“11. septembrī notika FACE 54. ģenerālā asambleja, kur tika diskutēts par arī Latvijai svarīgiem tematiem,” stāsta Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
“Organizācijas prezidents Turbjērns Larsons ir aktualizējis un sakārtojis daudzas jomas, īpaši finanses. Tas nozīmē, ka mednieku interešu aizstāvība notiks vēl labāk.
Galvenā aktualitāte – Eiropas Komisija ir uzdevusi Eiropas Ķimikāliju aģentūrai izstrādāt priekšlikumus svina pilnīgai izskaušanai no visu veidu munīcijas un makšķerēšanas jomas. Priekšlikumu izstrādāšanai atvēlēts gads. Ja problēma tiks atzīta par pietiekami nopietnu, priekšlikumus iestrādās visiem saistošā dokumentā. FACE uzskata, ka aizliegumam jābūt atbilstošam svina radītajam riskam. Pašlaik FACE uzskata, ka svins būtu aizliedzams tikai mitrājos. Būtu jāprecizē arī pati mitrā-ju definīcija.
Tāpat notika FACE organizēta pieņemšana Eiropas Parlamentā, kur deputāti parakstīja dokumentu par Medību, bioloģiskās daudzveidības un lauku intergrupas izveidi. Dokumentu parakstīja ļoti daudz deputātu, un FACE pašlaik Eiropas Parlamentā saņem lielu atbalstu. 85 procenti lēmumu, kas ietekmē mednieku ikdienu, tiek pieņemti tieši Briselē. FACE ir mūsu lobijs Eiropā, un šī sadarbība nesusi augļus. Šī organizācija palīdz iegūt nepieciešamo informāciju par citu valstu pieredzi, lai mēs savukārt varētu uzlabot normatīvos aktus pašu mājās.
LATMA iestājas par savas darbības caurredzamību, un ir sākts videointerviju projekts, kurā ikviens var uzdot LATMA jautājumu un saņemt manu atbildi, lai kliedētu mītus un puspatiesības. Video meklējami LATMA feisbuka profilā.
Esam gandarīti, ka LATMA sāktais nomedīto sējas zosu projekts ir nesis augļus un to ir pārņēmuši Bioloģijas institūta zinātnieki kopā ar citu nomedīto ūdensputnu monitoringu. Pašlaik par nomedītajām zosīm var ziņot ierastajā veidā, sūtot informāciju pa e-pastu zosis@latma.lv vai arī pa tiešo lapā nomeditie.org. Līdz šim pavisam ir ziņojuši 64 mednieki. Daudzi to darījuši vairākus gadus. Ģirts Razma un Ritvars Taube ir ziņojuši katru gadu no pašiem pirmsākumiem. Viņiem abiem sakām vislielko paldies. Ceram, ka arī šogad mednieki būs aktīvi un ziņos par nomedītajām zosīm. Tas ir veids, kā iegūt objektīvus un pama-totus datus, kas ļauj spriest par konkrētās populācijas stāvokli. Tas attiecināms ne tikai uz ūdensputniem, bet arī lielajiem plēsējiem. Ziņojot par to aktivitātēm Valsts meža dienestam, arī tiek saņemta svarīga informācija.
Vairāk lasiet žurnālā Medības