Žurnāla Medības redakcija saņēmusi kāda lasītāja vēstuli, kurā lūgts skaidrot, vai kastrēt vai nekastrēt medību suni, kad ir labākais laiks suņa kastrācijai un vai tas ietekmēs suņa darba spējas.
Pastāv daudzi un dažādi viedokļi par suņu kastrāciju. Būtiskākie no tiem: kastrācija samazina suņa vielmaiņu un veicina aptaukošanos, kā arī mazina agresiju. Turklāt nereti dzirdēts, ka tieši saimnieki vīrieši savus suņus izvēlas nekastrēt, jo sēklinieku zaudēšana šķiet kaut kas briesmīgs un viņi šo domu uztver ļoti personīgi. Bet vai kastrācija ietekmē suņa darbu mežā? Ar šiem jautājumiem vērsāmies pie pieredzējušiem veterinārārstiem, kas ikdienā saskaras arī ar medību suņiem, un izzinājām viņu domas. Ar viedokli dalījās veterinārārsti Paula Putniņa, Silva Grīnblate, Gatis Kalniņš un Vjačeslavs Revins.
Paula Putniņa: Kastrācija neietekmē suņa darba spējas
Veterinārārste Paula Putniņa praktizē kopš 2016. gada Gulbenē un ikdienā lielā mērā ir saistīta ar medību procesiem. Viņas vīrs Sandis Putniņš ir kaislīgs mednieks, un ģimenē aug norvēģu aļņusuns Ikro, kuram nu jau divi gadi.
Paula uzskatu, ka kastrācija neietekmē suņa darba spējas, jo informācija par to sunim ir ielikta jau gēnos. Kastrācija un sterilizācija ietekmē suņa dzimumtieksmi. Viņa norāda, ka tieši nekastrēts suns var ietekmēt medību norisi, ja medībās būs cits suns, kas meklējas. Šādā situācijā suns var izjust konkurenci citu suņu starpā, kas savukārt var veicināt agresiju. Kastrācija turpretī agresiju samazina, suns var kļūt mierīgāks, bet ne darba spēju ziņā, jo medību suns medības uztver kā darbu. Jāatceras gan, ka kastrācija samazina suņa vielmaiņu, tādēļ aug suņa apetīte.
Paula savā praksē suņus iesaka kastrēt vecumā no gada līdz pusotram, īpaši lielo suņu šķirnes. Pirmkārt, lai nostabilizētos kauli, jo dzimumhormoni piedalās arī kaulu attīstībā. Tāpat viņa norāda, ka ir situācijas, kad suni nepieciešams kastrēt agrāk, taču cenšas saimniekus pārliecināt tomēr nogaidīt. Pusotra gada vecumā sunim ir nostabilizējusies personība un, tam piedaloties medībās, ir iespējams novērtēt rakstura īpašības un īpatnības.
Kā būtiskāko mīnusu suņa nekastrēšanai veterinārārste Paula min, ka laika gaitā var sākt veidoties prostatas hiperplāzija jeb prostatas palielināšanās, kas tālākās stadijās var attīstīties par nopietnu audzēju. Kastrācija prostatas audzēja attīstību lielā mērā novērš.
Nereti suņu saimnieki baidās no kastrācijas, jo tā ir ķirurģiska iejaukšanās. Kā labu alternatīvu ķirurģiskajai kastrācijai Paula min ķīmisko kastrāciju jeb implanta ievietošanu zemādā. Implantu iespējams ievietot uz pusgadu vai gadu, un jau pēc sešām nedēļām implants strādā gluži tāpat kā parastā kastrācija, tiek nomākta dzimumhormonu izdalīšanās. Šis ir lielisks risinājums, lai pavērotu, kā dzīvnieks izmainās pēc kastrācijas un vai tiek panākts vēlamais efekts, turklāt šis kastrācijas veids ir atgriezenisks.
Mīnusi kastrācijai:
– Tā ir operācija, un nereti saimnieki no tās baidās tāpat kā no narkozes, neskatoties uz to, ka mūsdienās tā ir ļoti droša.
– Ja suns ir vairāk mājas mīlulis nekā medību biedrs, pastāv risks par suņa aptaukošanos, jo samazinās vielmaiņa.
Silva Grīnblate: Neesmu tā viedokļa piekritēja, ka kastrācija maina medību suņa darba spējas
Silva Grīnblate ir veterinārārste Talsos, viņa jau kopš bērna kājas zinājusi, ka būs dzīvnieku daktere. Šobrīd strādā pati savā privātpraksē un ikdienā rūpējas par mazajiem dzīvniekiem, kā arī audzina divus aizrautīgus Bavārijas asinspēdu dzinējsuņus. Silvas vecākajam sunim Hektoram nu jau rit devītais gads, un arī pēc kastrācijas trīs gadu vecumā viņš mežā turpina strādāt lieliski.
Kastrācija nav vainīga, ja sunim nav medību instinkta
Veterinārārstes Silvas privātpraksē medību suņu kastrācija tiek atbalstīta ar nosacījumu, ka tiek ievērota paša suņa specifika un suns noteikti netiek kastrēts kucēna vecumā jeb pārāk agri. “Iesaku medību suņus kastrēt pusotra gada vecumā un, ja iespējams, lielāka auguma suņiem nogaidīt vēl nedaudz ilgāk un tikai tad veikt kastrāciju. Šeit, protams, jārunā arī par konkrētā suņa medību instinktiem, jo ir dzirdēts par tādiem medību suņiem, kam šī instinkta vispār nav vai arī nav tik labi attīstīts, – šādās situācijās mēs nevaram vainot kastrāciju tajā, ka sunim mežā ir sliktas darba spējas,” tā Silva par to, vai kastrācija ietekmē suņa darba
Veterinārārste spriež, ka, kastrējot suni kucēna vecumā, kad viņš mežā, iespējams, pat nav bijis, nav iespējams no viņa gaidīt nezin kādus sasniegumus medībās nākotnē: “Katrā ziņā, pēc novērojumiem, vismaz tik, cik esmu redzējusi pati un runājusi ar citiem suņu saimniekiem, darba spējas medībās pēc kastrācijas suņiem nezūd. Man pašai ir kastrēts asinspēdu suns, kurš joprojām asinspēdas iet perfekti. Noteikti neesmu tā viedokļa piekritēja, ka kastrācija maina medību suņa darba spējas.”
Jāizvērtē kastrācijas plusi un mīnusi
Veterinārārste stāsta, ka, palasot par medību suņiem ārzemju lapās, atrodama informācija, ka suņi pēc kastrācijas turpina strādāt. Viennozīmīgi ir jāizvērtē kastrācijas plusi un mīnusi, jo gan kucēm, gan suņu puikām pastāv risks saslimt ar dažādām reproduktīvajām slimībām, kas ar laiku var attīstīties. Kucēm tie ir dzemdes iekaisumi, piena dziedzeru audzēji, savukārt vīrišķajiem suņiem tās ir prostatas un sēklinieku problēmas, kas agrāk vai vēlāk piemeklē gandrīz visus nekastrētus suņus. Šajā gadījumā kā viena no ārstēšanas metodēm ir kastrācija.
Silva Grīnblate norāda, ka pēdējos gados arvien populārāka kļūst hormonālā kastrācija, kas lēnām un pakāpeniski izdala medikamentu suņa organismā. Medikaments nomāc testosterona izdali sēkliniekos, sēklinieki paliek izmērā mazāki un suns kļūst kā kastrēts uz laiku, jo implanta iedarbība ir atgriezeniska. “Manā praksē ir suņi, kam ievadīts nu jau trešais implants, un saimniekiem patīk implanta sniegtais rezultāts. Dzīvniekam nav jāveic ķirurģiskā kastrācija, jādod narkoze, viņam ievieto implantu (tas burtiski aizņem vienu minūti), un suns kļūst kā kastrēts. Īpaši iesaku to gadījumos, kad saimnieks šaubās, vai kastrēt suni. Tad no sākuma iespējams izvēlēties implantu un paskatīties, kā tad galu galā suns uzvedīsies, kad viņš būs kastrēts, ja rezultāts apmierina, tad pēcāk ir iespējams domāt jau par ķirurģisko kastrāciju,” stāsta Silva. Runājot par kastrāciju un kastrēšanas metodi, vienmēr jāatceras, ka jāvēršas pie sava veterinārārsta un jākonsultējas par labāko sunim.
Kastrācija attiecas uz abu dzimumu suņiem
Veterinārārste norāda, ka, apspriežot kastrāciju, jāņem vērā abu dzimumu suņi. Piemērs – medībās nevar piedalīties medību šķirnes kucīte, kurai ir meklēšanās laiks, tātad dzinējmedību sezonā veselu mēnesi kucīte nestrādās. Laikā, kad kuce meklējas, viņa nedrīkst iet dzinējmedībās, pretējā gadījumā nestrādās neviens no pārējiem kolektīva suņiem, jo dzimumdziņa sunim ir visspēcīgākā. “Ja uz medībām tiek aizvesta kuce, kura meklējas, tad jārēķinās, ka pārējie suņi tajā dienā nestrādās. Turklāt nekastrētiem suņiem var saglabāties uzvedības izmaiņas pat vairāku nedēļu garumā. Kastrācija viennozīmīgi ir vēlama, īpaši, ja nevēlamies pēcnācējus savam sunim. Ar katru reizi, kad kuce meklējas, nepaliekot grūsna, viņai pieaug iespēja, ka var attīstīties piena dziedzeru audzēji, kas nereti mēdz būt arī ļaundabīgi, tāpat var attīstīties dzemdes iekaisums jeb piometra. Ja runa ir par kastrāciju, tad tas attiecas uz abu dzimumu suņiem,” stāsta veterinārārste Silva Grīnblate.
Gatis Kalniņš: Kastrēts suns medībās ir uzmanīgāks un nosvērtāks
Veterinārārsts Gatis Kalniņš profesijā darbojas jau 25 gadus un, runājot par medību suņu kastrāciju, norāda, ka tie jāsadala divās lielās grupās: suns būs paredzēts vaislai vai nebūs.
Vaislas suņus nekastrē un nesterilizē, turklāt suņu saimniekiem jāņem vērā kuču meklēšanās laiks un konkrētajā periodā medībās doties nevajadzētu, lai nedemoralizētu pārējos medību suņus.
Kastrācijas un sterilizācijas plusi un mīnusi
Kā lielāko kastrācijas un sterilizācijas plusu Gatis Kalniņš nosauc visu, kas saistīts ar suņu veselību un ilgmūžību. Sterilizētam dzīvniekam izpaliek saslimšana ar daudzām slimībām, piemēram, ja sunim ir izņemta dzemde ar olnīcām, tad nevar attīstīties ne dzemdes un olnīcu audzēji, ne dzemdes iekaisumi, mazinās piena dziedzeru audzēju risks. Tāpat kastrētam sunim nevar attīstīties sēklinieku audzēji, tas arī samazina prostatas saslimšanas risku.
Arī vaislas suņiem var piemērot medikamentozo kastrāciju
Neatkarīgi no kastrācijas veida domas tomēr dalās par to. kāds tad būtu vēlamais suņa kastrēšanas vecums: “Mans viedoklis – lielo šķirņu suņus vajadzētu kastrēt vai sterilizēt tuvāk divu gadu slieksnim, jo dzimumhormoni palīdz attīstīties gan suņa muskuļiem, gan skeletam.” Tāpat veterinārārsts norāda, ka arī vaislas suņiem var piemērot medikamentozo kastrāciju, piemēram, uz pusgadu, kas attiecīgi darbotos tieši medību sezonas laikā, un, zinot, ka šī kastrācijas metode ir atgriezeniska, pēcāk suni var izmantot arī vaislai.
Medikamentozā kastrācija neatstāj paliekošas sekas ilgtermiņā
Nereti no suņu saimniekiem dzirdēti mīti, ka medikamentozā kastrācija varētu ilgtermiņā atstāt paliekošas sekas uz četrkājainā drauga veselību. Veterinārārsts Gatis stāsta, ka nekas tāds praksē nav novērots. Ja runa ir par kastrācijas metodes izvēli, jāņem vērā suņa veselības stāvoklis, piemēram, ja sunim ir prostatas problēmas, tad ķirurģiskās kastrācijas efekts ilgtermiņā noteikti būs labāks.
Savukārt, ja sunim nepieciešams ātri un ar efektu kaut ko apārstēt, bet nākotnē plānots viņu izmantot vaislai, tad iespējams pielietot medikamentozo kastrāciju kopā ar vajadzīgajiem specifiskajiem medikamentiem.
Kastrēts suns ir nosvērtāks un uzmanīgāks
“Es neesmu mednieks un nepārzinu visas nianses, bet, cik ir sanācis saskarties ar medniekiem un interesēties par medību procesu, domāju, ka mednieki sadalās divās kategorijās – vecā skola un jaunā skola. Protams, ja mednieks ir kaislīgs vecās skolas piekritējs un ar apziņu, ka sunim ir jākarājas mežacūkai čuprā un teju vai pašam dzīvnieks jānomedī, tad es pieļauju, ka sterilizācija vai kastrācija var mazināt suņa degsmi. Bet, ja prasa manu viedokli, tad tas ir nežēlīgi gan pret medījamo dzīvnieku, gan pret pašu suni, tāpēc es popularizētu jauno skolu, kad medību sunim dzīvnieks būtu jāpietur pa gabalu, ar atstatumu, ar balsi, bez lielas agresijas izrādīšanas. Tādu lietu sterilizācija un kastrācija neietekmē. Domāju, ka tieši sterilizēts/kastrēts suns ir nosvērtāks,” stāsta veterinārārsts Gatis Kalniņš, norādot, ka tieši kastrēts suns medībās būs daudz uzmanīgāks un nekritīs pārāk lielā azartā ar pārējiem medību biedriem.
Vjačeslavs Revins: Pēc kastrācijas suns mežā strādā tāpat, pat labāk
Veterinārārsts Vjačeslavs Revins ir kaislīgs mednieks un medībās piedalās jau 25 gadus, turklāt veterinārmedicīnu praktizē kopš 2012. gada un ar medību suņiem vienmēr bijis uz tu.
“Uzskatu, ka kastrācija ar suņa medību azartu galīgi nav saistāma. Ir strādāts gan ar kastrētiem suņiem, gan ar kucēm, un nevaru teikt, ka suņa darbā kaut kas krasi mainītos. Es vairāk uzskatu, ka suņa saimniekam ir grūtāk pielāgoties jaunajiem apstākļiem, ka pēc kastrācijas nākas samazināt suņa barības devu. Kad tiek veikta kastrācija, sunim izpaliek tāda funkcija kā vairošanās. Tātad meklēšanās laikā, kad sunim būtu vairāk jādomā par to, kā sameklēt savu otro pusīti, viņš sēž mājās un ēd. Respektīvi, pirms kastrācijas suns šajā periodā mazāk ēda un uzturēja sevi formā. Taču, kad tas izpaliek, suns cauru gadu ēd. Ja suns turpina ēst tāpat kā līdz kastrācijai un viņa slodze netiek palielināta, ir vairāk nekā skaidrs, ka suns aptaukosies ar visām no tā izrietošajām sekām,” skaidro Vjačeslavs Revins.
Pēc kastrācijas suns kļūst līdzsvarotāks un sāk domāt ar galvu
Suņi nereti ir daudz agresīvāki, ja tuvumā ir kuce, kas meklējas. Šādā situācijā neviens suns mežā nestrādās, to starpā būs izteikta konkurence, kas var beigties pat ar savstarpēju plēšanos. Turklāt šai kucei pat nav jāpiedalās medībās. Suns kuci spēj saost pat 15 kilometru rādiusā. Turklāt jāatceras, ka smarža paliek arī uz drēbēm, un, ja kāds mednieks stāv un smaržo pēc kuces, kura meklējas, tad par kādām medībām var būt runa!
Vjačeslavs stāsta, ka redzējis, kā suņi strādā pirms kastrācijas un pēc tam, kad indicēta kastrācija, un novērojis, ka suņi kļūst mierīgāki, samazinās agresivitāte, bet kastrācija nekādi neietekmē suņa instinktus. Tieši pretēji, pēc kastrācijas suns kļūst līdzsvarotāks, sāk vairāk domāt ar galvu un paļauties uz to, ko viņš ir apguvis, nevis uz instinktiem. Kastrācija ir atbildīga tikai un vienīgi par vairošanās instinktu. Nenoliedzami, mežā šis instinkts traucē kā suņiem, tā kucēm.
Kastrācija jāveic, līdz iegūta pirmā meklēšanās pieredze
Viedokļi par to, kādā vecumā suni vislabāk kastrēt, ir dažādi un tie dalās. Vjačeslavs domā, ka lielos medību suņus pareizāk būtu kastrēt līdz gada vecumam, pirms gūta pirmā meklēšanās pieredze. Atbilstoši šķirnes īpatnībām šajā periodā suns ir pilnībā attīstījies un gandrīz pieaudzis. Piemērs no Amerikas Savienotajām Valstīm – tur atļauts kastrēt kucēnus un kaķēnus jau pavisam agrīnā vecumā. Bet jāņem vērā nianse, ka šie dzīvnieki, pēc teorijas, visu atlikušo mūžu paliek bērna prātā. “Tāpēc aktuāls ir jautājums, vai ir vajadzīga pēcnācēju atražošanas funkcija, ja mēs to neplānojam un negribam izmantot. Laikā, kad organisms ir nobriedis, izmaiņas notiek ne tikai dzimumorgānos, bet visā organismā. Tā ir teorija – ja kuces laikus nesterilizē līdz pirmajai meklēšanās pieredzei, tad ir lielāks risks, ka veidosies piena dziedzeru audzēji. Jāmin gan, ka arī literatūrā viedokļi atšķiras,” skaidro Vjačeslavs.
Suns medībām vai medībām un vaislai
Arī Vjačeslavs min, ka saimniekiem ir nopietni jāizvērtē, kādam mērķim suns būs paredzēts – tikai medībām vai medībām un vaislai. Katra meklēšanās pieredze kā sunim, tā kucei ir ļoti liels pārdzīvojums par to, ka viņa organismā kaut kas notiek, bet saimnieki šos pārmaiņu procesus neļauj pieredzēt, jo gluži vienkārši nevēlas izrietošās sekas – pēcnācējus. “Mums fakultātē stāstīja gluži vienkāršu piemēru – ja ir kāda ķermeņa daļa vai orgāns konkrētu funkciju veikšanai, tad vai nu mēs to izmantojam, vai neizmantojam,” tā Vjačeslavs Revins.