Kaimiņvalsts mednieki vairs nesaņems savilcējus stirnāžu, stirnu kazu un kazlēnu medīšanai. Saskaņā ar maija sākumā izsludinātajiem grozījumiem Lietuvas Republikas Medību noteikumos Lietuvas Vides ministrija ir atcēlusi stirnu medību limitēšanu kā tādu.
Rīkojums ir stājies spēkā maija vidū. Saskaņā ar to medību platību lietotāji Lietuvā paši būs atbildīgi par stirnu populācijas uzraudzību un izkopšanu.
Šobrīd spēkā esošajos noteikumos ir mainīts arī stirnāžu medību sezonas sākuma datums. Tas ir pārcelts no 15. maija uz 1. maiju. Stirnāžus Lietuvā var medīt līdz oktobra pirmajam datumam, bet kazas un kazlēnus no 1. oktobra līdz decembra beigām.
Vēl grozījumu apspriešanas periodā daudzi pauda bažas par šo lēmumu. “Mūsu mednieki vēl nav gatavi tādai brīvībai un atbildībai. Izmedīs visu un tad slapstīsies gar kaimiņu robežām!” sacīja kāds Rokišķu rajona medību kolektīva pārstāvis. Citus vairāk satrauc stirnu populācijas vecuma un dzimumu struktūra.
Mednieku organizāciju vadība un aptaujāto Lietuvas mednieku vairākums ir pretējās domās. Lietuvas Mednieku biedrības vadītājs Gedimins Vaitekūns uzskata, ka lēmums ir savlaicīgs un situācijai atbilstošs. “Lietuvas mednieki paši ir spējīgi uzņemties atbildību un lemt par stirnu medīšanas stratēģiju atbilstoši savu medību platību specifikai. No Vides ministrijas puses tā ir liela uzticēšanās, par ko mēs visi esam pateicīgi,” sacīja mednieku organizācijas vadītājs.
Ilustrējot situāciju, jāpaskaidro, ka Lietuvā ir citāda medību saimniecības organizēšanas sistēma. Kas attiecas uz briežveidīgo tēviņu medīšanu, tā notiek saskaņā ar selektīvo medību principiem, kas ir definēti likumā un noteikumos. Turklāt ik pavasari visiem medniekiem visi aizvadītajā sezonā nomedīto aļņu, briežu un stirnu ragi, kā arī vilku galvaskausi ir jāatrāda obligātajās trofeju apskatēs, kas notiek visā Lietuvā. Par nepareizi nomedītu ragaino dzīvnieku vai par izvairīšanos no apskates var sekot naudas sods vai terminētais liegums medīt briežveidīgo tēviņus.