Pagājusī sezona bija pavisam neslikta. Par to paldies Diānai, mūsu medību dievietei. Lielākā dāvana bija vilks, kas tika nomedīts novembra beigās notikušajās Latvijas Dāmu mednieču kuba Lady HUNT rīkotajās starptautiskajās dzinējmedībās. Pagājušajā mēnesī es saņēmu savu trofeju, kas bija nodota apstrādei, – galvaskausu un vilka izbāzni līdz pleciem.
Komplimenti meistaram, kurš nevēlas tapt reklamēts, taču stāsts šoreiz būs par vilka galvaskausu – īpatnībām, kas atklājās pēc apstrādes, un to iespējamiem iemesliem. Atzīšos godīgi, dabas vērošana, dzīvnieku bioloģija un šādu īpatnību izpēte ir viens no lielākajiem bonusiem medībās, tā man šķiet.
Apskatot trofeju, uzreiz iekrita acīs zobu stāvoklis. Meistars teica, ka tas ir pilnīgi pieaudzis eksemplārs pusmūža vecumā. Ilkņu gali notrīti. Aptuveni iedomājoties zoba proporcijas, var teikt, ka zobi nodiluši par kādiem diviem trīs milimetriem.
Taču interesantākais ir iemesls, kas radījis pēdējo divu dzerokļu (molāru) un žokļa kaulu bojājumus abās pusēs. Gan augšējā, gan apakšējā žoklī.
Sākumā sazinājos ar vietējo veterinārārstu, taču viņš ieteica kompetentāka komentāra meklējumos vērsties pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārās klīnikas ārsta Dr. med. vet. Agra Ilgaža.
Dakterim tika nosūtītas vilka galvaskausa un atsevišķi žokļu fotogrāfijas, kurās skaidri redzami daudzveidīgi bojājumi, zobakmens, kaula audu izmaiņas un molāru drupas.
“Ja tas būtu mājas suns, es teiktu, ka šie bojājumi radušies, kaut ko graužot. Dažreiz mums nākas saskarties ar masīviem molāru un premolāru bojājumiem, kas radušies, graužot cietus kaulus vai spēlējoties ar nepiemērota materiāla lietām. Arī vilks varētu sabojāt zobus, graužot lielos pārnadžu stilba kaulus,” iesākot skaidrojumu, sacīja Agris Ilgažs.
No personīgās pieredzes ar agrā jaunībā iegādāto jauktasiņu suni zinu, ka tiem var būt visai dīvainas aizraušanās. Mans pirmais suns mēdza spēlējoties grauzt akmeņus un alus skārdenes. Rezultātā viņam bija izteikti nodiluši zobi.
Tomēr LLU veterinārās klīnikas ārstam bija arī cits skaidrojums: “Spriežot pēc zobu bojājumiem, es varētu pieļaut iespēju, ka šis vilks ir dabūjis lodi. Vienā pusē zobi ir izsisti, bet otrajā sadragāti. Vairāk cietis arī apakšējā žokļa kauls. Kaula audu izmaiņas liecina par ilgstošu abscesu – iekaisuma procesu. Kauls kļuvis porains un sācis sairt.”
Pēc ārsta teiktā, ievainojuma sadzīšanai bija vajadzīgs ilgs laiks, taču dzīvnieks ar to ticis galā. Zobu paliekas nav izkritušas un pat ir sākušas pārklāties ar biezu zobakmens slāni, kas ir savdabīgs aizsardzības process. Suņiem salauztie zobi arī nereti apaug ar zobakmeni, kas novērš emaljas un dziļāko slāņu bojāšanos.