Kā jau parasti lielākā daļa spiningotāju kaut reizi mūžā ir mēģinājuši savu laimi meklēt kādā no Latvijas lašupēm, lai tiktu pie kārtējā vai pirmā šī cēlās zivs loma. Šajā rakstā mēģināšu iepazīstināt jūs ar šo spiningošanas veidu, padalīties ar kādu no saviem mazajiem piedzīvojumiem un ievest jūs nelielā ekskursijā mānekļu pasaulē.
Kur tad lai brauc?
Šis jautājums ir visbiežāk apspriestais pirms braukšanas uz copi. Parasti galvā maisās domas par vietas izvēli: vai būs pareizi, vai zivis tur būs, kur labāk un daudzi citi jautājumi mūs moka copes priekšvakarā. Ir daudzi makšķerēšanas portāli, forumi, kur makšķernieki dalās ar savu informāciju par apstākļiem upē. Ir saits Meteo.lv, kur mēs redzam ūdens svārstības un temperatūras izmaiņas. Saliekot šo visu kopā, sanāk datorprogrammētāja cienīga analīze. Bet diemžēl arī datori un to programmas mēdz uzkārties, tāpēc neviens nav pasargāts no farsa, un tieši tas padara šo taimiņu spiningošanu par vienu no aizraujošākajiem spiningošanas veidiem uz planētas.
Mums ir daudz dažādu iespēju ķert taimiņus ļoti daudzās Latvijas upēs – tās var būt ātras, platas, šauras, un sev atbilstošāko vai sirdij tuvāko var atrast visi makšķernieki. Datums, no kura mēs varam doties uz savām iecerētajām vietām, ir 1. janvāris – tad taimiņu un lašu saudzēšanas laiks ir beidzies. Vēl jāatceras, ka ne visās ūdenstilpēs ir atļauta to paturēšana, precīzāk, šādas licencētās upes, kur, iegādājoties licenci, ir atļauts lomā paturēt taimiņu vai lasi, ir tikai trīs – tās ir Venta, Gauja un Salaca. Visās pārējās upēs noķertais loms saudzīgi pēc fotosesijas jāatlaiž atpakaļ. Jāsaka, ka tieši vienā no tām, kuras vārds vairākas reizes tika pieminēts medijos un makšķernieku sabiedrībā sacēla lielu rezonansi. 24 stundu gara rinda pēc Salacas sezonas licencēm daudziem vainagojās ar iesnām un negulētas nakts, kā rezultātā pie licencēm netika, jo vietējais makšķernieku klubs bija izspēlējis Kriminālās ekselences cienīgu sižetu, parādot, ka savā upē kārtībai ir jābūt, un Rīgas bāleliņus atstājot ar garu degunu. Tā nu sezonas sākumā mums, parastajiem spiningotājiem, bija palikušas nedaudz zem 1500 vienas dienas licencēm, un tās beidzās mēneša laikā. Tad nu ar šādiem noteikumiem ir jāpadomā, kuru upi vai posmu ir vērts izpētīt, jo ne visi mēs tiksim pie mūsu indeksa upes Salacas. Jā, varbūt Salaca ir viena no mūsu zemes lašu resursa bagātākajām upēm, bet noteikti ne taimiņu populācijas. Tāpēc es vairāk uzmanības pievērstu citām Latvijas upēm, kur taimiņu populācija ir pietiekami liela, lai dienas laikā dabūtu pāris copes. Ļoti daudz taimiņu un lašu mazuļu tiek izlaisti Gaujas un tās baseina pietekās, turklāt GIAB Gaujas Ilgtspējības biedrība ir ieviesusi Gaujā licencēto makšķerēšanu, un tas ļauj, oficiāli iegādājoties licenci, paturēt lomā vienu taimiņu vai lasi ar nogrieztu taukspuru. Nogriezta taukspura ir tām zivīm, kuras tiek mākslīgi pavairotas audzētavās, šāds risinājums ļauj aizsargāt dabiskos lašus un taimiņus.
Gauja, mīļā Gauja
Gauja ir mana bērnības upe, pie kuras ir pavadīts daudz brīvā laika, un tur arī sākās mans taimiņu un lašu spiningošanas ceļš. Šeit lielā mērā arī smēlos savu pieredzi, čuteni un visu pārējo, kas saistīts ar šo zivju spiningošanu. Gauja ir vairāk nekā 400 km gara, un no tiem 95 km tek caur Gaujas Nacionālo parku, kas ir apbrīnojami skaists ar daudziem krāšņiem dabasskatiem. Skatoties uz tiem, vienmēr elpa aizraujas un kārojas atgriezties vēl un vēl. Ir pabūts vairākās ārzemju upēs, un saku jums godīgi, mūsu upe ir viena no skaistākajām un, manuprāt, ar lielu potenciālu gan makšķerēšanas, gan arī tūrisma ziņā. Ir smilšainas, seklas, dziļas, straujas, krāčainas, klintīm un akmeņiem bagātas vietas. Tāpat kā Salacā, Gauja ir sadalīta vairākās spiningošanas zonās, un katrai no tām ir jāpērk sava licence. Tās cena ir 10 eiro neatkarīgi no izvēlētā posma. Katrs no šiem posmiem ir unikāls dažādos laika apstākļos. Janvārī un februārī es izvēlētos braukt uz Gaujas augšteci. Pēc nārsta taimiņi aukstās ūdens temperatūras dēļ nav sākuši migrēt atpakaļ uz jūru. Tieši šie ir tie divi mēneši, kad ir iespēja tikt pie sava kārotā trofejas laša vai taimiņa, kura migrācija atpakaļ uz jūru sākas pavasarī. Savukārt marts un aprīlis ir svaigo taimiņu mēneši, šīs zivis ir Gaujas lepnums. Pavasara taimiņš, kas ienācis no jūras baroties, ir daudz agresīvāks un ātrāks par to, kurš, nārsta nomocīts, lēnu garu šļūc atpakaļ uz jūru.
Ir arī citi faktori, kas bieži negatīvi var ietekmēt mūsu nodarbi: lietus, sniegs un ledus, kas ātri var upi pārvērst par dubļainu plūstošu zampu, kura brīžiem ilgi var neļaut izmantot upes dotos priekus. Dodoties uz upi, šie arī būs noteicošie faktori veiksmīgas spiningošanas dienai – ūdens līmenis, gadalaiks un cik aktīvu draugu makšķerē, kuri padalās ar informāciju. No makšķerniekiem iegūtā informācija vienmēr ir vissaldākā.
Laižam copēt
Stāsts no kādas saulaini skaistas aprīļa dienas. Piezvanīja draugs Haralds, kurš spiningošanai pievērsies nesen, bet pēc iesācēja vairs neizskatās. No rīta, kamēr Haralds bija aizņemts ar nokļūšanu pie manis, es, gaidot un lēnām malkojot rīta kafiju, biju iegrimis domās par vietas izvēli. Aprīlis parasti ir tas laiks, kad sajūtam pirmos siltos saules starus, kuri liek mums doties dabā, un kad parādās vairāk makšķernieku pie upēm. Kā mēs zinām, spiningošana no laivām ir maija pasākums, bet visiem jau pirms sezonas atklāšanas niez pirksti pamētāt vizulīti. Šajā laikā tiešām ir grūti atrast kādu neskartu vietiņu pie upes, kur nebūtu kāds, kurš stāv priekšā vai nogājis garām. Tas ne vienmēr ir slikti, zivis pavasarī pārvietojas ātri un bieži maina savas uzturēšanās vietas. Ja pirms 30 minūtēm kāds ir stāvējis kādā no jūsu izredzētajām vietām un nav neko noķēris, tas nenozīmē, ka jūs tur nenoķersiet. Skaidrs, ka pastaigāt pa vietām, kur nav neviena pēdas nospieduma, makšķerniekam noteikti dod lielāku pārliecību kaut ko noķert. Tad nu mēs ar gudru domu devāmies uz manis sen aizmirstu vietu, kur biju iegriezies pirms vairākiem gadiem. Nonākot galā, man bija liels izbrīns par to, ka reiz neskartās pļavas vietā sacelti interesanti namiņi. Ar pirmo rīta gaismu kautrīgi noparkojuši mašīnu netālu no šiem interesantajiem namiņiem, sākām krāmēt kastes un likt kopā spiningus, kad no viena namiņa puses atskanēja sievietes balss ar jautājumu: jūs pie mums? Uz ko mēs atteicām, ka, nē, mēs te labprāt paietu uz leju pamakšķerēt. Likās, ka nebūsim vēlami, kā izrādījās, šie namiņi domāti klusai atpūtai ar otru pusīti, burbuļvannām, romantiskām brokastīm un citām ekstrām. Izbrīns mums bija liels, kad saimniece nelūdza braukt prom, bet paaicināja iedzert rīta kafiju un laipni izrādīja šo skaisto atpūtas vietu. Rīts sācies interesanti, kafija kopā ar ekskursiju. Laipni pateicāmies saimniecei par garšīgo rīta kafiju un devāmies upes virzienā. Pienākot pie upes, biju pārsteigts par to, ka šī vieta nav populāra, ko liecināja nenobradātie krasti, un tas lika domāt par zivīgi skaistu dienu. Vieta skaista, saliņa, viena mala dziļa, otra sekla, viss kā pirms daudziem gadiem, tas liecināja par labu zivīm un mums. Ilgi nebija jāgaida, vienā no pirmajiem metieniem labs sitiens pa Tricoroll 14 gramus smago šūpiņu, kas priekš manām acīm un, es ceru, arī zivs acīm aprīkots ar BKK UV oranžo krāsu krāsoto trīsžuburi. Neskatoties uz to, ka starp šūpiņu un āķi papildus tika uzmontēti pāris kvalitatīvi ievadriņķi, kas, pēc manas teorijas, ļauj papildus izbēgt no tukšajām copēm, tas nevainagojās ar panākumu un tukšais ņēmiens, tā arī palika neskarts, turpinot peldēt Gaujas dzelmē. Turpat netālu no manis Haraldam pieķeras neliels, bet skaists Gaujas spožulīts, taimiņš, kas iemigrējis no jūras kaut ko uzkost, un šoreiz tas izrādījās drauga spilgtās krāsas šūpiņš. Neliela fotosesija, smaidīgs makšķernieks, dusmīga zivtele, un dodamies tālāk. Šie pāris notikumi īsā laika sprīdī liek domāt, ka esam tur, kur mums ir jābūt. Dodoties pa straumi zemāk, upe kļūst seklāka, bet gar mūsu malu dziļāka, ar lielāku straumi un sakritušiem kokiem, kas liecina par labām taimiņu slēptuvēm. Taču līdz ar skaisti sakritušajiem kokiem parādās cita problēma, kas parasti atsaucas uz mūsu mānekļu krājumiem. Bet ir teiciens: kas neriskē, tas nevinnē, un es esmu no tiem makšķerniekiem, kuriem patīk palaist vai iemest mānekli uz aizķeršanās robežas, vēl jau ir tie ķērāji, kurus mēs neredzam. Esmu nostājies blakus iekritušai priedei un laižu savu peldošo Smith voblerīti uz robežas, kur pēc manas iztēles varētu būt koka galotnes zari. Tiklīdz es biju iedomājies par ātru mānekļa izraušanu no ūdens, kāds gausi pastūma uz priekšu manu simpātisko spilgti zaļās krāsas Cherry Blood. Šādās reizēs ir vērtīgi pēc copes pamainīt mānekli vai iedot vietai atpūsties un atgriezties pēc kāda brīža. Sevi es nepieskaitu pie tiem, kuri ir dikti pacietīgi, – izmantoju pirmo iespēju un nomainu iepriekšējo mānekli uz Jackson Rogos. Nopludinot iepriekšējā vietā, sekoja pamatīgs grābiens, kas pēc vairāku minūšu izvadīšanas vainagojās ar skaistu ap 3 kg smagu taimiņu. Prieks, kur tu rodies – foto, buča, un peldi atpakaļ! Arī Haralds zemāk tiek pie skaistāka eksemplāra uz saviem UV krāsas šūpiņiem, kas aprīkoti ar BKK UVO āķiem un kas tiešām liek aizdomāties, vai tā ir sakritība, ka oranžā krāsa izraisa agresiju taimiņam, vai tas ir tikai mūsu makšķernieku prātos, un doma par mānekļa uzlabojumiem mums neliek mieru. Tā diena mums vainagojās ar kādām 10 tukšajām copēm un piecām zivīm krastā. Kaut gan, spriežot pēc visiem notikumiem, nebija tā diena, kad zivs būtu nikna un tendēta uz agresīvu uzvedību. Es teiktu, ka šī bija no tām dienām, par kurām saka ar gariem zobiem. Ne vienmēr visas zivis ir jānoķer, laba kompānija, kura kopā ar zīmola Can Sportswear dibinātāju Haraldu Apini vienmēr ir bomba. Kas var būt labāks – pavasara saule, un divi smaidīgi džeki ar viegli iedegušām sejām pārrodas mājās labā garastāvoklī! Dodies dabā, nesēdi mājās!
Mānekļu un kātu pasaule
Mānekļi. Par šo tēmu varētu runāt bezgalīgi – daudz dažādu viedokļu, daudz ražotāju, neskaitāmas krāsas, šūpiņš, rotiņš vai vobleris. Šie jautājumi paliks neatbildēti līdz galam. Nav arī universālu mānekļu, kas derētu visam, tādu nav, kā arī tas pats attiecas uz spininga kātiem. Vienam patīk ātrāks, otram lēnāks, un tad vēl neskaitāmi to garumi. Pastāstīšu no savas pieredzes un sajūtām, kas man pašam patīk labāk un liekas piemērotāks taimiņu spiningošanai. Kātu garumu mode pa šiem gadiem ir mainījusies neskaitāmas reizes. Es neieteiktu aizrauties ar pārāk īsiem kātiem, mēs spiningojam no krasta, stāvam krastā, kas reizēm ir aizaudzis ar krūmiem un noklāts ar citiem šķēršļiem. Brīdī, kad mānekli ātri vajag izraut ārā no ūdens, liela priekšrocība būs garākam kātam. Garāks kāts palīdzēs apslāpēt lielākas zivs asos rāvienus, un vieglāk būs to kontrolēt izvadīšanas brīdī. Ar garāku spiningu metiens sanāks par pāris metriem tālāks nekā īsākam, un, ticiet man, ar šo problēmu bieži sanāk sastapties kad pietrūks tie divi metri, līdz māneklis nonāk īstajā vietā. Ieteikums būtu izvēlēties kātu garumu no 2,7 m līdz 3,20 m. Kāta akcija Fast (ātras) vai Moderate Fast (vidējas akcijas). Daudziem makšķerniekiem patīk Extra Fast (ekstra ātras akcijas), šādi ātras akcijas kāti īsti nav piemēroti spiningošanai straumē, bet tas nenozīmē, ka to nevar darīt. Problēma var rasties ar zivju noraušanos no āķa. Ekstra ātras akcijas spiningi nespēj tik labi amortizēt zivs rāvienus, kā to dara vidējas vai ātras akcijas spiningi. Tomēr ekstra ātras akcijas kātiem jutība, kas tiek nodota no mānekļa uz jūsu rokām, būs daudz lielāka.
Spoles. Par spolēm es no savas puses negribētu izplūst sīkumos. Manā skatījumā, ir tikai divi ražotāji, kuri ražo augstas kvalitātes bezinerces spoles. Daiwa ar Shimano ir noteicošie spoļu ražotāji, kuri katru gadu priecē ar jaunām tehnoloģijām un modeļiem, katrs var atrast sev cenai un kvalitātei piemērotāko. Nevajadzētu aizrauties ar mazām spolēm. Taimiņu un lašu spiningošanai derēs 3000–5000 izmēri, kuri, ietverot visus jaunos tehnoloģiskos risinājumus, ir zaudējuši lielo svaru. Liela daļa jauno spoļu ir daudz vieglākas, nekā tās bija pirms pāris gadiem, un tas neradīs disbalansu, uzliekot spoli uz spininga.
Auklu izvēle. Tas ir vēl viens smags un daudz apspriests jautājums. Ir daudz dažādu ražotāju un to izcelsmes valstis. Pats jau vairākus gadus pieturos pie zīmola VARIVAS, kas ir viens no lielākajiem auklu ražotājiem Japānā. Vairāk izmantoju četru dzīslu auklas, tās varbūt nav tik izturīgas kā astoņu dzīslu auklas, bet nodilumizturības ziņā priekšroku dodu tieši četru dzīslu auklām. VARIVAS izlaidusi jaunu SI-X 8 pinumu auklu, kas īpaši apstrādāta, lai tai palielinātos nodilumizturība, nākotnē noteikti pamēģināšu. Ja izdosies apvienot astoņus pinumus ar labu nodilumizturību, tas būs smags spēriens četru dzīslu auklām. Astoņu dzīslu auklu pluss vienmēr ir bijis to labais metiena attālums un skaņa, ko nevarētu teikt par četru pinumu auklām, – tās ir daudz skaļākas, un tik tālu mānekli nebūs iespējams aizmest kā ar astoņiem pinumiem.
Rotiņi, šūpiņi un vobleri, šinī juceklī pat cilvēks ar lielu pieredzi spējīgs apmaldīties. Kā lai izvēlas īsto un to mānekli, kas būs noderīgs vietā, kur makšķerēsiet? Vienīgās un īstās ābeces nav, ir lietas, kuras derētu paturēt galvā un izrietot no kurām var sākt būvēt savu pirmo vai papildināt jau esošo komplektiņu. Rotiņš nav viens no populārākajiem mānekļiem, tomēr vajadzētu atstāt vietu kastītē, kur kādam pārītim atrastos vieta. Ņemot vērā tieši Gaujas baseinu, ieteiktu pievērst uzmanību rotiņa svaram, kas ir no 8 līdz 16 gramiem. Long lapiņa noderēs stiprākai straumei, aglia tipa lapiņas izmantosiet vietās ar lēnāku straumes plūdumu. Krāsu gammu piedāvājums mūsdienās ir milzīgs, sākot ar klasisko sudraba lapiņu līdz trīskrāsainiem UV krāsu salikumiem. Pavasaris nebūs tas gadalaiks, kurā jūs sastapsiet dzidru ūdeni, tādēļ ieteiktu ar tumšiem toņiem neaizrauties un atstāt vietu vairāk spīdīgiem sudraba vai spilgtu krāsu rotiņiem.
Šūpiņš, dzirdēta lašu un taimiņu klasika. Domāju, ka visi šo vārdu kaut reizi ir dzirdējuši sarunās par lašu spiningošanu. Dzirdēts par 30–40 gramus smagiem vizuļiem, kuri jāripina lasim gar degunu. Kā arī stāsti par 30 norautiem šūpiņiem vienā copes reizē. Šo gribētu nedaudz apstrīdēt un ieteikt jums citādu skatījumu uz šiem mānekļiem. Mūsdienās šūpiņš vairs nav tikai smags metāla gabals, kuru nav žēl atstāt upes siekstā. Tie ir augstas kvalitātes mānekļi, nokrāsoti visdažādākajās krāsās, un to jau vairs nevar nosaukt par metāla gabalu. Vairs nav jāmētā 30–40 gramus smagi metāla gabali. Normālam pavasara upes līmenim pilnīgi pietiek ar 8–19 gramus smagiem šūpiņiem. Daudzi mūsdienīgi vizuļi ir aprīkoti ar speciālā auklā iesietiem vienžubura āķiem, kuru pamatdoma ir, lai zivs stiprā straumē nevarētu izgriezties ārā no āķa un līdz ar to mazāk traumētos pie izvadīšanas. Šūpiņam nav jāveļas gar grunti, taimiņš no grunts barojas reti. Lašveidīgo dzimtas zivis skatās uz augšu, līdz ar to mums gar grunti nav nekas jāripina, pietiek ar to, ja mēs vadām mānekli kādu metru virs grunts. Aktīvā zivs pacelsies un droši pagrābs. Turklāt vienžubura āķi ir ne tikai saudzīgāki zivij, bet tie mēdz daudz retāk aizķerties aiz siekstām un citiem ķērājiem. Šūpiņi ir pietiekami sarežģīts māneklis, liela loma ir jūsu izvēlētajam svaram un vai tas atbilst straumes stiprumam. Neiegremdējiet par dziļu vai otrādi, par seklu.
Šeit nu katram pašam ir jājūt upe un jāmēģina izvēlēties pareizo svaru attiecīgajai spiningošanas vietai.
Ar vobleriem ir daudz vienkāršāk. Parasti uz kastītes ir norādīts voblera garums, tā iegrime, svars un peldspēja – peldošs, neitrāli peldošs vai grimstošs. Vietās, kur ir vidēja vai mierīga straume, ieteicams būtu izvēlēties peldoša vai neitrāli peldoša tipa mānekļus. Šiem vobleriem ir daudz izteiktāka sava spēle. Grimstošam voblerim nepieciešama daudz stiprāka straume, lai jūs no tā dabūtu ārā paša spēli. Ņemot vērā iepriekš minētos nosacījumus, ir daudz vieglāk orientēties veikalu plauktos. Izvēlamies vietas, kuras gribam apmeklēt, un dodamies veikala virzienā. Līdz metram dziļām vietām izvēlamies voblerus ar iegrimi SR, dziļumam līdz diviem metriem – MR, un dziļākām vietām – DR modeli. Pats izvēlos vairāk japāņu brendus – Smith, Zipbaits, Tackle House, Timon, Pontoon21 un vienu mūsu kaimiņu brendu Vivingra. Ražotājs Vivingra ir daudzus gadus specializējies uz lašveidīgo zivju spiningošanu. Krāsu gamma mēdz būt daudz lielāka nekā japāņu izstrādājumiem, kas arī galvenokārt paņem mūs, makšķerniekus. Japāņu vobleri ir izcili ar savām lidojuma īpašībām. Kā piemērs. Zipbaits Khamsin, kas ir tikai 7 cm garš, bet lido kā raķete un tikpat lieliski patīk zivīm. Ar krāsām ir jāspēlējas: tumšam ūdenim izvēlamies spilgtākas krāsas, dzidram ūdenim ņemam dabiskāka krāsojuma mānekli. Bieži pareizās krāsas izvēle nosaka jūsu veiksmi populārās vietās, kur pirms jums zivs ir redzējusi dažādus mānekļus un ir daudz tramīgāka nekā neskartā un cilvēku nebijušā vietā. Nebaidieties eksperimentēt, tas bieži vainagojas ar lieliskiem panākumiem. Krāsām un jūsu iztēlei nav robežu!
Tiekamies pie ūdeņiem!
Ar cieņu
Uģis Circenis
Eholotes.lv
Lasi un abonē žurnālu Lielais loms!
