Šo jautājumu pavisam negaidīti saņēmu privātā vēstulē sociālajā tīklā Facebook. Kāda dāma rakstīja: “Sveiki! Vai privātpersona var dabūt ēdamo trakumsērgas vakcīnu, ko katru gadu kaisa mūsu mežos? Cilvēkam, kura vārdā jautāju, pagalmā nāk lapsa, un viņš grib iedot tai vakcīnu, lai dzīvnieks būtu vesels.”
Noskaidrojot vairāk, kļuva zināms, ka šeit runa nav par neveselīgi maigu attieksmi pret meža dzīvniekiem, kāda ir raksturīga daļai mūsdienu sabiedrības, bet gluži pretēji, veselīgu vēlēšanos izslēgt jebkādas inficēšanās draudus sev pašam, ģimenei un mājdzīvniekiem. Minētajā mājsaimniecībā viesojas veselas trīs lapsas, un saimnieki vēlas justies droši, ka dzīvnieki neatnesīs kādu infekciju, tajā skaitā nāvīgi bīstamo trakumsērgu.
Protams, pēc padoma šādā jautājumā bija jāvēršas pie Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieka Mārtiņa Seržanta, kurš atbildēja, ka vakcīnas netiek izsniegtas privātpersonām.
“Mēs vakcinējam savvaļas dzīvniekus pret trakumsērgu divas reizes gadā. Tas tiek veikts 30 kilometru platā buferzonā gar Latvijas austrumu robežu. Pārējā valsts teritorijā vakcinācija nav nepieciešama, jo trakumsērga mūsu valstī ir izskausta. Savukārt pret citām savvaļas dzīvnieku slimībām minētā orālā vakcīna nelīdzēs,” norādīja PVD pārstāvis.
Jau piecus gadus Latvija oficiāli ir no trakumsērgas brīvo valstu sarakstā. Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā internetā ir teikts, ka pēdējie cilvēka trakumsērgas gadījumi Latvijā reģistrēti (pa vienam gadījumam gadā) 1993., 1996. un 2003. gadā. Savukārt pēdējais trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts 2010. gadā, bet mājas (istabas) dzīvniekiem – 2012. gadā. Pasaules dzīvnieku veselības organizācija Latviju oficiāli atzinusi par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas.
“Par spīti pozitīvajiem rādītājiem, PVD aicina visas Latvijas iedzīvotājus turpināt savu mājdzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu, veidojot spēcīgu populācijas kopējo imunitāti. Ja mēs pārstāsim vakcinēt suņus pret šo slimību, stāvoklis var krasi mainīties. Pietiks ar vienu slimu vilku no austrumu kaimiņvalstīm, kas var noskriet vairākus simtus kilometru un sakost daudzus dzīvniekus, lai šī nāvējošā slimība atgrieztos,” sacīja Mārtiņš Seržants.
PVD speciālists pastāstīja, ka, izņemot vakcināciju, turpinās lapsu un jenotsuņu veselības monitorings, kura ietvaros dienests pārbauda visā valstī uz ceļa atrastos notriektos dzīvniekus. Šo programmu līdzfinansē Eiropas Savienības fondi. Vienlaikus PVD pieņem no medniekiem trakumsērgas buferzonā nomedītos jenotsuņus un lapsas. Dienests aicina iedzīvotājus ziņot par jebkādiem lapsu, jenotsuņu, mājas suņu un citu dzīvnieku aizdomīgas uzvedības novērojumiem.
“Atgriežoties pie minētās privātpersonas jautājuma, vēlos teikt, ka satraukumam nav pamata. Trakumsērgas vakcīnu mēs izsniegt nevaram, taču dienests turpina darbu, lai Latvija arī turpmāk paliktu no šīs slimības brīvo valstu sarakstā,” norādīja PVD speciālists.
Pieredze