Raksts no žurnāla Medības arhīva
Lietuvas nacionālā šķirne – Lietuvas dzinējsuns. Tiek uzskatīts, ka tās izveidē izmantoti bladhaundi, bīgli, poļu ogari (dzinējsuņi) un vietējie medību suņi. Vēlāk pielietas arī Krievijas dzinēja asinis.
Pagājušā gadsimta sākumā kaimiņvalstī bija divas lielas Lietuvas dzinējsuņu audzētavas: Gorskis Bižuvena Telšu rajonā un Čapskis Virputeno netālu no Kuršēniem. Jau 1922. gadā Vladzimežs Korsaks grāmatā Medību gadi precīzi aprakstījis lietuviešu dzinējus un minējis, ka šķirne ir uz izmiršanas robežas, jo selekcija un šķirnes izkopšana ir atstāta novārtā. Otrā pasaules kara laikā situācija kļuva vēl dramatiskāka, taču, par laimi, šķirne neiznīka. 20. gadsimta vidū pie lietuviešu dzinēja šķirnes atjaunošanas un selekcijas ķērās kinologs Zigms Geštauts. Tobrīd Žemaitijā un Telšos bija atlikši pavisam nedaudzi šķirnes suņi, bet tie vismaz visi bija tīrasiņu dzīvnieki un atradās mednieku īpašumā. 1977. gadā Lietuvā tika nodibināta īpašas nozīmes audzētava, kuras uzdevums bija Lietuvas dzinējsuņa šķirnes saglabāšana un attīstība. Plašāk pazīstams šis suns kļuva tikai septiņdesmitajos gados. 1977. gadā tika izveidots pirmais pagaidu standarts, bet 1983. gadā apstiprināts galīgais oficiālais Lietuvas dzinējsuņa šķirnes standarts. 1986. gadā mūsu dienvidu kaimiņvalstī uzskaitē bija 500 šķirnes suņu, bet līdz ar perestroiku un juku gadiem suņu skaits gāja mazumā, un 1998. gadā to bija vairs tikai 137. Tā teikts Lietuvas Kinoloģijas sabiedrības (LKS) mājas lapā. Diemžēl pagaidām nav paredzams ievērojams šīs šķirnes suņu skaita pieaugums, jo tāpat kā citur Eiropā arī Baltijas valstīs medības pārtop par dārgu hobiju. Vienīgais risinājums, LKS skatījumā, būtu paklausīgāka un universālāka Lietuvas dzinējsuņa izveide.
Apmācība
Kā apgalvo zinātāji, šiem suņiem nav vajadzīgi speciāli treniņi. Instinkti tiem ir asinīs. Suņi ļoti ātri apgūst visu, kas nepieciešams reālajās medībās. Īpaši labi tie mācās, vadoties pēc pieaugušu un pieredzējušu suņu piemēra. Taču pamata paklausības komandas gan būtu jāmāca no agras bērnības un regulāri jāatkārto apgūtais, jo kā jau dzinējsunim lietuvietim ir ātra daba un bez pienācīgas paklausības tas būs sadzīvē grūti kontrolējams. Ļoti pacietīgs un zinošs saimnieks spēs iemācīt Lietuvas dzinējsunim ne tikai vienkāršāko sēdi, guli, stāvi, bet pat smieklīgus trikus. Saimnieka un suņa attiecībām jābūt koleģiālām, bet mācību procesam jāietver daudz jautru rotaļu, uzslavu, paskaidrojumu un, protams, našķu. Intelektuālu, bet spītīgu un patstāvīgu suni citādi nevar apmācīt. Ar apspiešanu un sodīšanu to var tikai sabojāt.
Mājās
Lietuvas dzinējsuns ir mierīgs, nosvērts, ļoti jauks pret bērniem. Tas ir ļoti uzticams savai ģimenei un saimniekam it īpaši. Savas profesionālās iemaņas tas atstāj aiz sliekšņa. Tā kā šim dzinējam nav izteiktas pavilnas, tas nerada lielu netīrību un ir lieliski piemērots turēšanai dzīvoklī. Azartisks un uzstājīgs suns noteikti ir jāsocializē visās jomās. Gan attiecībā pret svešiem cilvēkiem, gan pret citiem suņiem, turklāt dažādās situācijās. Pacietīgi un pozitīvi audzināts, tas kļūs par lielisku kompanjonu. Pret svešiem ļaudīm suns izturas mierīgi un rezervēti. Daži eksemplāri var izrādīt nepatiku, pat agresiju, ja nepazīstams cilvēks pārkāps tā sauktās personiskās telpas robežas. Pret citiem mājdzīvniekiem suns nav īpaši lojāls. Kā pārliecināts mednieks viņš izsekos un mēģinās nogalināt jebkuru, kas viņam atgādinās medījumu. Tomēr ar konsekventu un pozitīvu apmācību noteikti ir iespējams viņam iemācīt lojālu izturēšanos pret mājas kaķi vai papagaili. Ar jūrascūciņām un trušiem gan būs šaubīgi… Ja nav iespējas regulāri doties medībās ar suni vai aizdot to kolēģiem, tad ir jāparūpējas par pienācīgu fizisko slodzi. Lietuvas dzinējsuns ir ļoti izturīgs un spēj medīt visu dienu, saglabājot uzstājību un vēlmi strādāt. Mājas apstākļos visa šī enerģija arī ir kaut kā jāiztērē. Šis dzinējs noteikti būs labs kompanjons rīta skrējienā vai izbraucienā ar velosipēdu.
Nav ieteicams Lietuvas dzinējsuni palaist no pavadas pilsētas teritorijā vai lielceļu tuvumā. Paķerot kādu pēdu, tas var ieiet darba režīmā, un atpakaļ pēddzinis būs jāgaida ilgi. Nerunājot jau par briesmām, ko suns neapjauš: automašīnām, agresīviem suņiem, cilvēkiem… Nekādu īpašo kopšanu dzinējsuns neprasa. Mazgāt bieži to nav ieteicams, jo šampūnu izmantošana izjauc dabisko aizsardzību. Kā jebkurš medību suns tas noteikti jāapstrādā pret ērcēm, blusām. Regulāri jāveic attārpošana. Lietuvas dzinējsuņi ir veselīgi, reti slimo, un tiem nav izteiktu iedzimtu kaišu. Vidējais dabiskais dzīves ilgums 12 – 15 gadu.
Medībās
Lietuvas dzinējam ir atšķirīga miesasbūve. Tam ir vieglāki kauli nekā citiem šīs grupas suņiem, tāpēc, neskatoties uz lielāku augumu un garākām kājām, Lietuvas dzinējs ir ātrs un veikls. Suņi ir 55 – 60 centimetrus lieli, bet kuces 52 – 57 cm. Ārēji Lietuvas dzinējs ļoti atgādina Kurzemes dzinējsuņus, bet ir kompaktāks, elegantāks. Vizuāli tam ir pat putnusunim līdzīgas proporcijas, sauss purns un kakls, spoža, gluda un pieguloša īsa vilna. Pavilnas nav nemaz vai arī tā ir pavisam plāna. Krāsa – melna ar brūniem lāsumiem. Ausis nokarenas un zīdainas.
Šīs šķirnes suns ir ideāli piemērots Baltijas valstu apstākļiem, kur medību platības nav īpaši lielas. Tas ir lieliski izmantojams medījuma atrašanai un izcelšanai no slēpņa, kā arī dzīšanai un uzmeklēšanai pēc šāviena. Izmērā piemērotu medījumu Lietuvas dzinējsuns var arī pienest medniekam. Šajā šķirne ir veiksmīgi apvienotas rietumu un austrumu dzinēju īpašības. No Rietumeiropas šķirnēm skaliki paņēmuši lielā medījuma dzīšanas instinktu, bet no Krievijas dzinējiem – uzstājību un azartu. Tas vienlīdz labi ir izmantojams kā mežacūkas, tā arī lapsu medībās. Lietuvas skaliks lieliski pielāgojas jebkādiem apstākļiem un ir ļoti izturīgs. Dzīšanas maniere ir iekalta instinktu līmenī: suns atrod pēdas, sameklē dzīvnieku, pagriež un nesteidzoties dzen uz mednieku vai mednieku līniju. Tiesa gan, šādu līmeni suns sasniedz tikai ar gadiem un uzkrāto pieredzi. Jaunībā skaliks dzen azartiskāk. Balss ir dzidra un skanīga. Lietuvas dzinējsuņi tiek uzskatīti par intelektuālām būtnēm. Lai spīts un uzstājība nemaldina medniekus! Laba oža un uzmanīga daba padara Lietuvas dzinējsuni par izteiktu sargu, kura skanīgā balss pamodinās pat vecvectētiņu kapsētā.
Instinktīvi pielāgots darbam barā, Lietuvas dzinējsuns lieliski sastrādājas ar citiem kolektīva suņiem, nav svarīgi, vai tie ir tādā pašā krāsā vai citādāki. Šis dzinējs nav agresīvs, tādēļ to noteikti var turēt kopā ar citiem suņiem. Arī vairāki lietuvieši kopā strādās ļoti saliedēti un produktīvi.
Šķirnes attīstība
Šobrīd Lietuvas dzinēju audzētāju savienība (LDAS) aktīvi strādā, lai panāktu šķirnes atzīšanu Starptautiskajā kinoloģiskajā federācijā (FCI). Lai popularizētu šos suņus, savienības speciālisti viesojas ārzemju izstādēs, piedalās konferencēs un piedāvā mācību materiālus semināros un citos pasākumos. Ar Lietuvas dzinējsuņiem ir būts arī Krievijā darba pārbaudēs ar lāci un jenotu. Tiesa gan, šādu medījumu tie neatzina par labu. Skalikus pamatā interesē lielie pārnadži. Mednieki atzīst, ka ir arī tādi šķirnes pārstāvji, kam ir vēlme dzīt stirnu. Ņemot vērā šī suņa samērā augstās kājas, izturību un ātrumu, kādu tas spēj attīstīt, Lietuvas dzinējs ir bīstams stirnām, īpaši jaunajām.
Viss ir atkarīgs no iedzimtības, no vecāku pieredzes, no pareizās izvēles, pārojot suņus. Lai saglabātu šķirnes darba īpašības un kvalitāti, šos suņus aktīvi izmanto medībās, apmāca un rīko darba pārbaudes. Lietuvas dzinējsuni Lietuvā nav atļauts pārot, ja tam nav divi izstāžu novērtējumi un divi darba diplomi! Tos var iegūt dažādās pārbaudēs – asinspēdas un dzīšana – vai arī viena veida pārbaudē, bet pie diviem dažādiem ekspertiem. Šādus noteikumus ierosināja LDAS, bet Lietuvas Kinoloģijas sabiedrība apstiprināja. Lai šķirnes iemaņas tiktu nodotas nākamajām paaudzēm, tās ir jāuztur un jāpilnveido. LDAS rīko ne tikai treniņus un pārbaudes, bet arī komercmedības, kurās tiek izmantoti nevis viens vai divi suņi, bet vesels bars. Esot ļoti interesanti vērot, kā suņi sadalās komandās, kā strādā katrs sava frontē, lai medījumu pēc iespējas ātrāk atrastu, apturētu un novirzītu uz mednieku pusi. LDAS vadītājs Ričards Barzdenis kā jau īstens mednieks saprot un arī citiem māca, ka šādās medībās uzlabojas ne tikai suņu sadarbība un medību prasmes, bet arī medniekiem ir lielāks prieks. Mežs ir dzīvības pilns. Medības kļūst daudz aizraujošākas un azartiskākas. Starp citu, Lietuvā tiek rīkotas arī darba pārbaudes dzinēju pāriem. Bet, lai paaugstinātu pieprasījumu pēc šīs šķirnes suņiem, kinologi un mednieki ir ieguldījuši lielu darbu asinspēdu darba iemaņu attīstībā. Tagad melni lāsumainais lietuvietis ir ne tikai labs dzinējs, bet arī lieliski meklē ievainotu dzīvnieku.
Lietuvā ir astoņas nacionālās šķirnes suņu audzētavas. Pamatā skalikus joprojām izvēlas mednieki, taču ir arī vienkārši entuziasti, kas iegādājas šo suni, jo tā ir viņu valsts nacionālā šķirne! Līdzīga pieredze ir arī Polijā, kur aptuveni 20 procenti dzinējsuņu priecē nemednieku ģimenes.
Latvijā
Lietuvas dzinējs ir ievērojami lielāks par latvieti. Tiesa gan, svarā tas ir tikai nedaudz smagāks, jo lietuvietim ir vieglāki kauli nekā citām dzinējsuņu šķirnēm. Tāpēc tas ir ātrs un veikls, neskatoties uz saviem izmēriem. Šīs šķirnes suņu pie mums ir ārkārtīgi maz, iespējams, tagad vairs nav nemaz. Pieredze ir niecīga, taču ir arī bijuši mednieki, kuri, vadoties pēc medībās redzētā, pēc kaimiņzemes kolēģu ieteikumiem un stāstiem, iegādājušies Lietuvas dzinēju. Atsauksmes ir pretrunīgas. Lai neteiktu vairāk. Taču viss atduras pret to, ko mēs gribam ieguldīt un ko saņemt no suņa. Nacionālās kategorijas darba pārbaužu tiesnese Līga Spandega stāsta, ka 2013. gadā Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF) tiesnešu stažieriem bija iespēja Lietuvā apmeklēt medību suņu sacensības ar mežacūku aplokā. Kolēģi no kaimiņvalsts bijuši ļoti atsaucīgi un laipni – uzņēmuši latviešus godam, visu rādījuši, stāstījuši, neko no savām zināšanām un pieredzes nav slēpuši. Šajās pārbaudēs līdzās jagdterjeriem un laikām darbojās poļu ogars un Lietuvas dzinējsuņi. Līga atceras, ka Polijas dzinējsuņa darbs esot bijis ļoti skaists un profesionāls. Taču skalika darbs viņu burtiski pārsteidzis. Pārbaudēs startējuši divi suņu pāri. Bijis skaidri redzams, ka tie jau ir pieredzējuši mednieki un viņiem ir bijusi iespēja kopā strādāt dažādos apstākļos. Īsumā – darba pārbaudēs aplokā suņiem desmit minūtēs ir jāatrod zvērs. Tad tiesneši aptuveni 15 minūtes vēro un vērtē suņu darbu un sniedz savu atzinumu. L. Spandega stāsta, ka aploks esot bijis liels, ar izcirstām stigām, kas ļauj vērot eksaminējamo suņu darbību. Tad, lūk, ielaists aplokā, Lietuvas skaliku pāris burtiski kā bultas aiztraucās dažādos virzienos. Meklējot cūku, tie kursēja mežā te paralēli viens otram, te attālinoties vai tuvojoties. Kamēr tika dzītas pēdas, suņi klusēja un, tikai nonākuši kontaktā, padeva balsi. Sākumā atskanēja viena suņa rejas, otrs pēc neilga brīža pievienojās. Lencot zvēru, suņi intensīvi rēja, kustējās ap to un virzīja uz mednieku, šajā gadījumā – ekspertu, pusi. Atšķirībā no laikas, kura dzen zvēru uz līniju ātri, lietuviešu dzinējs strādā nesteidzoties, lenc zvēru, pietur, ja vajadzīgs, un virza diezgan lēni. Medniekiem ir gana laika, lai sagatavotos šāvienam.
Skaliki esot lielāki par latviešiem un daudziem citiem dzinējsuņiem. Augums tiem ir spēcīgs un tajā pašā laikā ļoti lokans, kustīgs un veikls. Šīs šķirnes suņa ķermenis rada harmoniskāku iespaidu. Skaliks kustas apbrīnojami viegli un reaģē zibenīgi, bet garās kājas un izturība ļauj tam meklēt zvēru ļoti lielā tempā. Citi mazāka izmēra dzinēji uz to nav spējīgi.
Absolūti pretējs viedoklis ir kinologam un medniekam Armandam Cirsim, kurš Lietuvas dzinējsuni arī sastapis dabā kaimiņvalstī. Lielākais eksemplārs, kas redzēts, bijis ap 60 kilogramu smags. Iespējams, saka Armands, šis suns vairs nav standartā, taču arī pārējie redzētie skaliki ir krietni lielāki par Latvijas dzinējsuni. Lielāki, smagāki un neveiklāki. Medību suņu čempionātā Latvijas dzinējsuņu komanda četru dzinēju sastāvā guva daudz labākus rezultātus un zaudēja lietuviešu četriniekam tikai tādēļ, ka vienam sunim kādā disciplīnā bija 0 punktu. Arī ar visu to lietuviešu pārsvars esot bijis vien daži punkti. Trīs Latvijas melni lāsumainie bija labāki par četriem Lietuvas dzinējiem. Latvijā par šiem suņiem dzirdēts neesot, jo mums ir sava nacionālā šķirne. Liels paldies par palīdzību materiāla tapšanā Sanitai Vjaterei!
Bebru medību sezona. Cik ilgi atļauts medīt ar termālajām ierīcēm? Video bloga #90 epizode
Žurnāla Medības marta numurā lasi par mednieku labajiem darbiem
