Raksta kāds žurnāla Medības lasītājs:
“Labdien, varbūt varat palīdzēt atpazīt vai ieteikt, pie kā griezties, lai noskaidrotu, vai šie veidojumi varētu būt kaitīgi. Vakar no rīta nomedīju vidēja vecuma buku, ārēji nekas neliecināja par neparastu uzvedību. Iekšējos orgānus izņemot, tie šķita normāli, lai gan karstā laika dēļ pie tiem ilgi nekavējos. Taču jau vēlāk, dalot un atkaulojot liemeni, pie priekšējās kājas vidējā posma muskuļa atradu apmēram 4 cm garu un 1,5 cm platu veidojumu un muskuļos ap gurna locītavu pāris mazākus ap 1,5 cm garus un mazāk nekā centimetru platus. Lielāko uzmanīgi pārgriezu – šķidruma tajā nebija. Tas pēc krāsas ir līdzīgs saistaudiem, pelēkbalts, iekšā ar sarkanu nokrāsu.”
Ir svarīgi, ka mednieki īpašu uzmanību pievērš tam, kā izskatās medījums, vai dzīvnieks ir vesels, vai gaļā un iekšējos orgānos nav novērojams kaut kas neparasts, kāda novirze no normas. Šajā gadījumā atbilde ir pavisam vienkārša. Attēlos redzamie veidojumi ir parasti dzīvnieku limfmezgli. Tādi ir visā ķermenī, sākot no galvas, un tādi ir pat zarnās. Tie ir pirmie veselības rādītāji, piemēram, Āfrikas cūku mēra gadījumā mežacūkām tie ir tumši sarkani līdz pat melni.
Limfātiskā sistēma (latīņu: Systema lymphaticum) ir caurulīšu sistēma zīdītājiem, kas papildina sirds un asinsvadu sistēmu. To veido limfas ceļi un limfoīdie orgāni, pa kuriem plūst limfa – puscaurspīdīgs šķidrums. Limfai ir nozīmīga loma organisma šūnu un audu vielu maiņas un attīrīšanas procesos. Atšķirībā no asinsrites sistēmas limfātiskā sistēma nav noslēgta un tai nav centrālā sūkņa. Limfa, kas cirkulē limfātiskajā sistēmā, pārvietojas ļoti lēni un zem maza spiediena.
Limfātiskajai sistēmai ir šādas funkcijas:
Novada audu šķidrumu venozajā sistēmā
Vieno audus ar asinsriti
Piedalās vielu maiņā, tostarp uzsūc taukus tievās zarnas bārkstiņās un nogādā tos asinīs
Uzņem un fagocitē mikroorganismus, bojātās šūnas un vecās šūnas
Veido organisma imunitāti, ražojot antivielas