkot barotavu tuvāk par 250 metriem no tās; ar objekta īpašnieku, ja piebarošanas vieta plānota tur, kur tā var traucēt vai ierobežot meliorācijas sistēmu darbību, zemes apstrādi, tehnikas pārvietošanos, infrastruktūras objektu uzturēšanu vai ugunsapsardzības funkciju veikšanu; ar piegulošo medību tiesību lietotāju, ja paredzēts ierīkot barotavu tuvāk par 250 metriem no medību iecirkņa robežām.
Precīzi ar pievilināšanas vietu ierīkošanas prasībām var iepazīties gan LVM mājaslapā, gan vietnē likumi.lv, kur ieteicams izlasīt visus tiesību aktus, kas ir saistīti ar savvaļas dzīvnieku piebarošanu. Svarīgākais no tiem ir Savvaļā dzīvojošo medījamo dzīvnieku piebarošanas noteikumi un Medību likumā ietvertie Pārejas noteikumi, kas regulē mežacūku populācijas apsaimniekošanu, tostarp arī ierobežo šo pārnadžu piebarošanas iespējas.
Dzīvnieku barotavu ieteicams ierīkot vidēja vecuma audzēs un briestaudzēs, jo tad tā kalpos ilgāk, netraucējot mežsaimniecību, un nebūs jāpārvieto. Mainoties apkārtējiem apstākļiem, piemēram, ja barotavai blakus tiek ierīkota skuju koku jaunaudze, barotavu var nākties pārcelt uz citu vietu. Tāpēc bieži vien izdevīgāka varētu būt pārvietojama barotava.
Labāk ierīkot nevis vienu lielu barotavu, bet vairākas nelielas, kas vienmērīgi izvietotas medību iecirknī. Tā samazināsies starpsugu konkurence un netiks veicināta dzīvnieku pārlieka koncentrēšanās vienuviet. Lai novērstu dzīvnieku koncentrēšanos, ieteicams ierīkot vismaz vienu barotavu uz 500 hektāriem! Priežu, egļu, bērzu un apšu jaunaudzēs barotavas nevajag likt, tās jānovieto vismaz 100 metru tālāk! Nav atļauta barotavu ierīkošana tuvāk par 250 metriem no valsts galvenajiem autoceļiem, kā arī pilsētu administratīvajās teritorijās un tuvāk par 500 metriem no tām. Barotavas nav atļauts ierīkot īpaši aizsargājamos biotopos un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs.
Ja piebarošanas vajadzībām ir nepieciešams nogāzt apses, tas saskaņo ar zemes īpašnieku. Esošā gada LVM ražošanas cirsmās apses drīkst cirst par brīvu, iepriekš par to rakstiski vienojoties; ārpus esošā gada cirsmām apses no LVM jānopērk; ciršanai jāizvēlas koki ar zemāku koksnes kvalitāti; aizliegts cirst apses, kuru diametrs lielāks par 50 cm; nedrīkst cirst vairāk par piecām apsēm katrā hektārā.
Par torņiem
Būvējot un izvietojot medību torņus, jāņem vērā, ka to novietojums nedrīkst traucēt citu saimniecisko darbību (lauku apstrādi, ražas novākšanu, mežizstrādi, transporta kustību, mineralizēto joslu uzturēšanu u. c.).
Ceļot medību torņus (sevišķi stacionāros), ir jāievēro pareiza vietas izvēle. Protams, jāņem vērā gan dzīvnieku pārejas vietas, gan iespējamā pārskatāmā teritorija, gan tas, kā medniekam vislabāk piekļūt pie torņa, nešķērsojot varbūtējos dzīvnieku pārvietošanās ceļus.
Mežaudzēs un laucēs drīkst ierīkot gan stacionārus, gan pārvietojamus torņus. Torņi jāizvieto tā, lai netiktu bojāti mežaudzes koki.
IMG_5200 Pārvietojamo torni var nolikt jebkur.
Mineralizētās joslas mežaudzē ierīko ugunsapsardzības nolūkiem. Uz tām nedrīkst uzstādīt stacionāru torni, jo tas traucēs šīs joslas uzturēšanai un ugunsapsardzībai.
Parasti gar ceļa malu ir grāvis vai josla līdz mežam, kas regulāri tiek uzturēta un kopta. To dara tāpēc, lai nodrošinātu meža ceļam optimālu mitruma režīmu. Praksē uz šīs joslas ir ērti izvietot medību torņus. Torņiem jābūt novietotiem ceļa malā vai uz grāvja tā, lai kustība pa ceļu nekādi netiktu ierobežota vai apgrūtināta. Nedrīkst traucēt arī ūdens plūsmu grāvī.
Ja tornis traucē ceļa kopšanas darbiem, tas jāpārvieto vai pašam jāappļauj ap torni tajā daļā, ko nav varējis nopļaut ceļmalas pļāvējs. Vēlams to izdarīt līdz sala iestāšanās brīdim, taču ne vēlāk par 1. decembri. Ja ir iecere būvēt pārvietojamo torni, to ik sezonu varēs pārvietot uz vietu, kur tas netraucē ceļa kopšanai, piemēram, novietojot blakus esošajā mežaudzē.
Torni, kas ticis pārvietots, atpakaļ uzstādīt drīkst pēc 1. oktobra, kad ceļmala jau būs nopļauta. Ierīkojot torni grāvja gultnē, jāraugās, lai torņa konstrukcija netraucētu ūdens aizvadi. Novietojot torni uz bermas, tas ir, starp grāvi un mežmalu, zāle nebūs jāpļauj un torni nevajadzēs pārvietot. Šeit tornis var atrasties, un tas nekādi netraucēs ceļu kopt.
Tajā pašā laikā medību tornis, kas novietots uz bermas, var traucēt meža darbiem un krautuves iekārtošanai. Tādā gadījumā tas būs īslaicīgi jāpārvieto uz citu vietu.
Medību torni var uzstādīt pie dabiskām brauktuvēm (tām parasti nav nomaļu un grāvju), taču tornis nedrīkst traucēt transporta kustību
Uz meža ceļiem ir izbūvētas izmainīšanās un apgriešanās vietas. Tās domātas meža apsaimniekotājiem, lai automašīnas uz šauriem ceļiem varētu izmainīties un apgriezties, ja ceļa tālāk nav. Uz šiem laukumiem medību torņus novietot nedrīkst
Ikvienam, kurš izmanto meža ceļus, jāievēro to īpašnieku noteiktie ekspluatācijas noteikumi. Šādu prasību ievērošana nesabojās jau uzbūvētos meža ceļus un ļaus ceļa saimniekiem rūpēties par to stāvokli, kas ir arī mednieku interesēs.
Pirms ierīkot medību torni uz stigas, jāpaskatās, vai šajā vietā nav mineralizēta josla, kas kavē uguns izplatīšanos. Ja uz stigas ir mineralizēta josla, tornis tur drīkst atrasties tikai no 1. oktobra līdz 31. martam. Pārējā laikā tornis jānovieto vismaz vienu metru no tās, lai agrā pavasarī uzreiz pēc sniega nokušanas tas netraucētu joslu atjaunot.
Torni drīkst ierīkot gan grāvī, gan uz grāvja bermas un atbērtnes. Plānojot torņa ierīkošanu uz grāvja atbērtnes, atceries, ka jāparedz vismaz sešus metrus plata brīva josla no grāvja malas, pa kuru var pārvietoties meža tehnika un nepieciešamības gadījumā arī operatīvā tehnika. Uz grāvja bermas ierīkots tornis grāvju uzturēšanas darbu laikā nebūs jāpārvieto. Tornis, kas ievietots grāvī, būs īslaicīgi jāpārvieto grāvja atjaunošanas vai uzturēšanas darbu laikā.